Jaels Benjamini (Yael Benyamini), Telavivas universitāte, Izraēla, un Evangels H. Karavimass (Evangelos C. Karademas), Krētas Universitāte, Grieķija

Gan Anna, gan Marija ir 45 gadus vecas veselīgas sievietes, kuras dzīvo kādā no lielajām Eiropas pilsētām. Katra pazīst vairākus cilvēkus, kuri ir inficējušies ar Covid-19, un bieži kaut ko dzird vai izlasa par šo slimību. Anna uzskata, ka tā ir ļoti nopietna slimība, un ir ļoti nobažījusies par to, ka viņa varētu ar to saslimt. Lai arī viņa tic, ka, ņemot vērā viņas vecumu, viņa atveseļotos, viņa arī uzskata: ir ļoti ticams, ka viņa pēc izslimošanas varētu ciest no ilgstošiem traucējošiem simptomiem. Viņa, cik vien iespējams, strādā no mājām, nekad neiziet ārā bez maskas un gaida nākamo vakcīnas devu.

Marija uzskata, ka Covid-19 ir “labi izreklamēta gripa”. Viņa tic, ka viņas vecumā un, ņemot vērā, ka viņai nav nekādu pastāvīgu veselības problēmu, pat ja viņa inficētos, viņa, visticamāk, izslimotu viegli – sliktākais, kas varētu notikt, būtu vajadzība dažas dienas pavadīt mājās gluži kā parastas saaukstēšanās gadījumā. Viņa tiekas ar daudziem cilvēkiem darbā un saviesīgos pasākumos, un masku nēsā tikai tur, kur tas ir absolūti nepieciešams. Viņa neredz jēgu vakcinācijai un baidās no vakcīnas blakusparādībām. 

Annai un Marijai piemīt kaut kas kopīgs. Lai gan katra attiecas pret notiekošo citādi, abas cenšas kaut kā pārvarēt vienu un to pašu draudīgo situāciju. Saskaroties ar veselības apdraudējumu, vai tas būtu Covid-19, sirds slimība, locītavu sāpes vai kāda cita problēma, mēs visi apkopojam informāciju par to gan, balstoties uz savām ķermeņa sajūtām, gan no personīgās slimību vēstures, gan no citiem cilvēkiem, gan no plašsaziņas līdzekļiem. Mūsu mērķis ir izveidot loģisku stāstu par slimību. Lai to izdarītu, mēs cenšamies izprast un apvienot piecas galvenās slimības uztveres vai slimības priekšstata sastāvdaļas: tās identitāti, cēloņus, sekas, norisi un iespēju izārstēt vai kontrolēt slimību.

Vai ir svarīgi, ko mēs domājam par slimību? Lai arī mūsu priekšstats par slimību var būt medicīniski neprecīzs, tas nosaka, kā mēs jūtamies un kā mēs rīkosimies: kā mēs pārvarēsim slimību, ko darīsim, lai novērstu simptomus, kā kontrolēsim vai izārstēsim vai, ja nepieciešams, integrēsim to savā dzīvē. Pētījumi ir parādījuši, ka negatīvs priekšstats par slimību (piemēram, slimība tiek uztverta kā ļoti bīstama, ilgstoša vai nekontrolējama / neārstējama) vairākumā slimību, piemēram, vēža vai diabēta gadījumā, ir saistīts ar slimības pārvarēšanas uzvedību un rezultātiem, piemēram, sliktāku dzīves kvalitāti, lēnāku atveseļošanos pēc slimības un funkcionālo spēju pasliktināšanos. 

Mums kā veselības aprūpes speciālistiem ar saviem klientiem par viņu esošās vai potenciālās slimības uztveri būtu jārunā bez nosodījuma. Mēs varētu vienkārši palūgt, lai viņi saviem vārdiem pastāsta, ko viņi domā par savu slimību, pajautāt, kas, viņuprāt, to izraisījis, kuri simptomi viņus uztrauc visvairāk, kā darbojas viņu ārstēšana un ko viņi dara, lai atveseļotos vai pārvaldītu savu slimību. Mēs pat varētu viņiem lūgt uzzīmēt savu slimību, jo zīmējums var daudz atklāt par to, ko viņi par slimību domā un kā jūtas. Pacientiem bieži netiek prasīts viņu viedoklis, taču vairumā gadījumu viņi ir atvērti šādai diskusijai. Ārstiem vai citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi uzzināt, kāds ir klientu priekšstats par slimību, jo izpratne par klientu, viņa attieksmi pret savu veselības stāvokli un tās saistību ar uzvedību (piemēram, ieteikumu ievērošanu) un ar to saistīto problēmu risināšana var veicināt pacientu adaptāciju. Piemēram, palīdzot Marijai saprast, ka vakcīnas potenciālās blakusparādības nav salīdzināmas ar ietekmi, ko var radīt reāla saslimšana ar Covid-19, būtu iespējams palīdzēt mainīt Marijas sākotnējo lēmumu par vakcināciju. Tas var būt pirmais solis ceļā uz sistemātiskāku intervenci gan individuāli, gan grupā – tādu intervenci, kas būtu pielāgota pacientu priekšstatiem, lai panāktu maksimālu efektivitāti.

Mudinot pacientus dalīties domās par savu slimību, rodas arī iespēja identificēt kļūdainus uzskatus. Tomēr vajadzētu būt uzmanīgiem attiecībā uz mēģinājumiem mainīt klienta priekšstatu par slimību. Piemēram, klientam var būt ne pārāk pareizs priekšstats par slimību, bet iespējams, ka šis priekšstats spēj mazināt viņa trauksmi. Veselības aprūpes speciālistam jāpatur prātā, ka priekšstats par slimību ir tikai daļa no plašākas, dinamiskas pašregulācijas sistēmas, kas ietver arī slimības pārvarēšanas uzvedību un rīcības plānus, rezultātu novērtējumus utt. Tāpēc speciālistam būtu jāpārbauda visi šie klienta pieredzes un veselības stāvokļa aspekti un tikai pēc tam sadarbībā ar klientu jānosaka, kādā veidā un attiecībā uz ko ir jāiejaucas. Ar panākumiem var izmantot gan lejupejošas (t.i., abstraktas/kognitīvas), gan augšupejošas (t.i., konkrētas/ar uzvedību saistītas) intervences stratēģijas. Nereti tikpat svarīgi ir izskatīt un apspriest arī ģimenes locekļu – vecāku, laulāto un citu – priekšstatus, jo tie var ietekmēt klientu pašu priekšstatus un uzvedību.

Praktiski ieteikumi  

1. Izvērtējiet priekšstatu par slimību – izprotiet, kā klients uztver savu veselības stāvokli! Ļaujiet klientam pastāstīt par savu veselības problēmu paša vārdiem, nevis medicīniskiem terminiem, un turpiniet izpētīt klienta priekšstatu bez nosodījuma, izmantojot atvērtus jautājumus vai attēlus! Jūs varat noskaidrot arī klienta partnera, citu ģimenes locekļu vai aprūpētāju viedokli (tas var atšķirties no klienta viedokļa un ietekmēt viņu sniegto atbalstu).
2. Izvērtējiet klienta priekšstatu par ārstēšanu – klientiem ir savs viedoklis par ārstēšanas efektivitāti, ieguvumiem, riskiem un sekām, kas bieži ietekmē ārsta ieteikumu ievērošanu.
3. Identificējiet neprecīzus vai disfunkcionālus priekšstatus vai “neracionālus” uzskatus, kā arī to saikni ar klienta uzvedību vai labklājību. Lūdzu atcerieties, ka klienta priekšstats par savu veselības stāvokli ir “psiholoģiski pareizs”, proti, tas viņam šķiet loģisks. Līdz ar to klienta priekšstats var šķist “nepareizs” jums, bet ne klientam. 
4. Palīdziet klientam mainīt viņa priekšstatu par slimību – ja priekšstats ir saistīts ar disfunkcionālu uzvedību vai apdraud labklājību ilgtermiņā, jūs varat palīdzēt klientam to mainīt, a) sniedzot precīzu informāciju, b) izmantojot piemērus par citiem klientiem, kuru priekšstats par slimību ir funkcionālāks (vai arī ļaujot savam klientam mijiedarboties ar viņiem), c) izmantojot īpašus iejaukšanās paņēmienus. Reizēm pietiek pat ar īsiem atgādinājumiem! 
5. Atbalstiet klientu, izstrādājot funkcionālu rīcības plānu saistībā ar viņa slimību. Plānam jābūt atbilstošam klienta (vienlīdz funkcionāliem) priekšstatiem, kā arī klienta dzīves apstākļiem. Priekšstatus par slimību nav viegli mainīt, it īpaši slimības vēlākajos posmos. Tāpēc dažreiz labāk ir koncentrēties uz uzvedību, nevis uz priekšstatiem. 

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone