Vecos ieradumus atmest ir grūti – kā izmainīt nevēlamu ierasto uzvedību

Annabela Stouna (Annabel Stone) un Filipa Lilija (Phillippa Lally), Surejas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Jaunais gads bieži vien ir laiks, kad mēs apņemamies uzsākt pārmaiņas – ieviest jaunus un, kad pulkstenis sit pusnakts stundu, atmest savus sliktos ieradumus. Notīrīt putekļus no savām krosa kurpēm, piepildīt iepirkšanās ratiņus ar svaigiem augļiem un dārzeņiem… kurš gan nav domājis –  “Jauns gads, jauns es”? Bet kāpēc pēc mēneša mūsu krosa kurpes redzējušas dienasgaismu tikai divas reizes un svaigie augļi sāk vīst? Šķiet, ka mūsu sliktie ieradumi ir sekojuši mums līdzi Jaunajā gadā.

Psihologi ieradumu definē kā procesu, kurā mēs automātiski īstenojam uzvedību, kad saskaramies ar situāciju (ierosu), kuras laikā pagātnē mēs bieži esam veikuši noteiktu darbību. Šī ierosa var būt emocionāla, piemēram, stress, kas izraisa vēlmi apēst šokolādi, vai sociāla, piemēram, alus vai vīns ikreiz, kad restorānā satiekaties ar draugiem, vai arī fiziska, piemēram, kad ieeju kādā kafejnīcā, tad  vienmēr pasūtu latte. Lieki piebilst, ka motivācija atmest sliktos ieradumus pagātnē ne vienmēr pasargā no automātiskās uzvedības, kad nākamreiz saskaramies ar sava ieraduma ierosu.

Ieraduma pamatā esošais mehānisms ir mentāla saikne starp ierosu un darbību (stimuls – reakcija). Vēl nav izstrādāts veids, kā dzēst šo saikni. Tomēr ieradumu pētnieki uzskaita četrus veidus, kā jūs varat izjaukt automatizēto ieraduma īstenošanas procesu, lai neveiktu ierasto uzvedību:

  1. Izvairieties no ierosas situācijas: ja jūs nesaskarsieties ar ierosām, jūs neveiksiet ierasto uzvedību. Tomēr, lai tas izdotos, ir jāapzinās ierosas, kas izraisa nevēlamu uzvedību. Piemēram, ja tikšanās restorānā ir ierosa, kas izraisa pārmērīgu alkohola lietošanu, noderīga stratēģija var būt citas satikšanās vietas izvēle. Viens no veidiem, kā identificēt ierosas, ir veidot dienasgrāmatu par to, kad notiek nevēlamā ierastā uzvedība un kas notiek tieši pirms tās.
  2. Apgrūtiniet uzvedības veikšanu: pretestības palielināšana, lai darbība kļūtu pilnīgi neiespējama vai arī prasītu pārāk lielu piepūli, var palīdzēt novērst nevēlamu ierasto uzvedību. Tas nozīmē – ja parādās ierosa, bet ierastā uzvedība prasa piepūli, tiek iedarbināts apzināta lēmuma pieņemšanas process, nevis ierastā reakcija. Tomēr tas prasa, lai jums būtu izvēles iespēja padarīt uzvedību neiespējamu. Piemēram, ja jūs dzīvojat kopā ar citiem cilvēkiem, kuri pieprasa, lai mājās būtu šokolāde, jūs nevarēsiet pilnībā izslēgt šokolādes pieejamību.
  3. Vienkārši sakiet nē: mēs, protams, varam palielināt paškontroli un atteikties no saviem ieradumiem. Tas prasa, lai, saskaroties ar nevēlama ieraduma ierosu, ar gribasspēka un motivācijas palīdzību atturētos to veikt. Tomēr tas darbojas tikai tad, ja ir identificētas ieraduma ierosas un cilvēki modri uzrauga savu vidi, lai izšķirošajā brīdī pietiekami koncentrētos un apturētu sevi. Pretējā gadījumā apjausma par veikto nevēlamo darbību nāk tikai pēc kāda brīža. Motivācija nepieciešama arī, lai turpinātu veikt jaunās labākās izvēles, kas konkrētos brīžos var šķist izaicinoši.
  4. Atrodiet aizstājēju. Pēdējā iespēja ir sākt īstenot jaunu uzvedību, kas kļūst par ieradumu un aizstāj iepriekšējo uzvedību. Arī šeit, pirmais solis ir noteikt ieraduma ierosu. Pēc tam, saskaroties ar šo ierosu, ir konsekventi jāveic jaunā darbība. Laika gaitā saistībai starp ierosu un jauno uzvedību vajadzētu kļūt stiprākai nekā vecā ieraduma saiknei. Lai to paveiktu, ir jāpārtrauc rīkoties kā iepriekš. Taču kaut ko darīt ir vieglāk nekā nedarīt neko, tāpēc tas, visticamāk, būs vieglāk nekā 3. variants. Lai nodrošinātu izdošanos, jaunajai uzvedībai ir jābūt tikpat pievilcīgai kā nevēlamajai ierastajai uzvedībai. Piemēram, šokolādes ēšanas paraduma aizstāšana ar augļiem var nebūt veiksmīga, ja indivīds nejūt tādu pašu vai lielāku baudu, ēdot augļus.

Praktiski ieteikumi:

1. Apziniet savas ierosas! Pirmais solis ceļā uz atteikšanos no sliktajiem ieradumiem, ir zināt un saprast, kas tos izraisa. Vai tā ir noteikta vide? Konkrēts diennakts laiks? Emocionālais stāvoklis? Šīs zināšanas ir atslēga to uzveikšanai.

2. Izveidojiet buferi. Profilaktisku pasākumu veikšana var būt lielisks veids, kā kavēt jūsu nevēlamo uzvedību. Ja zināt, ka nav iespējams izvairīties no ierosas, piemēram, stress var izraisīt šokolādes ēšanu, tad, apzināti cenšoties izvairīties no šokolādes iegādes, jūs varat mazināt šokolādes ēšanas iespējas stresa apstākļos.

3. Domājiet: “es vienkārši saku nē!”. Kad esat apzinājies savas ierosas, esiet modrs! Ja zināt, ka nenovēršami saskarsieties ar ierosu, apzināti mēģiniet to uzraudzīt un kavēt nevēlamo reakciju, apzinoties savas darbības un domājot “es vienkārši saku nē!”.

4. Aizstājiet slikto ar labu. Ja jūs varat aizstāt savu ierosu un nevēlamās uzvedības saikni ar citu, jūs varat arī pārveidot savu nevēlamo ieradumu pozitīvā. Lai tas sekmētos, jums, iespējams, būs jāizmēģina dažas lietas. Piemēram, ja zināt, ka pārāk daudzus vakarus pavadāt, malkojot alu, aizstāšanas piemērs varētu būt:

a) Noteikt ierosu (piemēram, atgriešanās mājās no darba).

b) Atgādināt sev, ka, atgriežoties mājās, jūs varat izjust vēlmi iedzert.

c) Ja varat, izveidojiet buferi. Piemēram, jums mājās varētu nebūt alus vai arī jūs varētu to uzglabāt ārpus ledusskapja, lai tas nebūtu auksts.

d) Izveidojiet aizstājējdarbību. Kad atgriežaties mājās, izbaudāt bezalkoholisko dzērienu, vai iesaistāties kādā darbībā, kas palīdz mazināt spriedzi (piemēram, lasiet grāmatu, spēlējiet datorspēli, piezvaniet draugam vai veiciet kādu vingrinājumu).

Atbrīvoties no sliktiem ieradumiem nav viegli. Bet, ja pievēršat tiem uzmanību un izmantojat iepriekš minētās stratēģijas, tas var izdoties.

Read more

Izmanto katru veselības aprūpes konsultācijas iespēju! Fizisko aktivitāšu veicināšana veselības aprūpes iestādēs

Amanda Deilija (Amanda Daley), Lafboro Universitāte, Apvienotā Karaliste

Apvienotajā Karalistē un Īrijā ieviestās iniciatīvas “Izmanto katru iespēju” (“Making Every Contact Count”) nolūks ir likt lietā daudzās konsultācijas, kuras veselības aprūpes speciālisti sniedz saviem pacientiem katru dienu, kā izdevību mudināt pacientus pievērsties arī veselīgiem uzvedības paradumiem. Konkrētāk, iniciatīvas “Izmanto katru iespēju” mērķis ir motivēt un iedrošināt veselības aprūpes speciālistus izmantot ikdienas praksē dabiski pastāvošās izdevības sniegt īsas uzvedības pārmaiņu intervences. Tādu iniciatīvu kā “Izmanto katru iespēju” panākumi ir atkarīgi no tā, vai veselības aprūpes speciālisti spēj šādas sarunas iekļaut savās ikdienas konsultācijās. Iniciatīva “Izmanto katru iespēju” ir paredzēta visiem, un tā neattiecas tikai uz konkrētiem veselības aprūpes speciālistiem, veselības aprūpes pakalpojumiem vai pacientiem. Šo iemeslu dēļ iniciatīva “Izmanto katru iespēju” var mazināt nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, jo ar tās palīdzību tiek īstenota iekļaujoša pieeja: jebkurš pacients var saņemt nepieciešamo atbalstu konsultācijas laikā.

Arvien vairāk tiek atzīts, ka atbalsta sniegšana mazaktīviem cilvēkiem, lai viņi kļūtu fiziski aktīvāki, ir būtiska veselības aprūpes speciālistu lomas sastāvdaļa. Ir konstatēts, ka viens no četriem cilvēkiem varētu kļūt aktīvāks, ja saņemtu atbilstošus ieteikumus no veselības aprūpes speciālista. Ir arī pierādījumi, ka īsas (1–2 minūšu) veselības uzvedības intervences konsultāciju laikā var būt efektīvas. Iniciatīvas “Izmanto katru iespēju” ir svarīga tādēļ, ka cilvēki, kuri regulāri izmanto veselības aprūpes pakalpojumus un kontaktējas ar veselības aprūpes speciālistiem, nereti cieš no neinfekcijas slimībām vai ir pakļauti to riskam, un ir lielāka iespēja, ka šie cilvēki ir mazaktīvi.

Lai gan veselības vadlīnijās noteikts, ka pieaugušajiem būtu jāvelta vismaz 150 minūtes vidēji intensīvām fiziskām aktivitātēm vai vismaz 75 minūtes intensīvām fiziskām aktivitātēm, vai tam līdzvērtīga apjoma vidēji intensīvu un intensīvu fizisko aktivitāšu kombinācijai nedēļā, tagad tiek atzīts arī tas, ka pat īsas fizisko aktivitāšu epizodes var dot nozīmīgu ieguldījumu veselības uzlabošanā. Patiesībā vadlīnijas pauž, ka jebkurš fizisko aktivitāšu daudzums ir svarīgs veselībai un ka jebkāda aktivitāte ir labāka nekā nekāda. Regulāra šo vienkāršo, bet būtisko vēstījumu nodošana pacientiem konsultāciju laikā var ievērojami uzlabot sabiedrības veselību visā pasaulē.

Piemērs tam, kā Apvienotajā Karalistē tiek īstenota iniciatīva “Izmanto katru iespēju”, ir pētījumu programma Snacktivity™ (angl. snack – uzkoda, activity – aktivitāte). Snacktivity™ mudina sabiedrību regulāri iesaistīties īsās – “uzkodas lieluma” –, bet biežās mērenas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs un spēka vingrinājumos visas dienas un nedēļas garumā. Tipiska “aktivitātes uzkoda” ilgst no 2 līdz 5 minūtēm. Pēc savas būtības Snacktivity™ dabiski veicina pārtraukumu ilgstošas sēdēšanas laikā, cilvēkiem regulāri iesaistoties fizisko aktivitāšu “uzkodās”. Tās var būt, piemēram, sarunas enerģiskas pastaigas laikā, kāpņu izmantošana lifta vietā, ātra ārpuskārtas pastaiga ar suni, ikru muskuļu pacelšana zobu tīrīšanas laikā vai pietupieni, kamēr vārās ūdens tējkannā. Snacktivity™ ir izstrādāts kā vienkāršs vēstījums, ko visi veselības aprūpes speciālisti var izmantot pacientu konsultācijās dažādos veselības aprūpes kontekstos. Tā mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes plašai sabiedrībai jaunā un motivējošā formā neatkarīgi no fiziskajām spējām vai pieredzes, kā arī bez nepieciešamības pēc īpaša aprīkojuma. Snacktivity™ potenciālais ieguvums ir tā pieejamība gandrīz ikvienam, jo to iespējams integrēt ikdienas aktivitātēs. Ģimenes ārsti, medmāsas, zobārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti un podologi ir apmācīti konsultāciju laikā popularizēt Snacktivity™, un viņi ir ziņojuši, ka programma var darboties, ja ir zināma elastība konsultāciju plānošanā.

