Izmanto katru veselības aprūpes konsultācijas iespēju! Fizisko aktivitāšu veicināšana veselības aprūpes iestādēs

Amanda Deilija (Amanda Daley), Lafboro Universitāte, Apvienotā Karaliste

Apvienotajā Karalistē un Īrijā ieviestās iniciatīvas “Izmanto katru iespēju” (“Making Every Contact Count”) nolūks ir likt lietā daudzās konsultācijas, kuras veselības aprūpes speciālisti sniedz saviem pacientiem katru dienu, kā izdevību mudināt pacientus pievērsties arī veselīgiem uzvedības paradumiem. Konkrētāk, iniciatīvas “Izmanto katru iespēju” mērķis ir motivēt un iedrošināt veselības aprūpes speciālistus izmantot ikdienas praksē dabiski pastāvošās izdevības sniegt īsas uzvedības pārmaiņu intervences. Tādu iniciatīvu kā “Izmanto katru iespēju” panākumi ir atkarīgi no tā, vai veselības aprūpes speciālisti spēj šādas sarunas iekļaut savās ikdienas konsultācijās. Iniciatīva “Izmanto katru iespēju” ir paredzēta visiem, un tā neattiecas tikai uz konkrētiem veselības aprūpes speciālistiem, veselības aprūpes pakalpojumiem vai pacientiem. Šo iemeslu dēļ iniciatīva “Izmanto katru iespēju” var mazināt nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, jo ar tās palīdzību tiek īstenota iekļaujoša pieeja: jebkurš pacients var saņemt nepieciešamo atbalstu konsultācijas laikā.

Arvien vairāk tiek atzīts, ka atbalsta sniegšana mazaktīviem cilvēkiem, lai viņi kļūtu fiziski aktīvāki, ir būtiska veselības aprūpes speciālistu lomas sastāvdaļa. Ir konstatēts, ka viens no četriem cilvēkiem varētu kļūt aktīvāks, ja saņemtu atbilstošus ieteikumus no veselības aprūpes speciālista. Ir arī pierādījumi, ka īsas (1–2 minūšu) veselības uzvedības intervences konsultāciju laikā var būt efektīvas. Iniciatīvas “Izmanto katru iespēju” ir svarīga tādēļ, ka cilvēki, kuri regulāri izmanto veselības aprūpes pakalpojumus un kontaktējas ar veselības aprūpes speciālistiem, nereti cieš no neinfekcijas slimībām vai ir pakļauti to riskam, un ir lielāka iespēja, ka šie cilvēki ir mazaktīvi.

Lai gan veselības vadlīnijās noteikts, ka pieaugušajiem būtu jāvelta vismaz 150 minūtes vidēji intensīvām fiziskām aktivitātēm vai vismaz 75 minūtes intensīvām fiziskām aktivitātēm, vai tam līdzvērtīga apjoma vidēji intensīvu un intensīvu fizisko aktivitāšu kombinācijai nedēļā, tagad tiek atzīts arī tas, ka pat īsas fizisko aktivitāšu epizodes var dot nozīmīgu ieguldījumu veselības uzlabošanā. Patiesībā vadlīnijas pauž, ka jebkurš fizisko aktivitāšu daudzums ir svarīgs veselībai un ka jebkāda aktivitāte ir labāka nekā nekāda. Regulāra šo vienkāršo, bet būtisko vēstījumu nodošana pacientiem konsultāciju laikā var ievērojami uzlabot sabiedrības veselību visā pasaulē.

Piemērs tam, kā Apvienotajā Karalistē tiek īstenota iniciatīva “Izmanto katru iespēju”, ir pētījumu programma Snacktivity™ (angl. snack – uzkoda, activity – aktivitāte). Snacktivity™ mudina sabiedrību regulāri iesaistīties īsās – “uzkodas lieluma” –, bet biežās mērenas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs un spēka vingrinājumos visas dienas un nedēļas garumā. Tipiska “aktivitātes uzkoda” ilgst no 2 līdz 5 minūtēm. Pēc savas būtības Snacktivity™ dabiski veicina pārtraukumu ilgstošas sēdēšanas laikā, cilvēkiem regulāri iesaistoties fizisko aktivitāšu “uzkodās”. Tās var būt, piemēram, sarunas enerģiskas pastaigas laikā, kāpņu izmantošana lifta vietā, ātra ārpuskārtas pastaiga ar suni, ikru muskuļu pacelšana zobu tīrīšanas laikā vai pietupieni, kamēr vārās ūdens tējkannā. Snacktivity™ ir izstrādāts kā vienkāršs vēstījums, ko visi veselības aprūpes speciālisti var izmantot pacientu konsultācijās dažādos veselības aprūpes kontekstos. Tā mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes plašai sabiedrībai jaunā un motivējošā formā neatkarīgi no fiziskajām spējām vai pieredzes, kā arī bez nepieciešamības pēc īpaša aprīkojuma. Snacktivity™ potenciālais ieguvums ir tā pieejamība gandrīz ikvienam, jo to iespējams integrēt ikdienas aktivitātēs. Ģimenes ārsti, medmāsas, zobārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti un podologi ir apmācīti konsultāciju laikā popularizēt Snacktivity™, un viņi ir ziņojuši, ka programma var darboties, ja ir zināma elastība konsultāciju plānošanā.

Taču, protams, iniciatīvas īstenošanai var būt šķēršļi, tostarp pietiekama laika trūkums konsultācijās, lai ar pacientiem varētu veikt šādas sarunas. Mēs zinām, ka veselības aprūpes speciālisti var nevēlēties konsultācijās apspriest ar profilaktisko medicīnu saistītas tēmas, raizējoties, ka varētu trūkt zināšanu, kā vislabāk atbalstīt pacientus, vai arī baidoties pacientus netīši aizvainot. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka veselības aprūpes speciālistiem ir nepieciešamās prasmes un pārliecība, lai varētu īstenot šāda veida sarunas, tādējādi saglabājot uzticību attiecībās ar pacientiem. Fizisko aktivitāšu veicināšana pacientiem, kuri meklē palīdzību jautājumos, kas nav saistīti ar veselības uzvedību, var šķist neatbilstoša un nepiemērota. Piemēram, zobārsts parasti neapspriež fiziskās aktivitātes ar saviem pacientiem, jo tās nav tieši saistītas ar mutes veselību, taču Snacktivity™ programmas ietvaros šādas sarunas notiek. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka veselības aprūpes speciālistiem ir jājūtas emocionāli komfortabli, sniedzot pacientiem šāda veida īsas veselības intervences, un tas ir panākams ar apmācību un praktizēšanu.

Šeit ir pieci ieteikumi, kas jāņem vērā, lai veselības aprūpes speciālisti varētu īstenot iniciatīvu “Izmanto katru iespēju”, piemēram, izmantojot programmu Snacktivity™:

Praktiski ieteikumi

  1. Padomājiet, vai jūsu konsultācijās ir brīži, kad varētu apspriest dzīvesveida un uzvedības izmaiņu tēmu. Piemēram, izmantojiet iespēju pajautāt saviem pacientiem, cik daudz fizisko aktivitāšu viņi veic katru nedēļu un vai viņu ikdienā ir brīži, kuros varētu iekļaut Snacktivity™.
  2. Izpētiet, vai apkaimē ir vietas, kur jūs varētu nosūtīt savus pacientus pēc papildu atbalsta un resursiem, lai viņi varētu būt fiziski aktīvi savā kopienā.
  3. Meklējiet apmācības iespējas savā valstī vai tiešsaistē, lai pilnveidotu savas prasmes sniegt pacientiem efektīvus vēstījumus par veselības uzvedības maiņu. Šeit ir divi piemēri no Apvienotās Karalistes, kas varētu būt noderīgi: Making Every Contact Count (MECC) un Active Conversations.
  4. Ja jums jau ir pieredze fizisko aktivitāšu veicināšanā, konsultējot savus pacientus, jūs varētu palīdzēt un atbalstīt kolēģus, kuri pagaidām jūtas mazāk pārliecināti par savām spējām darīt to pašu.
  5. Jūs varat kļūt par vēstnieku savā darba vietā, lai atbalstītu ideju par iniciatīvu “Izmanto katru iespēju”. Ja esat virsārsts vai vadītājs, jūs varat izvērtēt savas iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un apsvērt, kā tur integrēt šo iniciatīvu.

Tulkojusi Andžela Berķe

What if it comes back? The question that is on the minds of those who experienced cancer treatment and their loved ones

By Gozde Ozakinci, University of Stirling 

Cancer is very much associated with scary statistics. For instance, like the one ‘1 in 2 people will develop some form of cancer in their lifetime’.  But there are encouraging developments too that suggests that cancer survival rates are improving.  The last count in 2018 suggests that there are nearly 44 million people who survived the cancer diagnosis and treatment in the world. This is welcome news to those who have experienced cancer diagnosis and treatment. 

The improvement in survival rates also means that more and more people live with the consequences of cancer treatment. One of these consequences is experiencing fears about cancer coming back. In the literature, it is defined as “fear, worry, or concern relating to the possibility that cancer will come back or progress” and recognised widely as one of the most significant issues that impact on the quality of life of those living after a cancer diagnosis.  (more…)

Izpratne par to, kas ietekmē orgānu ziedošanu

Dr. Lī Šephērds (Lee Shepherd), Nortumbrijas Universitāte, prof. Ronans E. O’Kerols (Ronan E. O’Carroll), Stērlingas Universitāte, prof. Eimons Fērgusons (Eamonn Ferguson), Notingemas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Ir daudz stāstu par to, kā miruša cilvēka orgānu transplantācija ir palīdzējusi cilvēkiem izdzīvot. Patiesi, katrs mirušais orgānu donors var mainīt pat deviņu cilvēku dzīvi. Tomēr transplantācijai pieejamo orgānu ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ veidojas garas rindas uz donoru orgāniem un daudzi pacienti mirst, nesagaidījuši orgānu. Tāpēc mums ir jāsaprot, kādi faktori ietekmē cilvēku gatavību ziedot savus orgānus pēc nāves.

(more…)

“Iziesim mazā pastaigā?” jeb diādisks uzvedības maiņas atbalsts staigāšanas veicināšanai pēc insulta 

Stefans Dombrovskis (Stephan Dombrowski), Ņūbransvikas Universitāte, Kanāda

Staigāšana attālina no nāves

Staigāšana ir viens no visvienkāršākajiem cilvēka kustību veidiem, un ar to tiek saistīti daudzi ieguvumi veselībai. Pētījumi liecina: cilvēkiem, kuri vairāk staigā, ir mazāks priekšlaicīgas nāves risks, un tas nozīmē, ka ir iespējams aiziet no nāves (vismaz uz kādu laiku).

Staigāšana un insults

Staigāšana kā fiziskās aktivitātes veids ir īpaši noderīga cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu, kas ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes cēloņiem. Regulāras fiziskās aktivitātes pēc insulta var samazināt insulta atkārtošanās risku, palīdzēt atveseļoties un uzlabot vispārējo funkcionēšanu, veselību un labklājību. Tomēr cilvēki pēc insulta aptuveni 75 % no nomoda stundām pavada sēžot – vairāk nekā viņu vienaudži. Taču staigāšana ir viens no vieglāk īstenojamiem fiziskās aktivitātes veidiem, un 95 % cilvēku spēj staigāt 11 nedēļu laikā pēc insulta. Turklāt insultu pārcietušie cilvēki staigāšanu uzskata par vēlamāko fiziskās aktivitātes veidu, jo tā viņiem šķiet viegli pieejama, patīkama un nereti arī veicina socializēšanos. Galvenais jautājums ir šāds: kā vislabāk atbalstīt insultu pārcietušos cilvēkus, lai viņi staigātu vairāk? (more…)

Pieņemšanas un apņemšanās terapija – daudzsološa pieeja cilvēkiem, kuri cieš no ilgtermiņa Covid-19

Eimija Baradela (Amy Barradell), Lesteras Universitātes slimnīcas, AK Nacionālā Veselības Dienesta fonds

Ja es jums teiktu: “Ilgtermiņa Covid-19”, ko jums tas nozīmētu?

Daļa cilvēku, kas ir pārslimojuši ar 2019. gada koronavīrusa slimību jeb Covid-19, vairāk nekā četras nedēļas pēc akūtās inficēšanās turpina izjust organismu novājinošu stāvokļu simptomus. Šie pacienti bieži ziņo gan par fiziskiem (piemēram, elpas trūkums, nogurums), gan psiholoģiskiem (piemēram, trauksme, kognitīvie traucējumi) simptomiem. Šādu simptomu gadījumos var teikt, ka runa ir par ilgtermiņa Covid-19.

(more…)

Uzvedības maiņas metožu ieviešana praksē: pieejamo rīku izmantošana

Marta Moreira Markesa (Marta Moreira Marques), Lisabonas NOVA universitāte, Portugāle

Uzvedības maiņas metodes ir uzvedības maiņas intervences pamatelementi. Lai ko jūs mēģinātu izdarīt – palīdzēt klientam paaugstināt fizisko aktivitāti, atmest smēķēšanu vai precīzāk ievērot zāļu lietošanas shēmu –, jūsu rīcībā ir uzvedības maiņas metodes. Izplatītākās uzvedības maiņas metodes ietver mērķu noteikšanu, pašuzraudzību, informācijas sniegšanu par uzvedību un emociju pārvaldību.

(more…)

Efektīva riska komunikācija ir kas vairāk nekā uzvedības maiņa – parunāsim par personīgā riska novērtēšanu          

Viktorija Vufa (Victoria Woof) un Deivids Frenčs (David French), Mančestras Universitāte, AK

Tradicionāli medicīnā un veselības psiholoģijā tiek uzskatīts, ka veselības aprūpes speciālisti sniedz pacientiem personalizētus viņu slimības riska datus ar mērķi novērst slimības. Ja komunikācija par riskiem veicina veselības uzvedības pārmaiņas, tā potenciāli var mazināt slimību attīstību un diagnosticēt slimības ārstējamā stadijā. Piemēram, izglītošana par sirds un asinsvadu slimību riskiem tiek sniegta ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un uzlabot uzturu, lai šos riskus  varētu samazināt. Taču ir iespējami vēl citi mērķi un rezultāti, kas jāņem vērā, sniedzot informāciju par slimības riskiem. Vēl vairāk, – jāatceras, ka veselības aprūpes speciālistu un pacientu vai sabiedrības locekļu mērķi ne vienmēr ir saskaņoti. Ir identificēti vairāki saistīti riska komunikācijas mērķi, tostarp informācijā balstītas izvēles veicināšana un atbilstošu afektīvu reakciju  radīšana, kā arī uzvedības pārmaiņu rosināšana.

(more…)

Kā personīgā darba meistarošana var palīdzēt justies darbā labāk  

Janne Kaltiainens (Janne Kaltiainen) un Jari Hakanens (Jari Hakanen), Somijas Arodveselības institūts

Kuras mana darba sastāvdaļas es uzskatu par motivējošām, saistošām un vislabvēlīgākajām manai labklājībai? Ko es varētu darīt, lai manā darbā būtu vairāk šādu sastāvdaļu? 

Tie bija jautājumi, kurus sev uzdeva ilggadēja medmāsa ar lielu profesionālo pieredzi pēc tam, kad viņa darbā bija sākusi justies saspringta, viegli garlaikota un “iestrēgusi”. Atbildes uz šiem jautājumiem mudināja viņu kļūt par mentori dažiem jaunākajiem kolēģiem, un tas palīdzēja viņai justies kompetentākai savā darbā un ciešāk saistītai ar kolēģiem, kā arī atkal atrast jēgu ikdienas gaitām. Šis izmaiņas medmāsas darba ikdienā uzlaboja viņas darba labklājību, un, kas svarīgi, nekādi nekaitēja slimnīcas vispārējam darbam un efektivitātei. Gluži otrādi, pateicoties mentorei, viņas kolēģi izjuta nepieciešamo atbalstu un kopējā atmosfēra darbā uzlabojās. 

