Motivation, Planning, Stress

Kā personīgā darba meistarošana var palīdzēt justies darbā labāk  

Janne Kaltiainens (Janne Kaltiainen) un Jari Hakanens (Jari Hakanen), Somijas Arodveselības institūts

Kuras mana darba sastāvdaļas es uzskatu par motivējošām, saistošām un vislabvēlīgākajām manai labklājībai? Ko es varētu darīt, lai manā darbā būtu vairāk šādu sastāvdaļu? 

Tie bija jautājumi, kurus sev uzdeva ilggadēja medmāsa ar lielu profesionālo pieredzi pēc tam, kad viņa darbā bija sākusi justies saspringta, viegli garlaikota un “iestrēgusi”. Atbildes uz šiem jautājumiem mudināja viņu kļūt par mentori dažiem jaunākajiem kolēģiem, un tas palīdzēja viņai justies kompetentākai savā darbā un ciešāk saistītai ar kolēģiem, kā arī atkal atrast jēgu ikdienas gaitām. Šis izmaiņas medmāsas darba ikdienā uzlaboja viņas darba labklājību, un, kas svarīgi, nekādi nekaitēja slimnīcas vispārējam darbam un efektivitātei. Gluži otrādi, pateicoties mentorei, viņas kolēģi izjuta nepieciešamo atbalstu un kopējā atmosfēra darbā uzlabojās. 

(more…)

Public Health, Stakeholders

Saiknes veidošana starp uzvedības pētījumiem un praksi veselības uzlabošanai

Katrīna Brauna (Katherine Brown), Hertfordšīras Universitāte, Apvienotā Karaliste

Šī raksta saturs daļēji ir iegūts no manas pieredzes, strādājot gan universitātē, gan vietējās pašvaldības sabiedrības veselības departamentā un tādējādi liekot lietā iespēju savas pētniecības, intervenču izstrādes un novērtēšanas prasmes izmantot praksē.

Neatkarīgi no tā, vai jūs formulējat uzdevumu, pārvaldāt, izstrādājat vai sniedzat veselības aprūpes pakalpojumus, pastāv iespēja, ka būs vismaz kāds uzvedības aspekts, kas pakalpojuma saņēmējiem būs jāmaina, lai pakalpojums sekmīgi sasniegtu savus mērķus. Tas ir tāpēc, ka neatkarīgi no slimības/-ām, kurai/-ām ir paredzēts/-i jūsu pakalpojums/-i, neatkarīgi no tā, vai slimība ir lipīga (piemēram, gripa, Covid-19, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās infekcijas) vai nav lipīga (piemēram, sirds slimības, HOPS, 2. tipa diabēts, aptaukošanās), cilvēku uzvedība ietekmē kopējo slimības slogu. Tas nenozīmē, ka cilvēki būtu vainojami par viņu slikto veselību un ka viņi ir vienīgie, kas ir atbildīgi par savu veselību un labklājību. Gluži pretēji! Cilvēka veselības stāvoklis ir arī ģenētisko, bioloģisko, sociālo un vides faktoru sekas. Šo faktoru ievērošana ir svarīga veselības uzlabošanai un aizsardzībai.

(more…)

Communication, Implementation

Pazudis (un atrasts) tulkojumā jeb efektīva komunikācija ar klientiem

Zuzana Dankulincova, Pāvola Jozefa Šafarika universitāte, Slovākija

Lai gan lielākā daļa pētnieku atzīst, ka pētījumu rezultātu izplatīšana ir daļa no viņu ētiskās atbildības pret pētījuma dalībniekiem (un vēlas, lai no viņu pētījumu rezultātiem rastos skaidra un praktiska ietekme), pāreja no izpratnes par pierādījumu sniegtajiem rezultātiem līdz plašai tās pieņemšanai var aizņemt ilgu laiku. Ne vienmēr zinātnes atziņas tiek pielietotas ikdienas praksē; un ja tiek, tas visbiežāk netiek darīts konsekventi vai sistemātiski.

Kāpēc tā notiek? Milzīgais intervenču pētījumu un pētījumos radīto ieteikumu skaits veselības aprūpes speciālistiem rada ļoti lielu apstrādājamās informācijas apjomu. Pārskatot pierādījumus un ieteikumus, apsveriet, cik tie ir atbilstoši jūsu vietējai videi. Vai pētījumu ieteikumos aprakstītais konteksts ir attiecināms uz jūsu kontekstu? Vai jūsu rīcībā ir tas, kas vajadzīgs, lai īstenotu ieteikumus, vai arī jums trūkst nepieciešamo resursu un prasmju? Vai jūsu klientu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai ievērotu ieteikumus? Pat visprecīzāk izstrādātā un daudzsološākā intervence nebūs efektīva, ja “nederēs” jūsu klientiem un/vai apstākļiem. Piemēram, varētu būt problemātiski ieteikt e-veselības intervenci cilvēkam, kam nav viedtālruņa vai datora vai ir zema digitālā pratība.

(more…)

Self-regulation, Stress

Panākumi bez pārtraukuma: pārtraukumu nozīme veselības aprūpē

Džūlija Alana (Julia Allan), Aberdīnas Universitāte, Skotija

 

Mūsdienu dzīves ritms ir drudžains. Mēs arvien vairāk dzīvojam digitālā pasaulē, kur esam vienmēr “pieslēgušies” un kur patiesas atelpas periodi pēc darba ir reti. Daudzi cilvēki regulāri strādā garas darba stundas, un tas jo īpaši attiecas uz veselības aprūpes speciālistiem, kas strādā primārajos veselības aprūpes dienestos. Veselības aprūpes kontekstā darba laiks un prasības mēdz būt augstas, tipiska darba maiņa parasti pārsniedz 8 stundas, un nebeidzamais darba apjoms rada spriedzi. Ja pacientiem, kas ierodas nepārtraukti, nepieciešama neatliekama palīdzība, veselības aprūpes speciālistiem ir pienākums to nodrošināt neatkarīgi no tā, cik noslogoti viņi ir bijuši vai cik ilgi viņi ir strādājuši. Šo augsto prasību dēļ atpūtas pārtraukumu ignorēšana veselības aprūpes iestādēs ir ārkārtīgi izplatīta – piemēram, tiek ziņots, ka 1 no 10 medmāsām nekad neņem pienācīgu pārtraukumu, un 1 no 3 reti vai nemaz neizmanto pusdienu pārtraukumu savu maiņu laikā. (more…)

Automaticity, Behavioural theory, E-health, Habit, Motivation

Kā saskaņot ziloni ar jātnieku: motivācijas loma

Antonio Labiza Palmeira (António Labisa Palmeira), “CIDEFES – Universidade Lusófona”, Portugāle; ISBNPA izpilddirektors 

Ilgtermiņa motivācija ar veselību saistītai uzvedībai var nākt no dažādiem avotiem. Uzvedības pētnieki joprojām cenšas noskaidrot, kā šie avoti sader cits ar citu. Piemēram, es skrienu gandrīz katru dienu un daru to jau vairāk nekā 30 gadus. Kā un kāpēc esmu spējis uzturēt šo uzvedības modeli?

Daniels Kānemans (Daniel Kahnemann) teiktu, ka darbojas divas motivācijas sistēmas: 1. sistēma, kas saistīta ar instinktiem un emocijām, un 2. sistēma, kas saistīta ar pārdomātu un apzinātu izvēli. Viņš varētu apgalvot, ka mani mudina skriet 2. sistēma, tāpēc ka es apzinos fizisko vingrinājumu radītos ieguvumus veselībai. No otras puses, Eds Dīsī (Ed Deci) varētu teikt, ka es esmu iekšēji motivēts skriet un daru to tāpēc, ka tas atbilst manām vērtībām un patībai un man tas patīk.

(more…)

E-health, Interventions

Jūsu intervences – jūsu ceļš! Īsu novērtējumu intervences

Kataržina Kantarero (Katarzyna Cantarero), “SWPS” Sociālo un humanitāro zinātņu universitāte, Polija

Subjektīvo labklājību ietekmē gan tas, kādi mēs esam piedzimuši, gan situācijas, kuras piedzīvojam mūsu dzīvē, gan arī tas (par laimi!), ko mēs varam apzināti izdarīt. Daudzi pētnieki ir centušies noskaidrot, kas var efektīvi uzlabot mūsu psiholoģisko funkcionēšanu. Tādas intervences kā īsi novērtējumi (vai afirmācijas) pieder pie to instrumentu klāsta, kas var būt noderīgi, lai cilvēki spētu panākt pozitīvus rezultātus.

Pētījumi liecina, ka īsi rakstiski uzdevumi (piemēram, pateicības saraksti vai vēstules) var uzlabot psiholoģisko labklājību. Apjomīgā vairāku laboratoriju pētījumā pētnieki no 87 valstīm secināja, ka vienkāršas novērtējumu intervences (tas ir, attieksmes maiņa pret situāciju vai koncentrēšanās uz situācijas pozitīvajiem aspektiem) ir spējušas vairot pozitīvas emocijas Covid-19 pandēmijas laikā. Potenciāli satraucoša notikuma novērtēšana var būt lietderīga, lai saprastu, kā no šī notikuma varētu gūt labumu. Veicot šos novērtējuma uzdevumus, cilvēki atklāj pozitīvos aspektus attiecībā uz situāciju, kurā viņi atrodas. 

(more…)

E-health, Mental Health

Konsultāciju sniegšana ārpus klīnikas: mobilo tehnoloģiju daudzsološais potenciāls

Egons Dejonkēre (Egon Dejonckheere) un Pēters Kupenss (Peter Kuppens), Lēvenas Katoļu universitāte, Beļģija

Daudzi konsultāciju un psihoterapijas veidi joprojām tiek praktizēti galvenokārt terapijas telpā. Tomēr ārpus terapijas telpas klientiem dažkārt ir grūti tikt galā ar savām problēmām, izmantot iespējas uzlabot savu stāvokli un īstenot terapijas sesijā apgūto. Pierādījumi liecina, ka terapeitiskajā praksē liels ieguvums ir tieša piekļuve informācijai par to, kas notiek cilvēka ikdienas dzīvē. Šāda informācija var palīdzēt noteikt labākos intervences paņēmienus un efektīvi novērst plaisu starp konsultāciju sesijām un reālo dzīvi.

(more…)

Assessment, Communication, Coping, Illness representation

Kā palīdzēt klientiem pārvaldīt savu veselības stāvokli: priekšstatam par slimību ir nozīme

Jaels Benjamini (Yael Benyamini), Telavivas universitāte, Izraēla, un Evangels H. Karavimass (Evangelos C. Karademas), Krētas Universitāte, Grieķija

Gan Anna, gan Marija ir 45 gadus vecas veselīgas sievietes, kuras dzīvo kādā no lielajām Eiropas pilsētām. Katra pazīst vairākus cilvēkus, kuri ir inficējušies ar Covid-19, un bieži kaut ko dzird vai izlasa par šo slimību. Anna uzskata, ka tā ir ļoti nopietna slimība, un ir ļoti nobažījusies par to, ka viņa varētu ar to saslimt. Lai arī viņa tic, ka, ņemot vērā viņas vecumu, viņa atveseļotos, viņa arī uzskata: ir ļoti ticams, ka viņa pēc izslimošanas varētu ciest no ilgstošiem traucējošiem simptomiem. Viņa, cik vien iespējams, strādā no mājām, nekad neiziet ārā bez maskas un gaida nākamo vakcīnas devu.

(more…)

Coping, Social Support, Stress

Kā jaunas atziņas par stresu var palīdzēt nomierināt satraukto prātu

Bārts Ferkails (Bart Verkuil), Leidenes Universitātes Klīniskās psiholoģijas katedra, Nīderlande, un PEP grupa, Nordveika, Nīderlande.

“Un ja nu es inficēšos un nonākšu slimnīcā?” “Un ja nu es vairs nespēšu samaksāt nākamo mēnešu rēķinus?” “Kā izolācija ietekmēs manu bērnu veselību?”

Koronavīrusa draudiem ir milzīga ietekme uz lielāko daļu no mūsu dzīves. Lai noteiktu, kādi pasākumi jāveic, un lai novērtētu, ar kādiem riskiem mēs saskaramies, zinātnieki izmanto statistikas modeļus, lai gūtu ieskatu vīrusa izplatībā. Tas, protams, palīdz iegūt zināmu kontroli pār šo pandēmiju. Interesanti, ka mēs kā indivīdi nepārtraukti rīkojamies tieši tāpat kā šie zinātnieki, tikai automātiski; mūsu, cilvēku, prātus var uzskatīt par “prognozēšanas mašīnām”, kas pastāvīgi novērtē, vai mums pašlaik ir risks inficēties, zaudēt darbu vai tikt kritizētiem. Tomēr pastāv lielas atšķirības attiecībā uz to, kā dažādi cilvēki novērtē šos riskus, un dažiem cilvēkiem šie novērtējumi izraisa lielas bažas.

(more…)

Patient engagement

Ja medicīna ir komandu spēle, tajā jāiesaistās arī pacientam: psiholoģiskā perspektīva par pacientu iesaistīšanos

Grafinja (G. Graffigna), Svētās Sirds katoļu universitāte, Itālija

Lai nodrošinātu efektīvu veselības sistēmu darbību, veselības aprūpes speciālistiem visos aprūpes posmos ir jāsadarbojas un savstarpēji jākoordinē savi centieni. Citiem vārdiem sakot, medicīna prasa veiksmīgu komandas darbu. Ja mēs piekrītam šim principam, tad, izmantojot metaforu no sporta jomas, arī pacients jāuzskata par komandas spēlētāju!

Par to ir runa t. s. pacientu iesaistīšanās koncepcijā, kurā tiek uzsvērts, ka pacientu iesaistīšanās ir svarīgs elements veselības efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā.

(more…)