Taču, protams, iniciatīvas īstenošanai var būt šķēršļi, tostarp pietiekama laika trūkums konsultācijās, lai ar pacientiem varētu veikt šādas sarunas. Mēs zinām, ka veselības aprūpes speciālisti var nevēlēties konsultācijās apspriest ar profilaktisko medicīnu saistītas tēmas, raizējoties, ka varētu trūkt zināšanu, kā vislabāk atbalstīt pacientus, vai arī baidoties pacientus netīši aizvainot. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka veselības aprūpes speciālistiem ir nepieciešamās prasmes un pārliecība, lai varētu īstenot šāda veida sarunas, tādējādi saglabājot uzticību attiecībās ar pacientiem. Fizisko aktivitāšu veicināšana pacientiem, kuri meklē palīdzību jautājumos, kas nav saistīti ar veselības uzvedību, var šķist neatbilstoša un nepiemērota. Piemēram, zobārsts parasti neapspriež fiziskās aktivitātes ar saviem pacientiem, jo tās nav tieši saistītas ar mutes veselību, taču Snacktivity™ programmas ietvaros šādas sarunas notiek. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka veselības aprūpes speciālistiem ir jājūtas emocionāli komfortabli, sniedzot pacientiem šāda veida īsas veselības intervences, un tas ir panākams ar apmācību un praktizēšanu.

Šeit ir pieci ieteikumi, kas jāņem vērā, lai veselības aprūpes speciālisti varētu īstenot iniciatīvu “Izmanto katru iespēju”, piemēram, izmantojot programmu Snacktivity™:

Praktiski ieteikumi

  1. Padomājiet, vai jūsu konsultācijās ir brīži, kad varētu apspriest dzīvesveida un uzvedības izmaiņu tēmu. Piemēram, izmantojiet iespēju pajautāt saviem pacientiem, cik daudz fizisko aktivitāšu viņi veic katru nedēļu un vai viņu ikdienā ir brīži, kuros varētu iekļaut Snacktivity™.
  2. Izpētiet, vai apkaimē ir vietas, kur jūs varētu nosūtīt savus pacientus pēc papildu atbalsta un resursiem, lai viņi varētu būt fiziski aktīvi savā kopienā.
  3. Meklējiet apmācības iespējas savā valstī vai tiešsaistē, lai pilnveidotu savas prasmes sniegt pacientiem efektīvus vēstījumus par veselības uzvedības maiņu. Šeit ir divi piemēri no Apvienotās Karalistes, kas varētu būt noderīgi: Making Every Contact Count (MECC) un Active Conversations.
  4. Ja jums jau ir pieredze fizisko aktivitāšu veicināšanā, konsultējot savus pacientus, jūs varētu palīdzēt un atbalstīt kolēģus, kuri pagaidām jūtas mazāk pārliecināti par savām spējām darīt to pašu.
  5. Jūs varat kļūt par vēstnieku savā darba vietā, lai atbalstītu ideju par iniciatīvu “Izmanto katru iespēju”. Ja esat virsārsts vai vadītājs, jūs varat izvērtēt savas iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un apsvērt, kā tur integrēt šo iniciatīvu.

Tulkojusi Andžela Berķe

Read more

What if it comes back? The question that is on the minds of those who experienced cancer treatment and their loved ones

By Gozde Ozakinci, University of Stirling 

Cancer is very much associated with scary statistics. For instance, like the one ‘1 in 2 people will develop some form of cancer in their lifetime’.  But there are encouraging developments too that suggests that cancer survival rates are improving.  The last count in 2018 suggests that there are nearly 44 million people who survived the cancer diagnosis and treatment in the world. This is welcome news to those who have experienced cancer diagnosis and treatment. 

The improvement in survival rates also means that more and more people live with the consequences of cancer treatment. One of these consequences is experiencing fears about cancer coming back. In the literature, it is defined as “fear, worry, or concern relating to the possibility that cancer will come back or progress” and recognised widely as one of the most significant issues that impact on the quality of life of those living after a cancer diagnosis.  (more…)

Read more

Izpratne par to, kas ietekmē orgānu ziedošanu

Dr. Lī Šephērds (Lee Shepherd), Nortumbrijas Universitāte, prof. Ronans E. O’Kerols (Ronan E. O’Carroll), Stērlingas Universitāte, prof. Eimons Fērgusons (Eamonn Ferguson), Notingemas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Ir daudz stāstu par to, kā miruša cilvēka orgānu transplantācija ir palīdzējusi cilvēkiem izdzīvot. Patiesi, katrs mirušais orgānu donors var mainīt pat deviņu cilvēku dzīvi. Tomēr transplantācijai pieejamo orgānu ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ veidojas garas rindas uz donoru orgāniem un daudzi pacienti mirst, nesagaidījuši orgānu. Tāpēc mums ir jāsaprot, kādi faktori ietekmē cilvēku gatavību ziedot savus orgānus pēc nāves.

(more…)

Read more

“Iziesim mazā pastaigā?” jeb diādisks uzvedības maiņas atbalsts staigāšanas veicināšanai pēc insulta

Stefans Dombrovskis (Stephan Dombrowski), Ņūbransvikas Universitāte, Kanāda

Staigāšana attālina no nāves

Staigāšana ir viens no visvienkāršākajiem cilvēka kustību veidiem, un ar to tiek saistīti daudzi ieguvumi veselībai. Pētījumi liecina: cilvēkiem, kuri vairāk staigā, ir mazāks priekšlaicīgas nāves risks, un tas nozīmē, ka ir iespējams aiziet no nāves (vismaz uz kādu laiku).

Staigāšana un insults

Staigāšana kā fiziskās aktivitātes veids ir īpaši noderīga cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu, kas ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes cēloņiem. Regulāras fiziskās aktivitātes pēc insulta var samazināt insulta atkārtošanās risku, palīdzēt atveseļoties un uzlabot vispārējo funkcionēšanu, veselību un labklājību. Tomēr cilvēki pēc insulta aptuveni 75 % no nomoda stundām pavada sēžot – vairāk nekā viņu vienaudži. Taču staigāšana ir viens no vieglāk īstenojamiem fiziskās aktivitātes veidiem, un 95 % cilvēku spēj staigāt 11 nedēļu laikā pēc insulta. Turklāt insultu pārcietušie cilvēki staigāšanu uzskata par vēlamāko fiziskās aktivitātes veidu, jo tā viņiem šķiet viegli pieejama, patīkama un nereti arī veicina socializēšanos. Galvenais jautājums ir šāds: kā vislabāk atbalstīt insultu pārcietušos cilvēkus, lai viņi staigātu vairāk? (more…)

Read more

Pieņemšanas un apņemšanās terapija – daudzsološa pieeja cilvēkiem, kuri cieš no ilgtermiņa Covid-19

Eimija Baradela (Amy Barradell), Lesteras Universitātes slimnīcas, AK Nacionālā Veselības Dienesta fonds

Ja es jums teiktu: “Ilgtermiņa Covid-19”, ko jums tas nozīmētu?

Daļa cilvēku, kas ir pārslimojuši ar 2019. gada koronavīrusa slimību jeb Covid-19, vairāk nekā četras nedēļas pēc akūtās inficēšanās turpina izjust organismu novājinošu stāvokļu simptomus. Šie pacienti bieži ziņo gan par fiziskiem (piemēram, elpas trūkums, nogurums), gan psiholoģiskiem (piemēram, trauksme, kognitīvie traucējumi) simptomiem. Šādu simptomu gadījumos var teikt, ka runa ir par ilgtermiņa Covid-19.

(more…)

Read more

Uzvedības maiņas metožu ieviešana praksē: pieejamo rīku izmantošana

Marta Moreira Markesa (Marta Moreira Marques), Lisabonas NOVA universitāte, Portugāle

Uzvedības maiņas metodes ir uzvedības maiņas intervences pamatelementi. Lai ko jūs mēģinātu izdarīt – palīdzēt klientam paaugstināt fizisko aktivitāti, atmest smēķēšanu vai precīzāk ievērot zāļu lietošanas shēmu –, jūsu rīcībā ir uzvedības maiņas metodes. Izplatītākās uzvedības maiņas metodes ietver mērķu noteikšanu, pašuzraudzību, informācijas sniegšanu par uzvedību un emociju pārvaldību.

(more…)

Read more

Efektīva riska komunikācija ir kas vairāk nekā uzvedības maiņa – parunāsim par personīgā riska novērtēšanu          

Viktorija Vufa (Victoria Woof) un Deivids Frenčs (David French), Mančestras Universitāte, AK

Tradicionāli medicīnā un veselības psiholoģijā tiek uzskatīts, ka veselības aprūpes speciālisti sniedz pacientiem personalizētus viņu slimības riska datus ar mērķi novērst slimības. Ja komunikācija par riskiem veicina veselības uzvedības pārmaiņas, tā potenciāli var mazināt slimību attīstību un diagnosticēt slimības ārstējamā stadijā. Piemēram, izglītošana par sirds un asinsvadu slimību riskiem tiek sniegta ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un uzlabot uzturu, lai šos riskus  varētu samazināt. Taču ir iespējami vēl citi mērķi un rezultāti, kas jāņem vērā, sniedzot informāciju par slimības riskiem. Vēl vairāk, – jāatceras, ka veselības aprūpes speciālistu un pacientu vai sabiedrības locekļu mērķi ne vienmēr ir saskaņoti. Ir identificēti vairāki saistīti riska komunikācijas mērķi, tostarp informācijā balstītas izvēles veicināšana un atbilstošu afektīvu reakciju  radīšana, kā arī uzvedības pārmaiņu rosināšana.

(more…)

Read more

Kā personīgā darba meistarošana var palīdzēt justies darbā labāk  

Janne Kaltiainens (Janne Kaltiainen) un Jari Hakanens (Jari Hakanen), Somijas Arodveselības institūts

Kuras mana darba sastāvdaļas es uzskatu par motivējošām, saistošām un vislabvēlīgākajām manai labklājībai? Ko es varētu darīt, lai manā darbā būtu vairāk šādu sastāvdaļu? 

Tie bija jautājumi, kurus sev uzdeva ilggadēja medmāsa ar lielu profesionālo pieredzi pēc tam, kad viņa darbā bija sākusi justies saspringta, viegli garlaikota un “iestrēgusi”. Atbildes uz šiem jautājumiem mudināja viņu kļūt par mentori dažiem jaunākajiem kolēģiem, un tas palīdzēja viņai justies kompetentākai savā darbā un ciešāk saistītai ar kolēģiem, kā arī atkal atrast jēgu ikdienas gaitām. Šis izmaiņas medmāsas darba ikdienā uzlaboja viņas darba labklājību, un, kas svarīgi, nekādi nekaitēja slimnīcas vispārējam darbam un efektivitātei. Gluži otrādi, pateicoties mentorei, viņas kolēģi izjuta nepieciešamo atbalstu un kopējā atmosfēra darbā uzlabojās. 

(more…)

Read more

Saiknes veidošana starp uzvedības pētījumiem un praksi veselības uzlabošanai

Katrīna Brauna (Katherine Brown), Hertfordšīras Universitāte, Apvienotā Karaliste

Šī raksta saturs daļēji ir iegūts no manas pieredzes, strādājot gan universitātē, gan vietējās pašvaldības sabiedrības veselības departamentā un tādējādi liekot lietā iespēju savas pētniecības, intervenču izstrādes un novērtēšanas prasmes izmantot praksē.

Neatkarīgi no tā, vai jūs formulējat uzdevumu, pārvaldāt, izstrādājat vai sniedzat veselības aprūpes pakalpojumus, pastāv iespēja, ka būs vismaz kāds uzvedības aspekts, kas pakalpojuma saņēmējiem būs jāmaina, lai pakalpojums sekmīgi sasniegtu savus mērķus. Tas ir tāpēc, ka neatkarīgi no slimības/-ām, kurai/-ām ir paredzēts/-i jūsu pakalpojums/-i, neatkarīgi no tā, vai slimība ir lipīga (piemēram, gripa, Covid-19, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās infekcijas) vai nav lipīga (piemēram, sirds slimības, HOPS, 2. tipa diabēts, aptaukošanās), cilvēku uzvedība ietekmē kopējo slimības slogu. Tas nenozīmē, ka cilvēki būtu vainojami par viņu slikto veselību un ka viņi ir vienīgie, kas ir atbildīgi par savu veselību un labklājību. Gluži pretēji! Cilvēka veselības stāvoklis ir arī ģenētisko, bioloģisko, sociālo un vides faktoru sekas. Šo faktoru ievērošana ir svarīga veselības uzlabošanai un aizsardzībai.

(more…)

Read more