(more…)

Saiknes veidošana starp uzvedības pētījumiem un praksi veselības uzlabošanai

Katrīna Brauna (Katherine Brown), Hertfordšīras Universitāte, Apvienotā Karaliste

Šī raksta saturs daļēji ir iegūts no manas pieredzes, strādājot gan universitātē, gan vietējās pašvaldības sabiedrības veselības departamentā un tādējādi liekot lietā iespēju savas pētniecības, intervenču izstrādes un novērtēšanas prasmes izmantot praksē.

Neatkarīgi no tā, vai jūs formulējat uzdevumu, pārvaldāt, izstrādājat vai sniedzat veselības aprūpes pakalpojumus, pastāv iespēja, ka būs vismaz kāds uzvedības aspekts, kas pakalpojuma saņēmējiem būs jāmaina, lai pakalpojums sekmīgi sasniegtu savus mērķus. Tas ir tāpēc, ka neatkarīgi no slimības/-ām, kurai/-ām ir paredzēts/-i jūsu pakalpojums/-i, neatkarīgi no tā, vai slimība ir lipīga (piemēram, gripa, Covid-19, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās infekcijas) vai nav lipīga (piemēram, sirds slimības, HOPS, 2. tipa diabēts, aptaukošanās), cilvēku uzvedība ietekmē kopējo slimības slogu. Tas nenozīmē, ka cilvēki būtu vainojami par viņu slikto veselību un ka viņi ir vienīgie, kas ir atbildīgi par savu veselību un labklājību. Gluži pretēji! Cilvēka veselības stāvoklis ir arī ģenētisko, bioloģisko, sociālo un vides faktoru sekas. Šo faktoru ievērošana ir svarīga veselības uzlabošanai un aizsardzībai.

(more…)

Pazudis (un atrasts) tulkojumā jeb efektīva komunikācija ar klientiem

Zuzana Dankulincova, Pāvola Jozefa Šafarika universitāte, Slovākija

Lai gan lielākā daļa pētnieku atzīst, ka pētījumu rezultātu izplatīšana ir daļa no viņu ētiskās atbildības pret pētījuma dalībniekiem (un vēlas, lai no viņu pētījumu rezultātiem rastos skaidra un praktiska ietekme), pāreja no izpratnes par pierādījumu sniegtajiem rezultātiem līdz plašai tās pieņemšanai var aizņemt ilgu laiku. Ne vienmēr zinātnes atziņas tiek pielietotas ikdienas praksē; un ja tiek, tas visbiežāk netiek darīts konsekventi vai sistemātiski.

Kāpēc tā notiek? Milzīgais intervenču pētījumu un pētījumos radīto ieteikumu skaits veselības aprūpes speciālistiem rada ļoti lielu apstrādājamās informācijas apjomu. Pārskatot pierādījumus un ieteikumus, apsveriet, cik tie ir atbilstoši jūsu vietējai videi. Vai pētījumu ieteikumos aprakstītais konteksts ir attiecināms uz jūsu kontekstu? Vai jūsu rīcībā ir tas, kas vajadzīgs, lai īstenotu ieteikumus, vai arī jums trūkst nepieciešamo resursu un prasmju? Vai jūsu klientu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai ievērotu ieteikumus? Pat visprecīzāk izstrādātā un daudzsološākā intervence nebūs efektīva, ja “nederēs” jūsu klientiem un/vai apstākļiem. Piemēram, varētu būt problemātiski ieteikt e-veselības intervenci cilvēkam, kam nav viedtālruņa vai datora vai ir zema digitālā pratība.

(more…)