Klientu pārvarēšanas stratēģiju novērtēšanas nozīme

Nadja Garnevska (Nadia Garnefski) un Viviana Kraija (Vivian Kraaij), Klīniskās psiholoģijas nodaļa, Leidenes Universitāte, Nīderlande

“Robs tikko uzzinājis, ka viņam ir HIV (negatīvs notikums). Viņš domā, ka tas ir noticis viņa vainas dēļ (pašpārmetumi), un viņš izvairās no savu draugu satikšanas (norobežošanās). Notikušais viņu padarījis nomāktu. Sēžot mājās, viņš nevar pārstāt domāt par savām izjūtām (ruminācija) un uzskata, ka ar viņu notikušais ir absolūts posts (katastrofizācija). Tā kā viņš jūtas tik nomākts, viņam ir maz enerģijas. Līdz ar to viņš norobežojas vēl vairāk. Tas, savukārt, pastiprina viņa nomāktību. Tādējādi Robs ir ievilkts lejupejošā spirālē.”

Cilvēki piedzīvo virkni spēcīgu emociju, reaģējot uz negatīviem dzīves notikumiem. Lai tiktu galā ar šīm emocijām, cilvēki var izmantot dažādas kognitīvās un uzvedības stratēģijas. Šo procesu sauc arī par pārvarēšanu. R. Lazaruss pārvarēšanu definē kā indivīda centienus pārvaldīt psiholoģisko stresu, kas rodas kaitējuma, draudu vai izaicinājuma apstākļos. Pieminētajā gadījumā ar Robu negatīvais notikums bija ziņa, ka viņš ir inficēts ar HIV vīrusu. Mūsu dzīvē iespējami daudzi un dažādi stresu izraisoši apstākļi, sākot ar atsevišķiem stresu radošiem notikumiem ‒ nāvi, šķiršanos, darba zaudēšanu, un beidzot ar ilgstošu atrašanos stresa stāvoklī, ko izraisa, piemēram, psiholoģiska terorizēšana, liela darba slodze vai attiecību problēmas. Tādējādi pārvarēšana ir saistīta ar jebkura veida stresu sagādājošo dzīves apstākļu pārvaldīšanu.

Pārvarēšanas stratēģijas var iedalīt kognitīvajās (ko mēs domājam) un uzvedības (ko mēs darām). Kognitīvās pārvarēšanas stratēģijas piemērs ir pašpārmetumi. Cilvēki, kuri izmanto šo pārvarēšanas stratēģiju, vaino sevi par to, ko pieredz (Robs vaino sevi par to, ka ir inficēts ar HIV). Citi pārvarēšanas stratēģiju piemēri ir ruminācija un katastrofizācija. Ruminācija nozīmē, ka cilvēks atkal un atkal prāto par emocijām, jūtām un domām, kas saistītas ar negatīvo pieredzi. Katastrofizācija nozīmē, ka cilvēks koncentrējas tikai un vienīgi uz notikuma sliktajiem aspektiem. Robs izmantoja abas minētās stratēģijas. Citu kognitīvo stratēģiju piemēri: citu vainošana, pieņemšana, pārorientēšanās uz patīkamākiem jautājumiem, nākamo darbību plānošana, pozitīvi vērsta notikumu atkārtota novērtēšana vai pozitīvas nozīmes piešķiršana notikušajam, salīdzinošās perspektīvas atrašana (salīdzinot notikumu ar citiem, sliktākiem gadījumiem). Kopumā literatūrā izdalītas deviņas kognitīvās pārvarēšanas stratēģijas. Viens no pārvarēšanas uzvedības stratēģijas piemēriem ir norobežošanās, kas nozīmē izvairīšanos no situācijām un sociālajiem kontaktiem, kā tas notika ar Robu. Citas uzvedības pārvarēšanas stratēģijas: uzmanības novēršana uz ko citu, aktīva darbība, kuras mērķis ir tikt galā ar notikušo, sociālā atbalsta meklēšana un ignorēšana jeb izlikšanās, ka nekas nav noticis. Kopumā tiek izdalītas piecas šādas uzvedības stratēģijas.

Ir izstrādāti un validēti divi instrumenti, lai novērtētu kognitīvās un uzvedības stratēģijas: Emociju kognitīvās regulēšanas aptauja (Cognitive Emotion Regulation Questionnaire, CERQ) un Emociju regulēšanas uzvedības aptauja (Behavioral Emotion regulation Questionnaire, BERQ). Aptauja “CERQ” ir tulkota un validēta daudzās valodās. Aptauja “BERQ” šobrīd tiek tulkota vairākās valodās.

Pētījumos, kuros analizēja kognitīvo un uzvedības stratēģiju nozīmi (izmantojot aptaujas “CERQ” un “BERQ”), tika identificētas noderīgas un mazāk noderīgas pārvarēšanas stratēģijas. Attiecībā uz kognitīvajām stratēģijām tika secināts, ka mazāk noderīgas stratēģijas ir: ruminācija, katastrofizācija un sevis vainošana, bet noderīgākās stratēģijas ir: pozitīvi vērsta notikumu atkārtota novērtēšana, salīdzinošās perspektīvas atrašana un pārorientēšanās uz patīkamākiem jautājumiem. Attiecībā uz uzvedības stratēģijām, norobežošanās un ignorēšana uzskatāma par mazāk noderīgām stratēģijām, bet noderīgākas ir tādas stratēģijas kā aktīva rīcība, uzmanības novēršana uz ko citu, sociālā atbalsta meklēšana. Šie ir vispārīgi secinājumi ‒ specifiskās situācijās un apstākļos var būt citādi novērojumi.

Zināšanas par klientu specifiskajām kognitīvajām un uzvedības stratēģijām var palīdzēt izprast psiholoģisko problēmu pārvarēšanas apburto loku, un var sniegt norādes, kā neadaptīvos pārvarēšanas veidus aizstāt ar sekmīgākiem.

“Robs uzsāka terapiju. Speciālists izvērtēja Roba kognitīvās un uzvedības stratēģijas un secināja, ka visaugstākie rādītāji Roba rezultātos attiecas uz sevis vainošanu, rumināciju, katastrofizāciju un norobežošanos. Viņš izskaidroja Robam, ka šīs stratēģijas ne tikai nav noderīgas, bet var pat padziļināt Roba depresiju, ievelkot viņu lejupejošā spirālē. Viņi sāka strādāt pie tā, lai izbeigtu norobežošanos un pārmainītu negatīvo pārdomu modeļus, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas paņēmienus. Pēc dažām sesijām Robs atsāka tikties ar saviem draugiem un tagad jūtas daudz labāk.”

Praktiski ieteikumi

  • Vienmēr novērtējiet klientu pārvarēšanas stratēģijas vienlaikus ar viņu psiholoģisko problēmu. Tas var sniegt svarīgu informāciju pareiza palīdzības fokusa noteikšanai.
  • Sniedziet psiholoģisko izglītību par to, kā kognitīvās un uzvedības stratēģijas var ietekmēt iekļūšanu depresijas lejupslīdošajā spirālē.
  • Var izmantot kognitīvi biheiviorālās terapijas vispārīgās metodes, lai mainītu neadaptīvās kognitīvās un uzvedības stratēģijas pret sekmīgākām, piemēram, uzvedības aktivizēšanu un stāšanos pretī negatīvām domām.