Pazudis (un atrasts) tulkojumā jeb efektīva komunikācija ar klientiem

Zuzana Dankulincova, Pāvola Jozefa Šafarika universitāte, Slovākija

Lai gan lielākā daļa pētnieku atzīst, ka pētījumu rezultātu izplatīšana ir daļa no viņu ētiskās atbildības pret pētījuma dalībniekiem (un vēlas, lai no viņu pētījumu rezultātiem rastos skaidra un praktiska ietekme), pāreja no izpratnes par pierādījumu sniegtajiem rezultātiem līdz plašai tās pieņemšanai var aizņemt ilgu laiku. Ne vienmēr zinātnes atziņas tiek pielietotas ikdienas praksē; un ja tiek, tas visbiežāk netiek darīts konsekventi vai sistemātiski.

Kāpēc tā notiek? Milzīgais intervenču pētījumu un pētījumos radīto ieteikumu skaits veselības aprūpes speciālistiem rada ļoti lielu apstrādājamās informācijas apjomu. Pārskatot pierādījumus un ieteikumus, apsveriet, cik tie ir atbilstoši jūsu vietējai videi. Vai pētījumu ieteikumos aprakstītais konteksts ir attiecināms uz jūsu kontekstu? Vai jūsu rīcībā ir tas, kas vajadzīgs, lai īstenotu ieteikumus, vai arī jums trūkst nepieciešamo resursu un prasmju? Vai jūsu klientu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai ievērotu ieteikumus? Pat visprecīzāk izstrādātā un daudzsološākā intervence nebūs efektīva, ja “nederēs” jūsu klientiem un/vai apstākļiem. Piemēram, varētu būt problemātiski ieteikt e-veselības intervenci cilvēkam, kam nav viedtālruņa vai datora vai ir zema digitālā pratība.

(more…)

Panākumi bez pārtraukuma: pārtraukumu nozīme veselības aprūpē

Džūlija Alana (Julia Allan), Aberdīnas Universitāte, Skotija

 

Mūsdienu dzīves ritms ir drudžains. Mēs arvien vairāk dzīvojam digitālā pasaulē, kur esam vienmēr “pieslēgušies” un kur patiesas atelpas periodi pēc darba ir reti. Daudzi cilvēki regulāri strādā garas darba stundas, un tas jo īpaši attiecas uz veselības aprūpes speciālistiem, kas strādā primārajos veselības aprūpes dienestos. Veselības aprūpes kontekstā darba laiks un prasības mēdz būt augstas, tipiska darba maiņa parasti pārsniedz 8 stundas, un nebeidzamais darba apjoms rada spriedzi. Ja pacientiem, kas ierodas nepārtraukti, nepieciešama neatliekama palīdzība, veselības aprūpes speciālistiem ir pienākums to nodrošināt neatkarīgi no tā, cik noslogoti viņi ir bijuši vai cik ilgi viņi ir strādājuši. Šo augsto prasību dēļ atpūtas pārtraukumu ignorēšana veselības aprūpes iestādēs ir ārkārtīgi izplatīta – piemēram, tiek ziņots, ka 1 no 10 medmāsām nekad neņem pienācīgu pārtraukumu, un 1 no 3 reti vai nemaz neizmanto pusdienu pārtraukumu savu maiņu laikā. (more…)

Kā saskaņot ziloni ar jātnieku: motivācijas loma

Antonio Labiza Palmeira (António Labisa Palmeira), “CIDEFES – Universidade Lusófona”, Portugāle; ISBNPA izpilddirektors 

Ilgtermiņa motivācija ar veselību saistītai uzvedībai var nākt no dažādiem avotiem. Uzvedības pētnieki joprojām cenšas noskaidrot, kā šie avoti sader cits ar citu. Piemēram, es skrienu gandrīz katru dienu un daru to jau vairāk nekā 30 gadus. Kā un kāpēc esmu spējis uzturēt šo uzvedības modeli?

Daniels Kānemans (Daniel Kahnemann) teiktu, ka darbojas divas motivācijas sistēmas: 1. sistēma, kas saistīta ar instinktiem un emocijām, un 2. sistēma, kas saistīta ar pārdomātu un apzinātu izvēli. Viņš varētu apgalvot, ka mani mudina skriet 2. sistēma, tāpēc ka es apzinos fizisko vingrinājumu radītos ieguvumus veselībai. No otras puses, Eds Dīsī (Ed Deci) varētu teikt, ka es esmu iekšēji motivēts skriet un daru to tāpēc, ka tas atbilst manām vērtībām un patībai un man tas patīk.

(more…)

Jūsu intervences – jūsu ceļš! Īsu novērtējumu intervences

Kataržina Kantarero (Katarzyna Cantarero), “SWPS” Sociālo un humanitāro zinātņu universitāte, Polija

Subjektīvo labklājību ietekmē gan tas, kādi mēs esam piedzimuši, gan situācijas, kuras piedzīvojam mūsu dzīvē, gan arī tas (par laimi!), ko mēs varam apzināti izdarīt. Daudzi pētnieki ir centušies noskaidrot, kas var efektīvi uzlabot mūsu psiholoģisko funkcionēšanu. Tādas intervences kā īsi novērtējumi (vai afirmācijas) pieder pie to instrumentu klāsta, kas var būt noderīgi, lai cilvēki spētu panākt pozitīvus rezultātus.

Pētījumi liecina, ka īsi rakstiski uzdevumi (piemēram, pateicības saraksti vai vēstules) var uzlabot psiholoģisko labklājību. Apjomīgā vairāku laboratoriju pētījumā pētnieki no 87 valstīm secināja, ka vienkāršas novērtējumu intervences (tas ir, attieksmes maiņa pret situāciju vai koncentrēšanās uz situācijas pozitīvajiem aspektiem) ir spējušas vairot pozitīvas emocijas Covid-19 pandēmijas laikā. Potenciāli satraucoša notikuma novērtēšana var būt lietderīga, lai saprastu, kā no šī notikuma varētu gūt labumu. Veicot šos novērtējuma uzdevumus, cilvēki atklāj pozitīvos aspektus attiecībā uz situāciju, kurā viņi atrodas. 

(more…)

Konsultāciju sniegšana ārpus klīnikas: mobilo tehnoloģiju daudzsološais potenciāls

Egons Dejonkēre (Egon Dejonckheere) un Pēters Kupenss (Peter Kuppens), Lēvenas Katoļu universitāte, Beļģija

Daudzi konsultāciju un psihoterapijas veidi joprojām tiek praktizēti galvenokārt terapijas telpā. Tomēr ārpus terapijas telpas klientiem dažkārt ir grūti tikt galā ar savām problēmām, izmantot iespējas uzlabot savu stāvokli un īstenot terapijas sesijā apgūto. Pierādījumi liecina, ka terapeitiskajā praksē liels ieguvums ir tieša piekļuve informācijai par to, kas notiek cilvēka ikdienas dzīvē. Šāda informācija var palīdzēt noteikt labākos intervences paņēmienus un efektīvi novērst plaisu starp konsultāciju sesijām un reālo dzīvi.

(more…)

Kā palīdzēt klientiem pārvaldīt savu veselības stāvokli: priekšstatam par slimību ir nozīme

Jaels Benjamini (Yael Benyamini), Telavivas universitāte, Izraēla, un Evangels H. Karavimass (Evangelos C. Karademas), Krētas Universitāte, Grieķija

Gan Anna, gan Marija ir 45 gadus vecas veselīgas sievietes, kuras dzīvo kādā no lielajām Eiropas pilsētām. Katra pazīst vairākus cilvēkus, kuri ir inficējušies ar Covid-19, un bieži kaut ko dzird vai izlasa par šo slimību. Anna uzskata, ka tā ir ļoti nopietna slimība, un ir ļoti nobažījusies par to, ka viņa varētu ar to saslimt. Lai arī viņa tic, ka, ņemot vērā viņas vecumu, viņa atveseļotos, viņa arī uzskata: ir ļoti ticams, ka viņa pēc izslimošanas varētu ciest no ilgstošiem traucējošiem simptomiem. Viņa, cik vien iespējams, strādā no mājām, nekad neiziet ārā bez maskas un gaida nākamo vakcīnas devu.

(more…)

Kā jaunas atziņas par stresu var palīdzēt nomierināt satraukto prātu

Bārts Ferkails (Bart Verkuil), Leidenes Universitātes Klīniskās psiholoģijas katedra, Nīderlande, un PEP grupa, Nordveika, Nīderlande.

“Un ja nu es inficēšos un nonākšu slimnīcā?” “Un ja nu es vairs nespēšu samaksāt nākamo mēnešu rēķinus?” “Kā izolācija ietekmēs manu bērnu veselību?”

Koronavīrusa draudiem ir milzīga ietekme uz lielāko daļu no mūsu dzīves. Lai noteiktu, kādi pasākumi jāveic, un lai novērtētu, ar kādiem riskiem mēs saskaramies, zinātnieki izmanto statistikas modeļus, lai gūtu ieskatu vīrusa izplatībā. Tas, protams, palīdz iegūt zināmu kontroli pār šo pandēmiju. Interesanti, ka mēs kā indivīdi nepārtraukti rīkojamies tieši tāpat kā šie zinātnieki, tikai automātiski; mūsu, cilvēku, prātus var uzskatīt par “prognozēšanas mašīnām”, kas pastāvīgi novērtē, vai mums pašlaik ir risks inficēties, zaudēt darbu vai tikt kritizētiem. Tomēr pastāv lielas atšķirības attiecībā uz to, kā dažādi cilvēki novērtē šos riskus, un dažiem cilvēkiem šie novērtējumi izraisa lielas bažas.

(more…)

Ja medicīna ir komandu spēle, tajā jāiesaistās arī pacientam: psiholoģiskā perspektīva par pacientu iesaistīšanos

Grafinja (G. Graffigna), Svētās Sirds katoļu universitāte, Itālija

Lai nodrošinātu efektīvu veselības sistēmu darbību, veselības aprūpes speciālistiem visos aprūpes posmos ir jāsadarbojas un savstarpēji jākoordinē savi centieni. Citiem vārdiem sakot, medicīna prasa veiksmīgu komandas darbu. Ja mēs piekrītam šim principam, tad, izmantojot metaforu no sporta jomas, arī pacients jāuzskata par komandas spēlētāju!

Par to ir runa t. s. pacientu iesaistīšanās koncepcijā, kurā tiek uzsvērts, ka pacientu iesaistīšanās ir svarīgs elements veselības efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā.

(more…)

Kā palīdzēt klientiem zaudēt lieko svaru un labāk pārvaldīt 2. tipa cukura diabētu

Lija Eiverija (Leah Avery), Tīsaidas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Iepriekš 2. tipa cukura diabēts tika uzskatīts par progresējošu slimību ar nenovēršamu nepieciešamību pēc insulīna terapijas, tomēr dzīvesveida pārmaiņu pētījumu rezultāti liecina, ka prognozei nav jābūt tik pesimistiskai. 2. tipa cukura diabēta izplatība turpina pieaugt, taču pieaug arī pierādījumu skaits, kas apstiprina uztura svarīgo nozīmi un to, ka mainot uztura ieradumus, var mainīt 2. tipa cukura diabēta slimības gaitu.

Pastāv divu veidu pieejas diētām. Vienā pieejā galvenais uzsvars ir uz to, kāda veida pārtiku mēs izvēlamies ēst (piemēram, kādus ogļhidrātus), lai optimizētu vielmaiņu un glikēmijas kontroli, lēni un vienmērīgi zaudējot svaru. Otrā pieejā galvenais uzsvars ir uz apēstā ēdiena daudzumu. Piemēram, mazkaloriju diētas ietver ievērojamus ar pārtiku uzņemtās enerģijas ierobežojumu ātrai svara zaudēšanai.

(more…)

Palīdzam speciālistiem apgūt veselīgas sarunu prasmes

Vendija Lorensa (Wendy Lawrence), Sauthemptonas universitāte

Mūsdienu sabiedrībā galvenos nāves un slimību cēloņus ietekmē cilvēka dzīvesveids, un arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, kā varam uzlabot veselības uzvedību. Svarīgs resurss, lai atbalstītu uzvedības pārmaiņas, ir veselības, sociālās un labklājības jomā strādājošie veselības aprūpes speciālisti. Klientu regulārie apmeklējumi rada iespēju vai ik nedēļu sākt sarunas par veselības uzvedību, tomēr daudzi speciālisti uzskata, ka viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai sniegtu atbalstu uzvedības pārmaiņām. Tas var mazināt pārliecību, kas vajadzīga sarunām ar klientiem vai pacientiem par potenciāli sensitīvām tēmām, tostarp smēķēšanu, svara samazināšanu vai alkohola lietošanu.

(more…)