Ēst vai neēst –- tāds ir jautājums: kā veselības psiholoģijas speciālisti var palīdzēt cilvēkiem panākt pārtikas drošību

Posted Posted in Automaticity, Habit, Self-efficacy

Barbara Malena (Barbara Mullan), Kurtinas universitāte, Austrālija

Problēmas apjoms

Ik gadu viens no 10 cilvēkiem visā pasaulē (aptuveni 600 miljoni cilvēku) saslimst pēc piesārņotas pārtikas ēšanas, un šī iemesla dēļ mirst ap 420 000 cilvēku. Šie gadījumi notiek ļoti dažādās ģeogrāfiskās vietās, bet vislielākā saslimstība ar pārtikas produktu izraisītām slimībām konstatēta Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un Vidusjūras reģiona austrumu daļā (plašāku informāciju par pārtikas izraisīto slimību slogu pa reģioniem var atrast šeit). Papildus ģeogrāfiskajai dažādībai ir arī nozīmīgas atšķirības pārtikas produktu izraisītu slimību ierosinātāju veidos (piemēram, vīrusi, baktērijas, parazīti).

(more…)

Kā palīdzēt grūtniecēm pārtraukt smēķēšanu: labas prakses piemēri Apvienotajā Karalistē

Posted Posted in Financial Incentives, Smoking cessation

Fēlikss Nautons (Felix Naughton), Austrumanglijas universitāte, Apvienotā Karaliste

 25–50 % smēķējošu sieviešu pārtrauc smēķēšanu pēc tam, kad uzzina, ka ir stāvoklī. Bet kāpēc pārējās smēķētājas turpina smēķēt visu grūtniecības laiku?  

Vai viņas nezina, ka smēķēšana grūtniecības laikā ir kaitīga? Parasti zina. Apvienotajā Karalistē veiktā pētījumā, kurā piedalījās grūtnieces, kuras bija gan motivētas, gan nemotivētas pārtraukt smēķēšanu, tika konstatēts, ka 99 % no viņām vairāk vai mazāk piekrīt apgalvojumam, ka “smēķēšana grūtniecības laikā var nopietni kaitēt manam bērnam”, un aptuveni 75 % piekrīt apgalvojumam, ka smēķēšana “var ļoti kaitēt” vai “ārkārtīgi kaitēt”. Taču pēc 12 nedēļām smēķēšanu bija pārtraukušas mazāk nekā 10 % respondenšu. Lai arī ar smēķēšanas pārtraukšanu saistītu uzvedību biežāk uzsāk sievietes, kurām ir spēcīga pārliecība par smēķēšanas kaitīgumu grūtniecības laikā, šķiet, ka šī pārliecība nepaaugstina izredzes sasniegt stabilu atturību. 

(more…)

Kā primārajā aprūpē uzlabot īsas konsultācijas par alkohola lietošanu: abu pušu viedokļi

Posted Posted in Assessment, Brief behavioural intervention, Goal setting, Habit, Planning

Eimija O’Donela (Amy O’Donnell), Ņūkāslas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Vairākās Eiropas daļās alkohola lietošanas līmenis pēdējā laikā ir samazinājies, īpaši jauniešu vidū. Tomēr pārmērīga alkohola lietošana joprojām ir galvenais sliktas veselības un agrīnas nāves riska faktors. Alkohola patēriņu var palīdzēt samazināt vienkāršu, īsu ieteikumu sniegšana tiem, kas identificēti kā liela alkohola daudzuma lietotāji, it īpaši, ja ieteikumus sniedz primārās aprūpes speciālisti, piemēram, ģimenes ārsti vai medmāsas. Īsi ieteikumi par alkohola lietošanu – tās ir īsas, uz pierādījumiem balstītas, strukturētas sarunas, kuru mērķis ir motivēt un atbalstīt klientu apsvērt izmaiņas alkohola lietošanas paradumos, lai mazinātu kaitējuma risku. Mēs joprojām neesam līdz galam identificējuši, kas ir šo sarunu visbūtiskākās sastāvdaļas, taču no līdzšinējās pieredzes ir secināms, ka ļoti efektīvi mēdz būt personalizēti komentāri attiecībā uz klienta alkohola lietošanas paradumiem un mudināšana veikt alkohola lietošanas pašuzraudzību.

(more…)

Kā palikt veseliem, paliekot mājās

Posted Posted in Acceptance and Commitment Therapy, Coping, Habit, Mental Health, Planning, Routines, Self-monitoring, SMART Goals

Dr. Federika Pikariello (Federica Picariello) un prof. Rona Mosa-Morisa (Rona Moss-Morris), Londonas Karaliskā koledža, Apvienotā Karaliste  

Sākoties COVID-19 pandēmijai, visā pasaulē ikdienas dzīve ir pamatīgi mainījusies un nākotnes prognozes pārklājusi nenoteiktība. Papildus tūlītējai un steidzamajai vajadzībai palēnināt COVID-19 izplatību, strauji un plaši ieviešot nepieciešamās uzvedības pārmaiņas (t.i., pašizolēšanos, sociālo distancēšanos un karantīnu), ir jāpievērš uzmanība arī pandēmijas ietekmei uz psihisko un fizisko labklājību, lai pēc iespējas agrīnāk varētu veikt intervences pasākumus un mazināt ilgtermiņa sekas.

(more…)

Kā ilgtermiņā saglabāt veselības uzvedību?

Posted Posted in Habit, Motivation, Self-monitoring, Self-regulation

Dominika Kvasņicka (Dominika Kwasnicka), “SWPS” Sociālo un humanitāro zinātņu universitāte, Polija, un University of Melbourne, Austrālija 

Veselības veicināšanas programmu galvenais mērķis ir sekmēt paliekošas pārmaiņas, un veselības aprūpes speciālisti var dot savu artavu, lai palīdzētu klientiem sasniegt izvirzītos veselības mērķus un panāktu veselības uzvedības pārmaiņu noturīgumu. Ir zināms, ka ir grūti uzsākt veselības uzvedības mainīšanu, taču vēl grūtāka var būt mainītās uzvedības saglabāšana ilgtermiņā. Viens no svarīgākajiem veselības psiholoģijas jautājumiem ir tieši par to, kāpēc tik grūti pieturēties pie uzsāktajām uzvedības pārmaiņām. 

(more…)

Pārtrauksim strausa politiku! Ieguvumi no palīdzības mērķu sasniegšanas pārraudzībā

Posted Posted in Self-monitoring

Tomass L. Vebs (Thomas L. Webb), Šefīldas universitātes Psiholoģijas katedra, Apvienotā Karaliste

Kā jums veicas, virzoties pretim mērķim samazināt apēstā cukura daudzumu un atbrīvoties no 10 liekiem kilogramiem? Iespējams, ka jūs to nezināt vai varbūt pat negribat zināt. Šādās situācijās cilvēki mēdz kā strausi bāzt galvu smiltīs, tīšām izvairoties no informācijas, kas viņiem varētu palīdzēt pārraudzīt savas sekmes mērķa sasniegšanā. Pētījumi par šo “strausu problēmu” liek secināt, ka cilvēki bieži vien neseko līdzi savai virzībai pretim nospraustajam mērķim (piem., neseko līdzi, kā mainās viņu svars, nelasa etiķetes uz pārtikas produktiem, ko iegādājas) ‒ daļēji tādēļ, ka sekošana līdzi procesam varētu sagādāt nepatīkamus atklājumus par sevi, piemēram, viņiem būtu jāsecina, ka svars joprojām lielāks, nekā gribētos, un ka viņi joprojām uzņem pārāk daudz cukura. Tomēr teorija un pētījumos gūtie pierādījumi liecina, ka sasniegumu kontrolēšana ceļā uz mērķi palīdz noteikt neatbilstību starp pašreizējo un vēlamo stāvokli, tādējādi pamudinot uz rīcību. Tas nozīmē, ka izvairīšanās no pārraudzības apgrūtina iespēju identificēt vajadzību rīkoties un noteikt vispiemērotākās rīcības veidu. Tāpēc strausa politikas identificēšana veselības aprūpes speciālistiem (un citiem) dod iespēju palīdzēt cilvēkiem, mudinot pārraudzīt viņu virzību uz mērķi, lai iegūtu visas priekšrocības, ko mērķa sasniegšanas pārraudzība var sniegt. Iespējams, nav pārsteidzoši, ka ir atrasti pārliecinoši pierādījumi par labu pamudinājumiem pārraudzīt virzību pretim mērķim – tie cilvēkiem palīdzējuši sasniegt mērķus daudzās jomās.

(more…)

Ieskats uz COVID-19 pandēmiju no uzvedības zinātnes perspektīvas

Posted Posted in Communication

Šeins Timonss (Shane Timmons), Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts, Īrija

Valdības visā pasaulē ir mobilizējušās, lai mēģinātu kontrolēt jaunā koronavīrusa izplatību, taču indivīdu uzvedībai būs izšķiroša nozīme panākumu gūšanā. Mēs – Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta Uzvedības pētījumu nodaļa Dublinā – sadarbojamies ar Īrijas Veselības ministriju, sniedzot informāciju, lai palīdzētu ministrijai pieņemt lēmumus par nepieciešamo reakciju uz COVID-19 pandēmiju. Šī darba ietvaros mēs esam pārskatījuši vairāk nekā 100 zinātnisko darbu un esam sākuši izmēģināt veidus, kā vislabāk sazināties ar sabiedrību, un pievēršam uzmanību secinājumiem, kuri var būt noderīgi veselības psiholoģijas speciālistiem. Pārskatā mēs koncentrējāmies uz pētījumiem par trim aspektiem, kas vairākās valstīs veido pamatu sabiedrības veselības komunikācijai: roku higiēna, sejas aizskaršana un izolācija. Mēs esam ņēmuši vērā arī pētījumus par plašāku jautājumu loku, lai noskaidrotu, kā veicināt izpalīdzīgu uzvedību un veikt efektīvu krīzes komunikāciju. 

(more…)

Klientu pārvarēšanas stratēģiju novērtēšanas nozīme

Posted Posted in Assessment, Coping

Nadja Garnevska (Nadia Garnefski) un Viviana Kraija (Vivian Kraaij), Klīniskās psiholoģijas nodaļa, Leidenes Universitāte, Nīderlande

“Robs tikko uzzinājis, ka viņam ir HIV (negatīvs notikums). Viņš domā, ka tas ir noticis viņa vainas dēļ (pašpārmetumi), un viņš izvairās no savu draugu satikšanas (norobežošanās). Notikušais viņu padarījis nomāktu. Sēžot mājās, viņš nevar pārstāt domāt par savām izjūtām (ruminācija) un uzskata, ka ar viņu notikušais ir absolūts posts (katastrofizācija). Tā kā viņš jūtas tik nomākts, viņam ir maz enerģijas. Līdz ar to viņš norobežojas vēl vairāk. Tas, savukārt, pastiprina viņa nomāktību. Tādējādi Robs ir ievilkts lejupejošā spirālē.”

(more…)

Vai jūsu klienti mēdz ieņemt pašaizsardzības pozīciju? Ja tā, te var palīdzēt pašafirmācija.

Posted Posted in Communication, Motivation, Self-affirmation, Self-efficacy

Pīters Hariss (Peter Harris) un Ians Hadens (Ian Hadden), Pašafirmāciju pētījumu grupa, Saseksas Universitātes Psiholoģijas skola, Apvienotā Karaliste

Vai jums ir pazīstama pretestība, kas rodas, ja nākas pieņemt kaut ko, ko jūs labprātāk ignorētu? Varbūt tā ir jūsu tieksme pārāk bieži ēst kaut ko garšīgu, bet neveselīgu, vai varbūt jūs izvairāties no veselības pārbaudēm? Nu ko, jūs tādi neesat vienīgie. Vairums no mums par sevi domā, ka mēs visumā esam visnotaļ saprātīgi un kompetenti cilvēki. Tāpēc apgalvojums, ka mēs darām kaut ko nesaprātīgu vai nekompetentu, var sagādāt diezgan lielu izaicinājumu. Līdz ar to esam attīstījuši prasmi pretoties tam, ko mēs nevēlamies dzirdēt.

(more…)

Kļūšana par labāku sevis versiju kā iemesls uzvedības maiņai

Posted Posted in Mental Imagery, Possible selves

Vinifreds Gebharts (Winifred Gebhardt), Leidenes Universitāte, Nīderlande

Pirms aptuveni deviņiem gadiem es vienā mirklī kļuvu par veģetārieti. Romānā, kuru es lasīju, galvenais varonis izskaidroja, ka viņš nespēj ēst neko, “kurā kādreiz ir pukstējusi sirds”. Šie vārdi mani iespaidoja kā zibens spēriens. Es pēkšņi sapratu, ka tieši tā jūtos arī es. Uzreiz pārtraucu ēst gaļu un zivis, un kopš tā laika man nav bijis problēmu ievērot šādu diētu. Mana jaunā uzvedība pilnīgi saskanēja ar manu izpratni par to, kas es esmu. 

Un otrādi ‒ agrāk es mēdzu regulāri skriet un viegli varēju noskriet septiņus kilometrus. Tomēr es nekad neuzskatīju sevi par sportisku cilvēku un jebkad, kad uzradās kāds šķērslis, piemēram, kad jutos slims, mīļuprāt iezvēlos dīvānā. Tagad es vairs necenšos būt “sportisks”, bet cenšos visur, kur man dienas gaitā jānokļūst, doties kājām. Uzskatu sevi par aktīvu cilvēku. 

(more…)