Vendija Lorensa (Wendy Lawrence), Sauthemptonas universitāte

Mūsdienu sabiedrībā galvenos nāves un slimību cēloņus ietekmē cilvēka dzīvesveids, un arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, kā varam uzlabot veselības uzvedību. Svarīgs resurss, lai atbalstītu uzvedības pārmaiņas, ir veselības, sociālās un labklājības jomā strādājošie veselības aprūpes speciālisti. Klientu regulārie apmeklējumi rada iespēju vai ik nedēļu sākt sarunas par veselības uzvedību, tomēr daudzi speciālisti uzskata, ka viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai sniegtu atbalstu uzvedības pārmaiņām. Tas var mazināt pārliecību, kas vajadzīga sarunām ar klientiem vai pacientiem par potenciāli sensitīvām tēmām, tostarp smēķēšanu, svara samazināšanu vai alkohola lietošanu.

“Veselīgas sarunu prasmes” ir izglītības programma, kuras pamatā ir sociāli kognitīvā teorija un uzvedības maiņas paņēmieni, kas veicina uz klientu vērstu atbalstu un aprūpi. To izstrādājusi Sauthemptonas universitātes daudznozaru komanda, konsultējoties ar vietējām veselības un sociālās aprūpes organizācijām. “Veselīgas sarunu prasmes” ir efektīva, uz pierādījumiem balstīta pieeja, kurā tiek izmantotas praktiskas, viegli lietojamas prasmes, lai palīdzētu cilvēkiem identificēt viņiem svarīgu uzvedības pārmaiņu vajadzības un risinājumus. Visi veselības aprūpes speciālisti var izmantot šo pieeju pat īsās konsultācijās.

Kad cilvēki apgūst jaunus uzvedības veidus vai maina esošos, viņi to nedara izolēti. Viņus ietekmē sociālā un fiziskā vide un citi elementi, kurus viņi nevar kontrolēt. Mums ir jāizprot šie faktori, lai atbalstītu efektīvas uzvedības pārmaiņas. Vēršot uzmanību uz to, lai uzzinātu vairāk par cilvēku dzīvi un apstākļiem, mēs varam piedāvāt labāku atbalstu un efektīvi veicināt veselības uzvedības pārmaiņas. Tādēļ pieejā “Veselīgas sarunu prasmes” pirmais princips ir saruna ar klientu par viņa prioritātēm, lai izprastu, kas viņu motivē un kas, viņaprāt, ir vissvarīgākais, uz ko vajadzētu koncentrēties.

Programma arī mudina speciālistus pārdomāt jautājumu uzdošanas, uzklausīšanas un mērķu izvirzīšanas atbalsta vērtību – tā vietā, lai klientiem norādītu, kā rīkoties, dotu padomus vai vienkārši sniegtu informāciju. Lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot viņu veselību un labklājību, mēs klienta vizītes laiku izmantosim efektīvāk, ja izmantosim atbalstošas sarunas un veltīsim pietiekamu laiku, lai uzklausītu, uzzinātu un izpētītu cilvēka pasauli, un tad izmantosim šo kopīgo izpratni, lai kopīgi plānotu pirmos soļus uz uzvedības pārmaiņām. Tālāk ir minēti daži praktiski veidi, kā jau šodien izmantot pieeju “Veselīgas sarunu prasmes”.

Praktiski ieteikumi

1. Iesāciet sarunu ar atvērtajiem jautājumiem. Šie jautājumi parasti sākas ar “Kas” vai “Kā”, un tie domāti, lai mudinātu klientu runāt par savām problēmām, šķēršļiem, risinājumiem un pirmajiem pārmaiņu soļiem. Piemēram: “Ko jūs vēlētos mainīt? Kas jums traucē šīs izmaiņas veikt? Kā jūs to varētu pārvarēt? Ar ko vajadzētu sākt?” Uzdodot šos jautājumus, jūs par klientu varat daudz uzzināt un tādējādi gūt iespēju labāk palīdzēt klientam formulēt prasmes un resursus, kas nepieciešami, lai panāktu vēlamās pārmaiņas.
2. Izvairieties dot padomus vai stāstīt klientiem, kas viņiem jādara. Sniedzot padomu, tiek pieņemts, ka klienti līdz šim nav zinājuši, ko jūs viņiem stāstāt par veselīga dzīvesveida nozīmi. Tas var izklausīties aizbildnieciski un cilvēkā lieku reizi izraisīt nevarības izjūtu, ja viņš nejūtas spējīgs mainīties.
3. Klausieties un izturiet pauzes. Cilvēkiem ir vajadzīgs laiks pārdomām, tāpēc nesteidzieties aizpildīt klusumu, tiklīdz izskanējis jautājums. Atvēliet klientam pietiekami daudz laika atbildes noformulēšanai un izturieties pret pauzi kā pret iespēju pārdomāt atbildi. Tas vien, ka cilvēkam patiesi tiek dota iespēja izteikt savas domas, var būt ļoti noderīgi. Iespējams, ka kādam tā būs pirmā reize pēc ilgāka laika, kad viņš ir ticis uzklausīts, un tas ļauj izjust atbalstu un gūt spēku. Klienta uzklausīšana parāda, ka jūs cienāt viņa viedokli, savukārt jums tā ļauj daudz ko uzzināt par cilvēku un līdz ar to sniedz iespēju labāk palīdzēt klientam.
4. Rosiniet izmantot SMART kritērijus mērķu nospraušanā (proti, mērķiem jābūt konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, nozīmīgiem un noteiktā laikā paveicamiem). Cilvēki bieži izvirza sev mērķus bez pietiekamas plānošanas, kā tos sasniegs. Mēs sakām: “Mērķis bez plāna ir tikai vēlme!” Kaut ko pamēģinot un ciešot neveiksmi, cilvēks, visticamāk, padosies. Mēģinot paveikt kaut ko mazāku un gūstot panākumus, cilvēks, visticamāk, turpinās iesākto. Kad klients ir identificējis pārmaiņas, kuras vēlētos panākt, uzdodiet šos SMART kritēriju jautājumus:
   • Konkrēti ko vēlaties darīt?
   • Cik bieži vai cik ilgi vēlaties to darīt?
   • Kas vajadzīgs, lai to sāktu darīt?
   • Cik pārliecināts esat, ka to spēsiet, piemēram, skalā no 1 līdz 10?
   • Kad vēlaties sākt?
   • Kā noteiksiet, ka ir izdevies?
   • Ko darīsiet, ja mērķi sasniegt neizdosies?
5. Pārdomājiet savas sarunas ar klientiem un to, cik iedvesmojošas tās ir bijušas. Tikai dažas minūtes, lai atskatītos, kā mēs sadarbojamies ar cilvēkiem, kas darbojas un kas ne, ir vērtīgs laika izmantojums. Tas palīdz noteikt, ko mēs darām labi un ko mēs varētu uzlabot, un nodrošina, ka mēs ik dienu darām iespējami labāko, ko varam. Uzdodiet sev šādus jautājumus:
   • Cik labi es palīdzēju šim klientam atrast risinājumu viņa problēmai?
   • Ko es varēju darīt citādi?
   • Ko es darīšu nākamreiz?

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone