Katrīna Brauna (Katherine Brown), Hertfordšīras Universitāte, Apvienotā Karaliste

Šī raksta saturs daļēji ir iegūts no manas pieredzes, strādājot gan universitātē, gan vietējās pašvaldības sabiedrības veselības departamentā un tādējādi liekot lietā iespēju savas pētniecības, intervenču izstrādes un novērtēšanas prasmes izmantot praksē.

Neatkarīgi no tā, vai jūs formulējat uzdevumu, pārvaldāt, izstrādājat vai sniedzat veselības aprūpes pakalpojumus, pastāv iespēja, ka būs vismaz kāds uzvedības aspekts, kas pakalpojuma saņēmējiem būs jāmaina, lai pakalpojums sekmīgi sasniegtu savus mērķus. Tas ir tāpēc, ka neatkarīgi no slimības/-ām, kurai/-ām ir paredzēts/-i jūsu pakalpojums/-i, neatkarīgi no tā, vai slimība ir lipīga (piemēram, gripa, Covid-19, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās infekcijas) vai nav lipīga (piemēram, sirds slimības, HOPS, 2. tipa diabēts, aptaukošanās), cilvēku uzvedība ietekmē kopējo slimības slogu. Tas nenozīmē, ka cilvēki būtu vainojami par viņu slikto veselību un ka viņi ir vienīgie, kas ir atbildīgi par savu veselību un labklājību. Gluži pretēji! Cilvēka veselības stāvoklis ir arī ģenētisko, bioloģisko, sociālo un vides faktoru sekas. Šo faktoru ievērošana ir svarīga veselības uzlabošanai un aizsardzībai.

Mūsu uzvedības nozīme slimību kontrolēšanā pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā tika izgaismota globālā līmenī, jo mums visiem bija jāievēro sociālā/fiziskā distancēšanās, regulāri jāmazgā rokas un/vai jālieto roku dezinfekcijas līdzekļi, jāizvairās pieskarties sejai, jāvalkā maskas, jāizolējas tad, kad mums bija vīrusa simptomi, vai jādodas karantīnā, atgriežoties no noteiktiem ceļojumu galamērķiem. Kad pietiekami daudz cilvēku veic šīs darbības, vīrusa izplatība tiek samazināta līdz minimumam un veselības rādītāji uzlabojas.

Viena no galvenajām veselības psiholoģijas studiju un pētniecības disciplīnām ir saistīta ar jautājumiem par sarežģītiem mijiedarbības faktoriem, kas ietekmē to, vai cilvēki iesaistās uzvedībā, kas nāk par labu viņu pašu veselībai, citu cilvēku veselībai un/vai plašākas iedzīvotāju grupas veselībai. Ja mēs izprotam, kas izraisa šo uzvedību, mēs potenciāli varam izveidot vai pielāgot vidi un/vai tieši iejaukties tā, lai palielinātu veselīgu uzvedību un samazina neveselīgu uzvedību. 

Mums ir ievērojama un arvien pieaugoša pierādījumu bāze par to, kāda uzvedība atbalsta pozitīvas veselības pārmaiņas, tostarp, bet ne tikai: pacientu sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem, veselīga ēšana, fiziskas aktivitātes, sēdoša dzīvesveida mazināšana, roku higiēna, medikamentu lietošanas plāna ievērošana, smēķēšanas pārtraukšana un alkohola patēriņa samazināšana.

Šie pierādījumi ir jāiekļauj, izstrādājot veselības aprūpes, sabiedrības veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus. Pārāk ilgi veselības psihologi, kuriem ir zināšanas šajā jomā, un pakalpojumu izstrādātāji vai sniedzēji ir darbojušies nošķirti. Uzvedības izmaiņu intervenču pētījumi, ko apmaksājuši prestiži pētniecības finansētāji un kuri ir izrādījušies efektīvi, bieži vien netiek plaši izmantoti un praktiski pielietoti; savukārt pārāk maz no tā, kas notiek praksē, ir pilnībā balstīts uz pierādījumiem vai tiek pietiekami stingri (vai vispār) novērtēts.

Kā uzvedības pētījumi ir izmantoti sabiedrības veselības uzlabošanai?

Veselības un sociālās aprūpes organizāciju darbinieki jau sen interesējas par to, kā viņi varētu izmantot pētniecības pierādījumus, lai nodrošinātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus un intervences. Pašlaik novērojama pieaugoša izpratne par uzvedības zinātņu un veselības psiholoģijas ieguldījumu ar veselību saistītas uzvedības izpratnē un mainīšanā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē aģentūra “Public Health England” ir publicējusi valsts stratēģiju, kas paredz uzvedības un sociālās zinātnes revolūciju sabiedrības veselības politikā un praksē. Tāpat arī Hertfordšīras grāfistes padomes nesen izveidotā Uzvedības izmaiņu nodaļa bieži sazinās ar Apvienotās Karalistes un dažādām pasaules iestādēm, lai konsultētos par to, kā tā varētu īstenot uzvedības maiņas metodes un pierādījumus, lai uzlabotu veselību un labklājību un risinātu galvenās sabiedrības veselības problēmas.

Strādājot veselības aprūpē, esiet elastīgi, pārdomājot veselības sistēmu, kurā strādājat, un to, kā tajā varētu izmantot uzvedības izmaiņu pierādījumus, – bieži vien nav nepieciešams pilnībā pārveidot pakalpojumu. Sniegšu dažus piemērus.

• Mēs sadarbojāmies ar pasūtītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai veiktu izmaiņas Koventrijas ģimenes svara pārvaldības pakalpojumos un panāktu, ka to saturā tiek izmantoti pierādīti efektīvi paņēmieni ēšanas un fizisko aktivitāšu uzvedības izmaiņām. Piemēram, mēs iekļāvām “mērķu noteikšanu”, “darbību plānošanu”, “problēmu risināšanu” un “uzvedības mērķa pārskatīšanu”, jo mēs zinām, ka tie ir efektīvi svara pārvaldības pasākumi. 
• “Wrapped” ir prezervatīvu lietošanas veicināšanas intervence, kuras pamatā ir uzvedības izmaiņu teorija un pierādījumi, ka veselības aprūpes dienesti var nodrošināt efektīvu un rentablu rezultātu tiešsaistē. Viens no spēcīgākajiem prezervatīvu lietošanas prognozētājiem jauniešiem ir afektīva (uz emocijām balstīta) attieksme pret tiem (piemēram, uzskats, ka prezervatīvi samazina baudu un pārtrauc dzimumakta procesu). Daļa no intervences tika īpaši vērsta uz šiem negatīvajiem uzskatiem par prezervatīvu lietošanu, ar videoklipu palīdzību pārveidojot priekšstatu par prezervatīvu lietošanu; videoklipos bija redzami īsti pāri, kas prezervatīvus izmanto seksa laikā kā erotisku elementu.
• Uzvedības pārmaiņu intervence “Stopapp” tika izveidota, lai novērstu šķēršļus, kas smēķētājiem var rasties, cenšoties izmantot esošos smēķēšanas atmešanas pakalpojumus, kas tiek plaši piedāvāti izmantošanai pēc pieprasījuma. Tā iekļauj smēķētāju uzskatu pārstrukturēšanu par šo pakalpojumu būtību un palīdz mazināt to izmantošanas barjeras, piedāvājot veikt tūlītēju pakalpojuma rezervāciju pa e-pastu un sūtot SMS atgādinājumus. 

Praktiski ieteikumi 

Ko jūs varat darīt, lai veidotu saikni starp uzvedības pētījumiem un praksi veselības uzlabošanai?

1. Pētnieki var veidot saikni ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, sabiedrības veselības dienestiem vai aprūpes dienestiem un to pārstāvjiem, kas nodarbojas ar viņus interesējošām tēmām, un pielietot savu darbu praksē. Ja jūs risināt skaidras, uzskatāmas veselības vajadzības, tas ir daudzsološs veids, kā piesaistīt dotācijas.
2. Veselības aprūpes dienestu vai departamentu vadītāji var izmantot darba aprakstus un personu prasmju aprakstus, kas saistīti ar veselības psihologa prasmēm un zināšanām, kad viņi meklē speciālistus savā komandā. Piemērus var atrast Lielbritānijas Psiholoģijas biedrības Veselības psiholoģijas karjeras nodaļā.
3. Veselības pakalpojumu izstrādātāji vai citas ieinteresētās puses, kas sniedz veselības pakalpojumus, var sazināties ar vietējām universitātēm ar veselības psihologiem un uzvedības izmaiņu speciālistiem, lai noskaidrotu, vai speciālisti būtu gatavi sadarboties pakalpojumu pārveidē un/vai novērtēšanā. Viņi arī var palīdzēt piesaistīt nepieciešamo finansējumu sadarbības atbalstam.

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone