Behavioural theory, Intervention design

Kā plānot teorijā un pierādījumos balstītu uzvedības pārmaiņu intervenci: intervences plānošanas protokols “Intervention Mapping”

Herjo Koks (Gerjo Kok), Māstrihtas Universitāte, Nīderlande; Teksasas Universitāte Hjūstonā, ASV

Patlaban pastāv plašs kampaņu un intervenču klāsts sabiedrības veselības uzlabošanai un veselības uzvedības mainīšanai, taču daudz kas no tā nav balstīts teorijā un pierādījumos. Šeit tiks īsumā aprakstīts, kādus procesus veselības psihologi liek lietā, izstrādājot intervences, un cik būtiski šie procesi atšķiras no līdzīgiem procesiem, ko bieži mēdz veikt citur (un kā šie procesi tiek uzlaboti).
(more…)

Interventions, Social Support

Sociālais atbalsts un veselības uzvedība: Kā no labiem nodomiem pāriet uz prasmīgu atbalstīšanu

Urte Šolcs, Cīrihes Universitāte & Ģertrūde (Tjuru) Stedlere, Aberdīnas Universitāte

Varētu šķist, ka sociālo atbalstu vienmēr jāuztver kā kaut ko īpaši pozitīvu. Kādu ļaunumu gan varētu nodarīt neliela palīdzība? Piemēram, ja ir kāds, kurš gatavo veselīgas maltītes tad, kad mēģiniet ēst labāk vai mierina, kad jūtaties slikti pēc pēdējā neveiksmīgā mēģinājuma atmest smēķēšanu? Šie nedaudzie piemēri tomēr rada izjūtu, ka atbalsta sniegšanai nepietiek ar labiem nodomiem vien. Partneris, kurš gatavo jums veselīgu maltīti, vai māsa, kura sniedz labus padomus par diētu, var radīt izjūtu, ka viņi zina labāk, kas jums ir vajadzīgs. Vai jūs viņiem lūdzāt palīdzību? Vai viņi pilnībā neuzticas jūsu paša spējai ēst veselīgi? Tātad, vai palīdzības sniegšana otram uzvedības izmaiņu veikšanai vienmēr ir laba? Šī teksta mērķis ir palīdzēt speciālistiem sniegt padomu klientiem par to, kā meklēt noderīgu sociālo atbalstu. Sākumā noskaidrosim, kas ir un kas nav sociālais atbalsts.

(more…)

Interventions

Ļoti īsa termiņa intervences veselības uzvedības izmaiņu sekmēšanai veselības aprūpes iestādēs

Stīvens Sutons, Kembridžas universitāte, Lielbritānija

Liela mēroga problēmas prasa liela mēroga risinājumus. Vēršanās pret ‘lielā četrinieka’ uzvedību (mazkustība, smēķēšana, pārmērīga uztura daudzuma un alkohola lietošana) prasa izmērāmas intervences, kuras var pielietot lielam cilvēku skaitam, lai nozīmīgi ietekmētu sabiedrības veselību. Viena no daudzsološām pieejām ir īstermiņa intervenču izmantošana, ko varētu lietot veselības aprūpes iestādēs strādājošie profesionāļi. Piemēram, Lielbritānijā Nacionālais Veselības aprūpes izcilības institūts (The National Institute for Health Care Excellence) primārās aprūpes ārstiem iesaka (ģimenes ārstiem) sniegt individuāli pielāgotus, ‘īsus’ ieteikumus par fizisko aktivitāti pieaugušajiem, kuri nav fiziski aktīvi, un nākamajās tikšanās reizēs/apmeklējumos to turpināt šādus ieteikumus sniegt.

(more…)

Health Psychology

Veselības psiholoģijas atziņu izmantošana ikdienas profesionālajā praksē

Kārena Morgana, Perdanas universitātes Īrijas medicīnas skolas Karaliskā ķirurgu koledža,

Kueila Lumpūra, Malaizija un Roberts Sandermanis, Groningenas universitāte un Tventes Veselības un tehnoloģiju universitāte, Nīderlande.

Kā veselības psiholoģiju izmanto praksē?

Veselības psiholoģija ir jauna, dinamiska un stauji augoša psiholoģijas apakšnozare/joma. Veselības psihologi fokusējas uz psiholoģijas teoriju un pētījumu pielietošanu:

  • veselības sekmēšanā un saglabāšanā, kā arī slimību profilaksē;
  • izpratnes veidošanā par to, kā cilvēki reaģē, pārvar un atveseļojas no slimības;
  • intervenču un ārstēšanas personalizēšanā;
  • veselības aprūpes sistēmas un veselības politikas pilnveidošanā.

(more…)

If-Then Plans, Interventions, Mental Imagery, Planning

Mobilizējiet iztēli: Izmantojiet mentālās iztēles spēku, lai mainītu veselības uzvedību!

Mārtins Hagers, Kērtinas universitāte, Austrālija un Jivaskilas Universitāte, Somija. Dominiks Konrojs, Londonas Birkbekas Universitāte, Lielbritānija.

Kas ir mentālā iztēle?

Cilvēkiem parasti diezgan labi padodas iztēloties lietas. Piemēram, cilvēki bieži savā apziņā izspēlē nākotnē veicamo darbību vai scenārijus, vai nododas nomoda sapņiem par fantastiskām iespējām. Šīs iedomātās situācijas bieži nav strukturētas un netiek īstenotas. Psihologi pēta, vai ir iespējams izmantot iztēli, lai uzlabotu cilvēku spējas sasniegt vēlamos rezultātus vai mērķus.

(more…)

If-Then Plans, Planning

Plānošanas spēks

Pēteris M. Golvitcers, Ņujorkas universitāte (ASV)

Ikvienam cilvēkam ir kaitīgie ieradumi. Jūs ēdat neveselīgas uzkodas, izjūtot distresu vai lietojat pārāk daudz alkohola, atpūšoties kopā ar draugiem. Jūs radāt pats sev nevajadzīgu stresu, ļaujot sabiedriskajiem medijiem atraut jūs no neatliekamu darbu pabeigšanas vai iesaistoties nevajadzīgās sarunās ar kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem. Kā jūs varat mainīt šos kaitīgos ieradumus?

(more…)

Fear is a bad counsellor
Fear, Incentives

Bailes ir slikts padomdevējs

Dr Gjats-Džorns Pēteris, Atvērtā Universitāte, Nīderlande

 

Bieži izmantota stratēģija uzvedības izmaiņu panākšanai ir baiļu izraisīšana. Piemēram, draudīgus un bailes izraisošus attēlus mūsdienās izvieto uz katra tabakas izstrādājuma iepakojuma, kā arī izmanto kampaņās piesprādzēšanās sekmēšanai un apreibinošu vielu lietošanas mazināšanai. Kaut arī bailes izraisošās metodes ir populāras un plaši izplatītas, pētījumi liecina, ka tas nav labākais ceļš uzvedības pārmaiņu sekmēšanai vai cilvēku izglītošanai.

Kā tas iespējams? Vai tad cilvēki nenobīsies no lietām, kas var pasliktināt viņu veselību? Protams, neviens, kurš zina riskus, nesmēķētu, nebrauktu nepiesprādzējies un nelietotu metamfetamīnu, vai ne? Tomēr patiesībā tā nav….

(more…)

E-health, Interventions

E-veselība: ēnas puses un cerības

Riks Krutsens, Māstrihtas universitāte, Nīderlande

 

Mūsdienās daudzi cilvēki gandrīz nepārtraukti lieto internetu visdažādākām aktivitātēm: sākot no pārtikas iegādes līdz smieklīga kaķa fotogrāfijas nosūtīšanai savam draugam otrā pasaules malā. Internetā iespējams praktiski viss. Internetu aizvien biežāk lieto arī veselības jomā, un to bieži dēvē par e-veselību.

 

(more…)

Financial Incentives, Incentives

Vai tiešām visu izšķir nauda? Finansiālu stimulu un ierobežojumu izmantošana veselības uzvedības izmaiņu sekmēšanai

Džīna Adamsa, Diētas un fiziskās aktivitātes pētniecības centrs, Kembridžas universitāte (Jean Adams, Centre for Diet & Activity Research, University of Cambridge)

No pagājušā gada oktobra likumdošana [Anglijā] nosaka, ka mazumtirgotājiem no pircējiem jāņem samaksa (0.06 EUR) par vienreizlietojamiem plastmasas maisiņiem –  TIEM plānajiem maisiņiem, ko cilvēki paņem veikalā, lai nogādātu mājās savus pirkumus. Iegūtos līdzekļus mazumtirgotāji atvēl labdarībai. Pirmajos sešos mēnešos plastmasas maisiņu izmantošana vairumā lielveikalu samazinājās vairāk nekā par 90% (kas ir 7 miljardi maisiņu mazāk!) , bet  vairāk nekā 29 miljoni Lielbritānijas mārciņu (32 miljoni EUR) tika ziedoti labdarībai. Ir grūti neizdarīt secinājumu, ka neliels finansiāls ierobežojums radīja lielu ietekmi uz cilvēku uzvedību.

(more…)

Automaticity, Habit

Paradumu veidošanās: zinātnes lietojums paradumu veidošanai reālajā dzīvē

By Benjamin Gardner, King’s College London

Kas ir paradums?

Kāpēc mēs ēdam popkornu, skatoties kino? Daudziem popkorna ēšana ir uz paradumu balstīta  atbildes reakcija filmas skatīšanās laikā. Psihologi definē paraduma uzvedību kā darbību, kas notiek automātiski, balstoties uz iemācītu saikni starp situāciju (kinoteātris) un mūsu atbildes reakciju  (popkorna ēšana).

(more…)