Jūsu intervences – jūsu ceļš! Īsu novērtējumu intervences

Kataržina Kantarero (Katarzyna Cantarero), “SWPS” Sociālo un humanitāro zinātņu universitāte, Polija

Subjektīvo labklājību ietekmē gan tas, kādi mēs esam piedzimuši, gan situācijas, kuras piedzīvojam mūsu dzīvē, gan arī tas (par laimi!), ko mēs varam apzināti izdarīt. Daudzi pētnieki ir centušies noskaidrot, kas var efektīvi uzlabot mūsu psiholoģisko funkcionēšanu. Tādas intervences kā īsi novērtējumi (vai afirmācijas) pieder pie to instrumentu klāsta, kas var būt noderīgi, lai cilvēki spētu panākt pozitīvus rezultātus.

Pētījumi liecina, ka īsi rakstiski uzdevumi (piemēram, pateicības saraksti vai vēstules) var uzlabot psiholoģisko labklājību. Apjomīgā vairāku laboratoriju pētījumā pētnieki no 87 valstīm secināja, ka vienkāršas novērtējumu intervences (tas ir, attieksmes maiņa pret situāciju vai koncentrēšanās uz situācijas pozitīvajiem aspektiem) ir spējušas vairot pozitīvas emocijas Covid-19 pandēmijas laikā. Potenciāli satraucoša notikuma novērtēšana var būt lietderīga, lai saprastu, kā no šī notikuma varētu gūt labumu. Veicot šos novērtējuma uzdevumus, cilvēki atklāj pozitīvos aspektus attiecībā uz situāciju, kurā viņi atrodas. 

Subjektīvās labklājības uzlabošana, izmantojot psiholoģisko vajadzību apstiprināšanas metodes

Pandēmijas laikā mūsu grupa izpētīja, vai īsas tiešsaistes intervences var uzlabot indivīdu subjektīvo labklājību. Mēs koncentrējāmies uz problēmām, kas saistītas ar psiholoģiskajām pamatvajadzībām (t.i., autonomiju, saikni ar citiem un kompetenci), ar kurām cilvēki varētu saskarties Covid-19 uzliesmojuma laikā. Vajadzība pēc autonomijas attiecas uz izvēles un brīvības izjūtu, vajadzība pēc kompetences attiecas uz izjūtu, ka iespējams sasniegt savus mērķus, un vajadzība pēc saiknes ar citiem attiecas uz kopības izjūtu ar tuviem cilvēkiem. Saskaņā ar pašnoteikšanās teoriju šo psiholoģisko pamatvajadzību apmierināšana ir nepieciešama cilvēka funkcionēšanai. Mēs atklājām, ka cilvēki, kuri juta, ka viņu elementārās psiholoģiskās vajadzības ir apmierinātas, ziņo par augstāku psiholoģiskās labklājības līmeni. 

Pētījuma turpinājumā mēs lūdzām cilvēkiem aprakstīt situāciju, kurā, neskatoties uz pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem viņu dzīvesveidam, viņi varēja izjust autonomiju, kompetenci un/vai saikni ar citiem. Šī īsā intervence uzlaboja psiholoģisko labklājību, uzlabojot kopības izjūtu, un samazināja uztverto stresu, salīdzinot ar kontroles grupu. Tādējādi īsi un vienkārši tiešsaistes uzdevumi var palīdzēt cilvēkiem justies labāk, taču vēl nav zināms, cik ilgi šī pozitīvā ietekme var saglabāties. 

 

Darba jēgas un darba iesaistes palielināšana

Atsevišķā pētījuma daļā mūsu pētnieku grupa jautāja, vai līdzīgu īsu tiešsaistes intervenču izmantošana varētu veicināt pozitīvus rezultātus darba kontekstā. Mūs īpaši interesēja darba iesaiste un darba jēga. Darba iesaiste bieži tiek raksturota kā atdeves, aizrautības un enerģijas izjūta, kas saistīta ar darbu. Augsta darba iesaiste sniedz priekšrocības gan indivīdiem, gan organizācijām (piemēram, augstāka produktivitāte, augstāka apmierinātība ar darbu un mazāk depresijas simptomu). Tāpat darba jēga ir saistīta ar dažādiem psiholoģiskiem ieguvumiem, tostarp tiem, kas ir ārpus darba konteksta (piemēram, zemāka trauksme, augstāka subjektīvā labklājība). 

Iepriekšējos pētījumos noskaidroti vairāki darba jēgas avoti (piemēram, kalpošana lielākam labumam, palīdzība citiem, personības attīstība, naudas pelnīšana). Mēs pieņēmām, ka tos var iedalīt uz sevi orientētos vai uz citiem orientētos darba jēgas avotos. Mēs nolēmām pārbaudīt, vai intervences, kas novērtē uz sevi vai citiem orientētus jēgas avotus, var palielināt darba jēgu un darba iesaisti. Pirmkārt, mēs atklājām, ka tad, kad darbiniekiem tika lūgts rakstīt par to, kāpēc viņi savu darbu uzskata par jēgpilnu, tas radīja lielāku darba jēgas izjūtu un veicināja tūlītēju darba iesaisti salīdzinājumā ar kontroles nosacījumu (kur darbinieki aprakstīja aprīkojumu, ko viņi lieto darbā). Nākamajā pētījumā mēs lūdzām darbiniekus rakstīt par kalpošanu lielākam labumam vai karjeras izaugsmi kā darba jēgas avotiem salīdzinājumā ar aprīkojumu, ko viņi izmanto darbā (kontroles grupa). Mēs atklājām, ka rakstīšana par to, kā kāds darbs sniedz labumu citiem, palielina darba jēgu un līdz ar to arī darba iesaisti.

Rezumējot, īsas novērtējumu intervences ir daudzsološa pašpalīdzības vai cita veida palīdzības metode, kā uzlabot psiholoģisko labklājību, vismaz īstermiņā. Tā kā cilvēki paši sniedz savus piemērus, intervence ir labi pielāgota katram indivīdam un tāpēc var būt efektīvāka. Lai uzlabotu jūsu klientu psiholoģisko labklājību vai veicinātu darba jēgu un darba iesaisti, ierosinām apsvērt iespēju piedāvāt viņiem kādu no tālāk ieteiktajiem rakstīšanas uzdevumiem.

Praktiski ieteikumi

  • Lai veicinātu subjektīvo labklājību un samazinātu stresu, palūdziet viņiem uzrakstīt par situācijām, kad viņi bija izjutuši vienu vai vairākus no šiem faktoriem: 
    • autonomijas izjūtu, piemēram, kad viņi bija izjutuši izvēli un brīvību attiecībā uz to, ko dara;
    • kompetences izjūtu, piemēram, kad viņi bija jutuši, ka spēj sasniegt savus mērķus;
    • saiknes izjūtu, piemēram, kad viņi bija izjutuši saistību, kopību ar cilvēkiem, kuriem viņi rūp un kuri rūp viņiem.
  • Darba vietās varat ieteikt saviem klientiem pierakstīt iemeslus, kāpēc viņu darbs ir jēgpilns. Vai arī mudiniet viņus pajautāt sev, kā viņu darbs kalpo lielākam labumam.

 

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone

Join Our Blog

Signup today to get notified when new relevant blog posts are published.

And don’t worry, we hate spam too! You can unsubscribe at anytime.