“N-of-1” dizaina pētījumi: ko var uzzināt, izpētot atsevišķu gadījumu?

Posted Posted in Assessment, Interventions

Mērija Džonstone (Marie Johnston) un Dereks Džonstons (Derek Johnston), Aberdīnas universitāte, Skotija

Veselības aprūpes speciālistiem nereti ir jāatrod atbilde uz jautājumu, kas skar vienu cilvēku, vienu veselības aprūpes komandu, vienu slimnīcu, vienu reģionu, u. tml. Piemēram, var būt svarīgi noskaidrot, cik bieži cilvēks ar lieko svaru našķējas, kad un kur viņš to dara, vai stress palielina tieksmi pēc našķiem. Var būt svarīgi uzzināt, cik bieži veselības aprūpes komandas locekļi ir nevērīgi pret roku higiēnu, vai roku higiēnas stāvoklis kļūst sliktāks darbinieku trūkuma apstākļos, vai šo stāvokli var uzlabot ar nodaļās izvietotiem plakātiem, kas atgādina par roku higiēnu. Var būt situācija, kad jāatrod klīniskās prakses kļūdu cēloņi, jāpārbauda, vai kādā nodaļā kļūdu gadījumu nav vairāk kā citur, vai stāvokli ietekmē personāla kvalifikācija. Politikas līmenī var būt vērtīgi izpētīt, vai jauna regula, piemēram, smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās, ir ietekmējusi smēķēšanas biežumu. 

Atbildes uz šiem jautājumiem var censties noskaidrot, pēc laika aptaujājot cilvēkus ‒ vaicājot, kā viņi uzskata un ko atceras. Taču labāk, ja iespējams jautāt vai novērot uzreiz kritiskajos brīžos un vietās, lai samazinātu neobjektivitātes un aizmiršanas risku. Jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, piemēram, digitālā uzraudzība ar viedtālruņu palīdzību, ļauj vieglāk izsekot notiekošajam reālajā laikā, tādējādi “N-of-1” dizaina pētījums var sniegt atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.

“N-of-1” dizainu var izmantot gadījumos, kad pētāmo jautājumu iespējams aplūkot atkārtoti, lai konstatētu, kādas izmaiņas rodas laika gaitā. Tad var aprakstīt problēmu un pārbaudīt, kā tā padziļinās vai samazinās saistībā ar noteiktiem apstākļiem. To var izmantot arī, ieviešot jaunu intervences vai ārstēšanas metodi, lai novērtētu, vai metode palīdz sasniegt plānoto iznākumu.

Vienkāršākais savākto datu novērtējums ir tendenču diagramma, kā parādīts rakstam pievienotajās ilustrācijās. Tas ir svarīgs solis jebkurā “N-of-1” dizaina pētījumā, un reizumis ar to var būt pietiekami. Papildu izvērtējumam var izmantot statistisko analīzi. Tiek attīstītas arī sarežģītākas metodes (piemēram, dinamisko izmaiņu novērtēšanas metode).

(more…)

Gados vecāku cilvēku fiziskā aktivitāte: kādai tai jābūt?

Posted Posted in Goal setting, Motivational interviewing, Self-monitoring

Anna Tīdemane (Anne Tiedemann), Sidnejas Universitāte, Austrālija

“Mazkustīgums sabojā jebkura cilvēka veselību, bet kustība un metodiskas fiziskās aktivitātes to saglabā un uzlabo.” Platons, 400 gadu p.m.ē.

Jau sen zināms, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas veselībai un labklājībai. Taču veselības veicināšanas pasākumi bieži ir vērsti uz bērniem un jauniešiem, mazāk uzmanības pievēršot fizisko aktivitāšu nozīmīgumam vecumposmā, kas sākas no 65 gadiem. Tomēr tieši šajā vecumā īpaši svarīgi ir veltīt laiku kustībām katru dienu.

(more…)

Liekā svara problēma konsultācijās

Posted Posted in Communication

Džeina Ogdena (Jane Ogden), Sari Universitāte, Apvienotā Karaliste

Konsultācijās runāt par svaru nav vienkārši. Ir pacienti, kuriem ir mokoši grūti izdzirdēt vārdus “jums vajadzētu zaudēt svaru”, ko viņiem pasaka ikreiz, kad viņi apmeklē ārstniecības iestādi, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā viņi ieradušies – iekaisis kakls, dzemdes kakla uztriepe vai bažas par potenciālu sirds problēmu. Var būt tā, ka daļa šādu pacientu visu mūžu ir jutuši stigmatizētu attieksmi no mediķiem un uzskata, ka visi pievērš uzmanību viņu ķermeņa apmēriem un vairāk nekam. Savukārt citi, iespējams, nekad nav uztvēruši savu svaru kā problēmu, un var justies aizvainoti vai pārsteigti, ja kāds sāk runāt par to, ka viņu svars ir palielināts. Daži cilvēki vienkārši nevēlas dzirdēt neko par savu svaru un bloķē izdzirdēto informāciju, nospriežot: “ko jūs vispār saprotat – jūs esat par tievu / par resnu / par jaunu / par vecu” vai “zinātnieki mūždien kaut ko paziņo un pēc tam to noliedz”. Tāpēc, runājot par svaru, rūpīgi jāseko tam, KAD, KĀ un KO jūs sakāt pacientam ar lieko svaru.

(more…)

Pašefektivitāte: ticība saviem spēkiem, kas palīdz mainīt dzīvesveidu

Posted Posted in Motivation, Self-efficacy

By Ralf Schwarzer, Freie Universität Berlin, Germany and SWPS University of Social Sciences and Humanities, Poland

Changing behavior may often be desirable but difficult to do. For example, quitting smoking, eating healthily and sticking to a physical exercise regimen all require motivation, effort, and persistence. While many psychological factors play a role in behavior change, self-efficacy is one of the most important.

(more…)

   Stāsti par to, kā mēs rūpējamies par citiem

Posted Posted in Social Support

Irina Todorova, Veselības psiholoģijas pētījumu centrs, Sofija, Bulgārija

Rūpēšanās par tuviniekiem, kad viņi ir novecojuši un, ļoti iespējams, viņiem ir slikta veselība, var būt sarežģīta un mulsinoša pieredze, kas vienlaikus var sniegt gandarījumu un šķist nomācoša. Medicīnas zinātne palīdz cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk, un dažos gadījumos tā spēj palēnināt ar vecumu saistīto kognitīvo traucējumu veidošanos. Pastāv atšķirīgi veidi, kā dažādās kultūrās ģimenēs rūpējas par vecākiem ģimenes locekļiem, pastāv arī atšķirīga attieksme pret novecošanos, demenci un aprūpi. Lielākā daļa cilvēku vecumdienas pavada mājās kā savas kopienas locekļi. Šādā gadījumā ir noteikti psihosociāli ieguvumi gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan arī dažādu paaudžu ģimenes locekļiem. Tajā pašā laikā, aprūpējot cilvēkus, kuru veselība arvien pasliktinās, neizbēgami jārēķinās ar pieaugošu fizisku piepūli, psiholoģisko spriedzi, skumjām par nenovēršamo zaudējumu un, iespējams, finansiālām grūtībām.

(more…)

Motivācija un pirmie soļi fiziskās aktivitātes virzienā

Posted Posted in Goal setting, Motivation, Self-regulation

Kīgans Nitls (Keegan Knittle), Helsinku Universitāte, Somija

Tipisks gadījums primārajā veselības aprūpē: cilvēks, kas nepārprotami varētu gūt labumu no fiziskās aktivitātes, nonāk klīnikā. Mēs apspriežam viņa fizisko (ne)aktivitāti, un cilvēks vienkārši pasaka, ka viņam nav motivācijas mainīties. Ko darīt klīnicistam? Kā mēs varam motivēt šo cilvēku vismaz apsvērt iespēju mainīt savu uzvedību? Vai – kas būtu vēl labāk – palīdzēt viņam nonākt pie labiem nodomiem attiecībā uz fizisko aktivitāti?

(more…)

Pozitīvās psiholoģijas intervences darbā

Posted Posted in Intervention design, Interventions

Aleksandra Mihele (Alexandra Michel), Federālais darba veselības un drošības institūts, Vācija, un Annekatrīna Hope (Annekatrin Hoppe), Humboltu universitāte, Vācija

Strādājošie lielāko daļu sava nomoda laika pavada darbā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka darba vidē ir svarīgi samazināt darba prasības un palielināt resursus (autonomiju, sociālo atbalstu, pašefektivitāti), lai veicinātu strādājošo darba un privātās dzīves līdzsvaru, labklājību un veselību. Pēdējo gadu laikā pētījumos ir apskatīti ne tikai veidi, kā novērst darba stresa negatīvās sekas, bet arī veidi, kā veicināt resursus, lai uzlabotu darbinieku labklājību darbā. Īpaši jāizdala pozitīvās psiholoģijas intervences, kas ir jauns virziens darba veselības psiholoģijā. Pozitīvās psiholoģijas intervences koncentrējas uz resursu veidošanu un resursu zaudējumu novēršanu, kā arī ietver darbības, kuru mērķis ir izkopt pozitīvas izjūtas, uzvedību un domāšanu. Šajā rakstā mēs izceļam trīs pieejas, kas var palīdzēt darbiniekiem veidot savus resursus un veicināt labklājību darbā.

(more…)

Saruna ar pacientu: ko ārsts skaidri un gaiši saka, bet pacients skaidri un gaiši nesaprot

Posted Posted in Communication

Anna Marija Plasa (Anne Marie Plass), Getingenes Universitātes Medicīnas centrs, Vācija

Pirms kāda laika dermatoloģe, kas strādā par psoriāzes (hroniska ādas slimība) speciālisti universitātes slimnīcā, man sūdzējās par daudziem pacientiem, kuri neievēro nozīmēto terapiju, lai gan ir bijis kopīgi noteikts mērķis un lēmums par ārstēšanu.

(more…)

Kas notiek ar zālēm, kad tās nokļūst mājās?

Posted Posted in Medication adherence

Kerijs Čemberleins (Kerry Chamberlain), Masija Universitāte, Oklenda, Jaunzēlande

Ko cilvēki dara ar zālēm, ko tie atnes mājās? Šo jautājums ir pētīts pārsteidzoši maz. Tomēr tas ir svarīgs – lielākā daļa zāļu tiek patērēta mājās, paša lietotāja kontrolē. Recepšu zāļu aprite tiek reglamentēta, bet pēc tam, kad zāles ir izrakstītas un iegādātas, tiek pieņemts, ka tās tiks lietotas, kā ir bijis norādīts. Cilvēki var arī iegādāties un izmantot plaša spektra bezrecepšu medikamentus (piemēram, zāles sāpju mazināšanai), alternatīvos medikamentus (piemēram, homeopātiskos preparātus) un citus ar veselību saistītus preparātus, kas netiek strikti uzskatīti par medikamentiem (piemēram, uztura bagātinātājus, probiotiskos dzērienus). Taču mums jāņem vērā, ka piekļuve visām zāļu formām dažādās valstīs var ievērojami atšķirties.

(more…)

Kā nospraust efektīvus mērķus?

Posted Posted in Goal setting, Planning

Treisija Eptona (Tracy Epton), Mančestras Universitāte, Apvienotā Karaliste

Mērķu nospraušana ir populāra metode

Pastāv daudzas un dažādas metodes, ko var izmantot, lai mainītu uzvedību (šobrīd uzskaitītas 93 metodes). Mērķu nospraušana ir viena no šādām metodēm, ko pazīst un vismaz reizumis ir izmantojuši gandrīz visi. Mērķu nospraušanu izmanto kā labdarības organizācijas (piemēram, Apvienotajā Karalistē organizācija “Alcohol Concern” aicina cilvēkus apņemties janvārī nelietot alkoholu), tā komercorganizācijas, kas piedāvā svara samazināšanas programmas, un pat fitnesa lietotnes. Kādā nesen veiktā pētījumu pārskatā ir aplūkoti 384 mērķu nospraušanas paņēmieni dažādās jomās, lai noskaidrotu, vai mērķu nospraušana ir efektīva metode, kādi mērķi ir visefektīvākie, un vai šī metode ir piemērota visiem.

(more…)