Antonio Labiza Palmeira (António Labisa Palmeira), “CIDEFES – Universidade Lusófona”, Portugāle; ISBNPA izpilddirektors
Ilgtermiņa motivācija ar veselību saistītai uzvedībai var nākt no dažādiem avotiem. Uzvedības pētnieki joprojām cenšas noskaidrot, kā šie avoti sader cits ar citu. Piemēram, es skrienu gandrīz katru dienu un daru to jau vairāk nekā 30 gadus. Kā un kāpēc esmu spējis uzturēt šo uzvedības modeli?
Daniels Kānemans (Daniel Kahnemann) teiktu, ka darbojas divas motivācijas sistēmas: 1. sistēma, kas saistīta ar instinktiem un emocijām, un 2. sistēma, kas saistīta ar pārdomātu un apzinātu izvēli. Viņš varētu apgalvot, ka mani mudina skriet 2. sistēma, tāpēc ka es apzinos fizisko vingrinājumu radītos ieguvumus veselībai. No otras puses, Eds Dīsī (Ed Deci) varētu teikt, ka es esmu iekšēji motivēts skriet un daru to tāpēc, ka tas atbilst manām vērtībām un patībai un man tas patīk.
Kura versija ir pareiza? Es teiktu, ka abas, un veselīgas uzvedības uzturēšanas izskaidrojumam noderīgas varētu būt arī vairākas citas teorijas. Kā šīs teorijas sader kopā un kā mēs varam tās izmantot ikdienas praksē? Piemēram, kā 1. un 2. sistēma var efektīvi apmainīties ar informāciju? Izprotot šos mehānismus, mēs varam palīdzēt pacientiem saglabāt veselīgu uzvedību.
Es apgalvošu, ka sarunā par šo jautājumu liela nozīme ir iekšējai motivācijai, un es izmantošu Haidta stāstu par ziloni un jātnieku, lai analizētu to. Haidta metafora atbilst iepriekš aprakstītajam dubultās apstrādes modelim, norādot, ka zilonis ir mūsu 1. sistēma, kuru vada mūsu fizioloģija. Tā ietekmē uzvedību instinktīvi, un to ietekmē netieša (zemapziņā esoša) informācija. Jātnieks ir mūsu 2. sistēma, ko virza “par” un “pret” apsvērumi, kas tiek radīti, izmantojot precīzi formulētu (apzinātu) informāciju.
Kad jātnieks nav pārliecināts, kura informācija ir labāka, zilonis pārņem vadību un instinktīvi dara savu darāmo. Piemēram, zilonis, kurš ir attīstījies trūkuma laikmetā, mudinās jūs izmantot katru iespēju uzņemt kalorijām bagātu pārtiku vai samazināt fizisko slodzi līdz minimumam. Mūsdienās, pārpilnības laikmetā, tas ir problemātiski, jo jātnieks ir pārņemts ar pretrunīgu informāciju par to, kurā virzienā jāmeklē veselīgas uzvedības orientieri. Padomājiet par to, cik daudz dažādu diētu ir pieejams… Šī informācijas pārbagātība veicina neveselīgu ieradumu veidošanos, piemēram, pārēšanos un fiziskās aktivitātes trūkumu.
Ieradumi ir automātiska reakcija, kas seko noteikta veida nosacījumiem, un ieradumiem ir būtiska nozīme uztura uzvedības un fiziskās aktivitātes veidošanā. Piemēram, ja dienā jāpieņem vairāk nekā 220 lēmumu par pārtiku vien, mēs labāk izmantojam esošos ieradumus, lai izvairītos no lēmumu pieņemšanas paralīzes (t. i., nepieņemam nekādu lēmumu, jo ir pārāk daudz pieejamo iespēju), un pabarojam sevi ar kaut ko ierastu, pat ja tā nav veselīgākā izvēle.
Tātad svarīgākais jautājums ir šāds: kā mēs varētu veidot veselīgākus ieradumus?
Manuprāt, veselīgākus ieradumus mums var palīdzēt izveidot digitālās veselības ierīces. Piemēram, projekta “NoHoW” ietvaros mūsu grupa izstrādāja ar viedpulksteņiem un citām valkājamierīcēm savietotu lietotni, kas pastāvīgi vāca datus par cilvēka “ziloņa” (resp., ķermeņa) stāvokļiem. Pēc tam lietotne padarīja šo informāciju skaidri un tieši pieejamu apskatei. Tas “jātniekam” deva jaunu resursu: paškontroles datus, kas izriet no ķermeņa stāvokļiem. Šo resursu var izmantot, lai bagātinātu pašregulācijas procesus un motivētu veselīgāku uzvedību.
Piedāvājot “jātniekam” tiešu piekļuvi “ziloņa” piedzīvotajam, cilvēkam tiek dota iespēja izveidot saikni starp savu uzvedību un savām vērtībām, uzskatiem un mērķiem. Piemēram, kad es skrienu, mans “zilonis” – mans ķermenis – man saka, ka es jūtos stiprs un enerģisks. Tad, pārbaudot viedpulksteni pēc skrējiena, es redzu, ka esmu veicis savus 10 000 soļus dienā. Šādā gadījumā mans “jātnieks” jūt, ka pārvalda situāciju, jo “zilonis” un “jātnieks” darbojas saskaņoti, un mans prāts veido saikni starp jušanos stipram un enerģiskam un vairāk soļu sasniegšanu. Tas pastiprina šo uzvedības modeli.
Valkājamierīču datu saistīšanai ar cilvēku iekšējiem somatiskajiem un emocionālajiem stāvokļiem var būt šādas sekas:
- “Jātnieks” un “zilonis” kļūst saskaņotāki, un tas atvieglo vēlamās uzvedības uzturēšanu.
- Ja “jātnieks” un “zilonis” nedarbojas saskaņoti, tas var mudināt cilvēku pārvērtēt savus uzvedības modeļus (to ietekmi).
- Veselīga uzvedība var kļūt vairāk internalizēta (t. i., šī uzvedība kļūst par daļu no cilvēka identitātes un tiek integrēta ar to, kas viņš ir un ko dara).
Ņemot to vērā, kļūst skaidrāka atbilde par to, kā un kāpēc es 30 gadus esmu uzturējis savu skriešanas paradumu: es skrienu tāpēc, ka mans “jātnieks” un mans “zilonis” skriešanas laikā ir saskaņā. Portugāļu valodā ir paruna: “Quem corre por gosto, não cansa” (tulk. “Kas skrien sava prieka pēc, nepagurst”). Tas, ko tev patīk darīt, tevi nenogurdina. Man šis ir lielisks piemērs tam, kā iekšējā motivācija savieno “ziloni” un “jātnieku”.
Pierādījumu šai idejai pagaidām nav daudz (šeit un šeit), un pētniecība vēl ir sākumstadijā. Ir nepieciešami labāki sensori, un lietotņu saturam ir jābūt balstītam uz pierādījumiem. Projekts “NoHoW” tika izstrādāts, paturot prātā šos apsvērumus, bet ir nepieciešams daudz vairāk pētījumu. Mums ir jāapzinās arī problēmas, kas izriet no “APPtimisma”, proti, pašlaik ir atrodamas lietotnes gandrīz jebkam, taču tas nenozīmē, ka lietotne būs efektīva.
Praktiski ieteikumi
Ņemiet vērā iepriekš aprakstīto apsverot, kā lietotnes vai citas digitālās uzvedības maiņas intervences var ietekmēt ziloņa un jātnieka mijiedarbību veselīgas uzvedības pastiprināšanā.
Izziniet informāciju par jaunajām tehnoloģijām — sekojiet līdzi jaunumiem par sīkrīkiem un citai informācijai, kas kļuvusi pieejama! Pēc tam pievērsiet uzmanību tam, ko nozīmē savāktie dati un kā tie var palīdzēt saglabāt veselīgu uzvedību.
Meklējiet struktūru! Kāds ir sirdsdarbības ātruma mainīgums? Kāda ir kardiorespiratorā sagatavotība? Jātniekam patīk justies kompetentam; šī informācija nodrošina pamatu kompetences iegūšanai. Lielākā daļa lietotņu izskaidro šos jēdzienus; meklējiet tos un uzziniet par tiem nedaudz vairāk.
Meklējiet atbalstošu vidi, kas ir emocionāli droša un droša attiecību ziņā! Noskaidrojiet, vai lietotnes izmanto valkājamierīču informāciju atbalstošā, netiesājošā veidā, uzlabojot autonomu lēmumu pieņemšanu un iekšējo motivāciju. Lai arī valkājamierīču datus var izmantot kā “valūtu” sacensību dueļos (piemēram, “mans sirdsdarbības ātruma mainīgums ir zemāks nekā tavs”), konkurences kā uzvedības virzītāja loma nav skaidra, un starp indivīdiem pastāv lielas atšķirības.
Informācija ir abpusēji griezīgs zobens. Esiet modri: informācija var veicināt pārmērīgas uzvedības izveidošanos. Izmantojiet informāciju kā resursu, nevis kā vienīgo uzvedības virzītājspēku.
Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone