Communication

Liekā svara problēma konsultācijās

Džeina Ogdena (Jane Ogden), Sari Universitāte, Apvienotā Karaliste

Konsultācijās runāt par svaru nav vienkārši. Ir pacienti, kuriem ir mokoši grūti izdzirdēt vārdus “jums vajadzētu zaudēt svaru”, ko viņiem pasaka ikreiz, kad viņi apmeklē ārstniecības iestādi, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā viņi ieradušies – iekaisis kakls, dzemdes kakla uztriepe vai bažas par potenciālu sirds problēmu. Var būt tā, ka daļa šādu pacientu visu mūžu ir jutuši stigmatizētu attieksmi no mediķiem un uzskata, ka visi pievērš uzmanību viņu ķermeņa apmēriem un vairāk nekam. Savukārt citi, iespējams, nekad nav uztvēruši savu svaru kā problēmu, un var justies aizvainoti vai pārsteigti, ja kāds sāk runāt par to, ka viņu svars ir palielināts. Daži cilvēki vienkārši nevēlas dzirdēt neko par savu svaru un bloķē izdzirdēto informāciju, nospriežot: “ko jūs vispār saprotat – jūs esat par tievu / par resnu / par jaunu / par vecu” vai “zinātnieki mūždien kaut ko paziņo un pēc tam to noliedz”. Tāpēc, runājot par svaru, rūpīgi jāseko tam, KAD, KĀ un KO jūs sakāt pacientam ar lieko svaru.

(more…)

Motivation, Self-efficacy

Pašefektivitāte: ticība saviem spēkiem, kas palīdz mainīt dzīvesveidu

Ralfs Švarcers (Ralf Schwarzer), Berlīnes Brīvā universitāte, Vācija, un “SWPS” Sociālo un humanitāro zinātņu universitāte, Polija

Mainīt uzvedību – tas bieži ir vēlams, bet grūti sasniedzams mērķis. Piemēram, lai pārtrauktu smēķēt, ēstu veselīgi vai regulāri nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, nepieciešama motivācija, pūles un neatlaidība. Uzvedības pārmaiņas ietekmē daudzi psiholoģiskie faktori. Viens no vissvarīgākajiem – pašefektivitāte. (more…)

Social Support

   Stāsti par to, kā mēs rūpējamies par citiem

Irina Todorova, Veselības psiholoģijas pētījumu centrs, Sofija, Bulgārija

Rūpēšanās par tuviniekiem, kad viņi ir novecojuši un, ļoti iespējams, viņiem ir slikta veselība, var būt sarežģīta un mulsinoša pieredze, kas vienlaikus var sniegt gandarījumu un šķist nomācoša. Medicīnas zinātne palīdz cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk, un dažos gadījumos tā spēj palēnināt ar vecumu saistīto kognitīvo traucējumu veidošanos. Pastāv atšķirīgi veidi, kā dažādās kultūrās ģimenēs rūpējas par vecākiem ģimenes locekļiem, pastāv arī atšķirīga attieksme pret novecošanos, demenci un aprūpi. Lielākā daļa cilvēku vecumdienas pavada mājās kā savas kopienas locekļi. Šādā gadījumā ir noteikti psihosociāli ieguvumi gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan arī dažādu paaudžu ģimenes locekļiem. Tajā pašā laikā, aprūpējot cilvēkus, kuru veselība arvien pasliktinās, neizbēgami jārēķinās ar pieaugošu fizisku piepūli, psiholoģisko spriedzi, skumjām par nenovēršamo zaudējumu un, iespējams, finansiālām grūtībām.

(more…)

Goal setting, Motivation, Self-regulation

Motivācija un pirmie soļi fiziskās aktivitātes virzienā

Kīgans Nitls (Keegan Knittle), Helsinku Universitāte, Somija

Tipisks gadījums primārajā veselības aprūpē: cilvēks, kas nepārprotami varētu gūt labumu no fiziskās aktivitātes, nonāk klīnikā. Mēs apspriežam viņa fizisko (ne)aktivitāti, un cilvēks vienkārši pasaka, ka viņam nav motivācijas mainīties. Ko darīt klīnicistam? Kā mēs varam motivēt šo cilvēku vismaz apsvērt iespēju mainīt savu uzvedību? Vai – kas būtu vēl labāk – palīdzēt viņam nonākt pie labiem nodomiem attiecībā uz fizisko aktivitāti?

(more…)

Intervention design, Interventions

Pozitīvās psiholoģijas intervences darbā

Aleksandra Mihele (Alexandra Michel), Federālais darba veselības un drošības institūts, Vācija, un Annekatrīna Hope (Annekatrin Hoppe), Humboltu universitāte, Vācija

Strādājošie lielāko daļu sava nomoda laika pavada darbā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka darba vidē ir svarīgi samazināt darba prasības un palielināt resursus (autonomiju, sociālo atbalstu, pašefektivitāti), lai veicinātu strādājošo darba un privātās dzīves līdzsvaru, labklājību un veselību. Pēdējo gadu laikā pētījumos ir apskatīti ne tikai veidi, kā novērst darba stresa negatīvās sekas, bet arī veidi, kā veicināt resursus, lai uzlabotu darbinieku labklājību darbā. Īpaši jāizdala pozitīvās psiholoģijas intervences, kas ir jauns virziens darba veselības psiholoģijā. Pozitīvās psiholoģijas intervences koncentrējas uz resursu veidošanu un resursu zaudējumu novēršanu, kā arī ietver darbības, kuru mērķis ir izkopt pozitīvas izjūtas, uzvedību un domāšanu. Šajā rakstā mēs izceļam trīs pieejas, kas var palīdzēt darbiniekiem veidot savus resursus un veicināt labklājību darbā.

(more…)

Communication

Saruna ar pacientu: ko ārsts skaidri un gaiši saka, bet pacients skaidri un gaiši nesaprot

Anna Marija Plasa (Anne Marie Plass), Getingenes Universitātes Medicīnas centrs, Vācija

Pirms kāda laika dermatoloģe, kas strādā par psoriāzes (hroniska ādas slimība) speciālisti universitātes slimnīcā, man sūdzējās par daudziem pacientiem, kuri neievēro nozīmēto terapiju, lai gan ir bijis kopīgi noteikts mērķis un lēmums par ārstēšanu.

(more…)

Medication adherence

Kas notiek ar zālēm, kad tās nokļūst mājās?

Kerijs Čemberleins (Kerry Chamberlain), Masija Universitāte, Oklenda, Jaunzēlande

Ko cilvēki dara ar zālēm, ko tie atnes mājās? Šo jautājums ir pētīts pārsteidzoši maz. Tomēr tas ir svarīgs – lielākā daļa zāļu tiek patērēta mājās, paša lietotāja kontrolē. Recepšu zāļu aprite tiek reglamentēta, bet pēc tam, kad zāles ir izrakstītas un iegādātas, tiek pieņemts, ka tās tiks lietotas, kā ir bijis norādīts. Cilvēki var arī iegādāties un izmantot plaša spektra bezrecepšu medikamentus (piemēram, zāles sāpju mazināšanai), alternatīvos medikamentus (piemēram, homeopātiskos preparātus) un citus ar veselību saistītus preparātus, kas netiek strikti uzskatīti par medikamentiem (piemēram, uztura bagātinātājus, probiotiskos dzērienus). Taču mums jāņem vērā, ka piekļuve visām zāļu formām dažādās valstīs var ievērojami atšķirties.

(more…)

Goal setting, Planning

Kā nospraust efektīvus mērķus?

Treisija Eptona (Tracy Epton), Mančestras Universitāte, Apvienotā Karaliste

Mērķu nospraušana ir populāra metode

Pastāv daudzas un dažādas metodes, ko var izmantot, lai mainītu uzvedību (šobrīd uzskaitītas 93 metodes). Mērķu nospraušana ir viena no šādām metodēm, ko pazīst un vismaz reizumis ir izmantojuši gandrīz visi. Mērķu nospraušanu izmanto kā labdarības organizācijas (piemēram, Apvienotajā Karalistē organizācija “Alcohol Concern” aicina cilvēkus apņemties janvārī nelietot alkoholu), tā komercorganizācijas, kas piedāvā svara samazināšanas programmas, un pat fitnesa lietotnes. Kādā nesen veiktā pētījumu pārskatā ir aplūkoti 384 mērķu nospraušanas paņēmieni dažādās jomās, lai noskaidrotu, vai mērķu nospraušana ir efektīva metode, kādi mērķi ir visefektīvākie, un vai šī metode ir piemērota visiem.

(more…)

Self-regulation

Pašregulācija: no teorijas uz praksi jeb kā atbalstīt pacientu uzvedības pārmaiņas

Stans Mass (Stan Maes) un Veronika De Huhta (Véronique De Gucht), Leidenes Universitāte, Nīderlande

Pēdējo desmitgažu laikā indivīda loma veselības aprūpes sistēmā ir mainījusies: kādreiz tā bija medicīniskā režīma ievērošana, kas ietvēra paklausību, bet tagad – pašpārvaldība, kas nozīmē atbildības uzņemšanos par savu veselību un slimības kontroli. Izmaiņu process aizvien turpinās un ir attīstījies līdz idejai par pašregulāciju – sistemātisku procesu, kas ietver personisku veselības mērķu nospraušanu un uzvedības pašregulēšanu šo mērķu sasniegšanai. Šī pašregulācijas procesa nepārtrauktību labi ilustrē šim rakstam pievienotais zīmējums – senais tēls “ouroboros” – gredzenā satinusies čūska, kas aprij pati savu asti.

(more…)

Interventions, Social Support

Darbā vairāk kustēties, mazāk sēdēt? Apspriedīsim to, bet tikai ne sēžot!

Stjuarts Bidls (Stuart Biddle), Dienvidu Kvīnslendas Universitāte, Austrālija 

Šis bloga raksts ir tapis Valentīna dienā. Veselības veicināšanas labdarības organizācija Austrālijā, Blūārtā, ir radījusi vairākus amizantus videoklipus, kuros izskan aicinājums šķirties no sava krēsla, citiem vārdiem, “pārtraukt attiecības ar krēslu”. Par ko īsti ir runa? Daudziem no mums darba diena paiet, sēžot krēslā. Mēs sēžam par daudz, un pierādījumi liecina, ka tas nenāk par labu veselībai. Daudzi no mums brauc uz darbu ar automašīnu, visu dienu sēž pie rakstāmgalda, tad brauc ar automašīnu mājup, un sēž visu vakaru pie televizora vai datora. Darba vidē ir nobriedusi vajadzība mainīt veselības uzvedību. Bet kā lai to izdara, ja sēdēšanas paradums ir tik dziļi iesakņojies un pilnībā atbilst sociālajām normām, un mēs dzīvojam vidē, kura veicina izvairīšanos no kustībām, jo tik ērti ir pieejami dažādi veidi, kā sēdēt un baudīt komfortu?

Pirmkārt, būtu svarīgi atzīmēt, ka ar sēdēšanas samazināšanu vien nepietiks. Mums ir jācenšas panākt, lai cilvēki vairāk kustētos un iesaistītos fiziskās aktivitātēs, turklāt vēlams – vidējas vai augstas intensitātes aktivitātēs. Taču ne mazāk svarīgi būtu pārtraukt ilgstošu sēdēšanu ar vieglas intensitātes fiziskajām aktivitātēm. Tās var būt pavisam vienkāršas kustības, piemēram, piecelšanās kājās un došanās pie kolēģa, lai apspriestu kaut ko – tā vietā, lai sūtītu e-pastu; tā var būt kāpšana pa kāpnēm, nevis braukšana ar liftu; kā arī vienkāršas izmaiņas darba sapulču organizēšanā, ko mēs esam nosaukuši par pāreju no sēdēšanas uz stāvēšanu.

Kā tas varētu sekmīgi notikt? Mēs izveidojām sistemātisko pārskatu par dažādiem uzvedības izmaiņu paņēmieniem, ieskaitot tos, kurus var izmantot darbavietā. Tika analizēti 38 intervenču veidi, 20 no tiem – darbavietas kontekstā. 15 intervenču veidi (39 %) tika atzīti par sekmīgiem attiecībā uz uzvedības izmaiņām. Tika secināts, ka visefektīvākās intervences ir tās, kuras balstītas uz vides izmaiņām (piemēram, regulējama augstuma darbgalds, pie kura var arī stāvēt), kā arī pārliecināšanu vai izglītošanu (piemēram, seminārs par sēdēšanas un stāvēšanas ietekmi uz veselību). Ļoti sekmīgi bija tādi paņēmieni kā pašuzraudzība (piemēram, darbību žurnāls), problēmu risināšana darbavietā (piemēram, konkrēti risinājumi birojā), un sociālās vai fiziskās vides pārstrukturēšana.

Lai palīdzētu cilvēkiem izvairīties no pārliekas sēdēšanas darbavietā, vienlaikus, protams, saglabājot produktivitāti, arvien populārāki kļūst regulējami darbgaldi, pie kuriem var gan sēdēt, gan stāvēt. Tiek ieteikts nevis ilgstoši stāvēt, bet pēc iespējas biežāk pārtraukt ilgas sēdēšanas posmus. Balstoties uz mūsu pārskata rezultātiem, var cerēt, ka šādi darbgaldi veiksmīgi ietekmēs uzvedības izmaiņu, jo tie ļauj mainīt fizisko vidi. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt sākotnējo informāciju par ieguvumiem, kā arī veicināt pašuzraudzību. Kādā pētījumā, kurā netika nodrošināti regulējami darbgaldi, ieteiktais pašuzraudzības paņēmiens neizpelnījās atsaucību, un cerētais veselības izmaiņu uzvedības iznākums netika sasniegts. Tas liecina par to, ka uzvedības izmaiņu īstenošanā svarīga ir gan kontrole, gan tāda pašuzraudzības paņēmiena izvēle, kas būtu piemērota dalībniekiem un spētu sagādāt tiem pienācīgu un savlaicīgu atgriezenisko saiti.

Praktiski ieteikumi:

  1. Mudiniet augstākā līmeņa vadību atbalstīt cilvēku centienus mazāk sēdēt un vairāk kustēties darbavietā.
  2. Nodrošiniet, lai darbavietās būtu informācija par kustībām un sēdēšanas samazināšanu, vēlams, pievienojot kādu pašuzraudzības paņēmienu (piemēram, žurnālu, kurā tiek atzīmēts sēdēšanas ilgums).
  3. Radiet noteikumus vai vismaz sociālās normas, kas darbiniekiem “dod atļauju” mazāk sēdēt un vairāk stāvēt vai kustēties sanāksmēs. Atbalstiet arī sanāksmes, kuras tiek noturētas, dalībniekiem staigājot.
  4. Ja iespējams, nodrošiniet darbiniekiem regulējamus darbgaldus, pie kuriem var arī stāvēt.
  5. Ja šāds darbgalds nav pieejams, izveidojiet improvizētus stāvgaldus (piemēram, nolieciet planšetes uz paaugstinātas virsmas).

 

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone