Eimija Baradela (Amy Barradell), Lesteras Universitātes slimnīcas, AK Nacionālā Veselības Dienesta fonds

Ja es jums teiktu: “Ilgtermiņa Covid-19”, ko jums tas nozīmētu?

Daļa cilvēku, kas ir pārslimojuši ar 2019. gada koronavīrusa slimību jeb Covid-19, vairāk nekā četras nedēļas pēc akūtās inficēšanās turpina izjust organismu novājinošu stāvokļu simptomus. Šie pacienti bieži ziņo gan par fiziskiem (piemēram, elpas trūkums, nogurums), gan psiholoģiskiem (piemēram, trauksme, kognitīvie traucējumi) simptomiem. Šādu simptomu gadījumos var teikt, ka runa ir par ilgtermiņa Covid-19.

Pēc manas pieredzes…

Darbs klīnikā ar ilgtermiņa Covid-19 – to dēvē arī par “garo kovidu” (angl. Long-COVID) – man ir parādījis, ka pacientiem ir grūti pieņemt jaunos simptomus (un simptomu sekas), un tas viņiem traucē īstenot pašvadības stratēģijas. Pacienti koncentrējas uz to, ko viņi būtu varējuši darīt pirms ilgtermiņa Covid-19 un kā viņu dzīve ir mainījusies uz slikto pusi pēc diagnozes noteikšanas. Tas liecina par tā dēvēto izvairīšanos no pieredzes (proti, mēģinājumiem izvairīties no jūtām, domām, atmiņām, fiziskām sajūtām; angl. – experiental avoidance) un tendenci koncentrēties uz to, kāda ir simptomu forma, nevis uz centieniem saprast, kāda ir to funkcija (simptomi ir kā ķermeņa indikatori, kas norāda uz nepieciešamību mainīt uzvedību). Tas norāda, ka cilvēki nav gatavi šai pieredzei un vairās no dzīvošanas šeit un tagad.

Ir konstatēts arī, ka vairāk nekā 25 procentiem cilvēku, kuri tikuši hospitalizēti ar Covid-19, sešus mēnešus pēc izrakstīšanas no stacionāra joprojām ir depresijas simptomi. Tā kā depresijas simptomi ir saistīti ar izvairīšanos no darbības (t. i., neiesaistīšanos problemātiskas situācijas risināšanā), tas var nozīmēt, ka šie pacienti neuzsāks veikt nepieciešamās darbības slimības uzveikšanai.

Psiholoģiskās elastības loma ilgtermiņa Covid-19 gadījumā

Psiholoģiskā elastība ir pieņemšanas un apņemšanās terapijas – turpmāk PAT – (angl. Acceptance & Commitment Therapy, ACT) darbības mehānisms. PAT ietver trīs pamatprincipus: 1) atvērtības veicināšanu, 2) tagadnes apzināšanos un 3) iesaistīšanos nepieciešamajās darbībās. Kā aprakstīts iepriekš, cilvēkiem, kuri dzīvo ar ilgtermiņa Covid-19, mēdz rasties problēmas saistībā ar šiem aspektiem, tāpēc ir svarīgi pievērsties to risināšanai. PAT var izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem mainīt attieksmi pret saviem pārdzīvojumiem (proti, mazināt izvairīšanos no pieredzes) un pieņemt jauno “normalitāti” (proti, vairot tagadnes apzināšanos), kā arī motivētu viņus un palīdzētu viņiem veikt svarīgas izmaiņas uzvedībā (proti, iesaistīties nepieciešamajās darbībās). Līdz šim jau ir konstatēts, ka PAT ir veiksmīga stratēģija ilgtermiņa Covid-19 problēmu risināšanai: pacienti, kas to izmantoja, ziņoja par uzlabotu pašsajūtu. Pat joprojām turpinoties ilgtermiņa Covid-19 simptomiem, viņi jutās spējīgāki tikt galā ar vispārēju psiholoģisko diskomfortu (piemēram, trauksmi).

PAT izmantošana klīnikā ilgtermiņa Covid-19 ārstēšanā – Džo piemērs

Kad iepazinos ar Džo, šis pacients piedzīvoja regulārus simptomu recidīvus. Es saku “šis pacients”, taču – anonimitātes saglabāšanai – Džo patiesībā pārstāv vairākus ilgtermiņa Covid-19 pacientus, ar kuriem es strādāju klīnikā. Visnovājinošākie simptomi bija elpas trūkums un nogurums, kas ļoti apgrūtināja ikdienas aktivitātes. Džo baidījās no recidīviem un apzināti centās izvairīties no visa, kas varētu tos saasināt (t. i., bija novērojama izvairīšanās no pieredzes un izvairīšanās no dzīvošanas šeit un tagad). Viņš maz laika veltīja darbībām, kas viņam spētu sagādāt prieku un liktos nozīmīgas (t. i, bija novērojama izvairīšanās no nepieciešamajām darbībām).

Mūsu kopīgajās sesijās mēs pievērsāmies katrai no PAT sastāvdaļām:

• Kognitīvā atdalīšana (tas nozīmē: domas pamanīt, taču “nepieķerties” tām; ļaut domām nākt un iet, bet “neiestrēgt” kādā no tām) – lai atšķirtu domas/jūtas no faktiskās pieredzes (tās ne vienmēr nozīmē vienu un to pašu!).
• Kontakts ar pašreizējo mirkli – lai apgūtu apzinātības stratēģijas un izmantotu tās sensorajā pieredzē (lai labāk apzinātos tagadni).
• Vērtību izpēte – lai noteiktu sev svarīgākās dzīves jomas.
• Apņēmīgas rīcības uzsākšana – lai noteiktu savām vērtībām atbilstošus uzvedības mērķus.
• “Es kā konteksts” – lai izveidotu kontaktu ar savu “vērojošo Es” un uztvertu savas domas it kā no attāluma (lai iegūtu precīzāku perspektīvu), nesapinoties tajās.
• Pieņemšana – lai pārtrauktu cīnīties ar to, kas atrodas ārpus kontroles, un no jauna koncentrētos uz to, kas atrodas paša kontrolē (savu uzvedību).

Otrajā sesijā Džo sev izvirzīja divus uzvedības mērķus, kas bija saskaņoti ar viņa pamatvērtībām. Es izmantoju motivējošas intervēšanas metodes, lai palīdzētu Džo ievērot SMART kritērijus mērķu nospraušanā (proti, mērķiem jābūt konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, nozīmīgiem un noteiktā laikā paveicamiem) un sastādīt “ja-tad” plānu, kurā būtu norādīts, kā Džo rīkosies potenciālu sarežģījumu gadījumos.

Pēc četrām nedēļām Džo ar lielu lepnumu man teica, ka mērķi ir sasniegti. Papildus tam, Džo savā ikdienas dzīvē bija iekļāvis vairākas apzinātības aktivitātes (vingrinājumu “Lapas straumē”, pateicības dienasgrāmatu un 5 jogas minūtes). Džo arī stāstīja, ka ir pieredzējis psiholoģiskās elastības uzlabojumus (proti, kad cilvēks ir psiholoģiski elastīgs, viņš pieņem lēmumus saskaņā ar savām vērtībām un ilggadējiem uzskatiem, nevis mirklīgām īslaicīgām emocijām, ko pārdzīvo), ka depresijas simptomi ir mazinājušies un viņš izjūt lielāku pārliecību par pašpārvaldi ārpus sesijām.

Ieteikumi veselības aprūpes speciālistiem, kuri rūpējas par cilvēkiem ar ilgtermiņa Covid-19:

1. Neaizmirstiet par biopsihosociālā novērtējuma nozīmi: patiesa izpratne par ilgtermiņa Covid-19 simptomu sarežģītību un šo simptomu ietekmi ir ļoti svarīga, lai identificētu uz pacientu vērstas uzvedības pārvaldības stratēģijas. Nebaidieties uzdot tādus jautājumus kā: “Kāds ir simptoms, ar kuru nākas cīnīties visvairāk?”; “Kāda ir jūsu elpas trūkuma/noguruma/koncentrēšanās grūtību… ietekme uz jūsu dzīvi?”; “Kādas domas skrien caur galvu, piedzīvojot elpas trūkumu/nogurumu/koncentrēšanās grūtības…”?
2. Apsveriet iespēju izmērīt psiholoģisko elastību – izmantojot, piemēram, Pieņemšanas un apņemšanās terapijā izmantoto metodi “Visaptverošais novērtējums” jeb CompACT (angliski); tas ir ātrs, validēts pašziņotas psiholoģiskās elastības mērījums. Ar to var identificēt, kurš no PAT noteiktajiem psiholoģiskās elastības pamatprincipiem ir jāpastiprina, un atbilstoši plānot uzvedības stratēģiju (piem., ja pacients izvairās iesaistīties nepieciešamajās darbībās, jāizpēta, kādas ir pacienta pamatvērtības, un jāpalīdz viņam izvirzīt SMART kritērijiem atbilstošus mērķus).
3. Pastāstiet un ierādiet apzinātības vingrinājumus – tie var būt ārkārtīgi efektīvi PAT līdzekļi, palīdzot pacientiem stiprināt psiholoģiskās elastības pamatus. Piedāvājiet apstākļiem atbilstošus vingrinājumus. Šeit tikai dažas idejas (angliski):
   1. Kognitīvajai atdalīšanai – vingrinājums “Lapas straumē”.
   2. Kontaktam ar pašreizējo mirkli – vingrinājums “Ievēro 5 lietas”.
   3. “Es kā konteksts” veicināšanai – vingrinājums “Skatuves metafora”.
4. Sekojiet līdzi labākās prakses vadlīnijām. Tāpat kā daudzu slimību gadījumā, arī ilgtermiņa Covid-19 pierādījumu bāze nepārtraukti attīstās, tāpēc sekojiet līdzi literatūrai un klīniskās prakses vadlīnijām. PAT efektivitātes pierādījumu skaits turpina pieaugt!
5. Pārliecinieties, ka arī par jums rūpējas. Darbs ar cilvēkiem, kuri cieš no ilgtermiņa Covid-19, var būt grūts, tāpēc pārliecinieties, ka jums ir pieejama regulāra supervīzija vai pārrunas ar kādu, kam uzticaties. Tas ir noderīgi, ne tikai lai apspriestu konkrētus gadījumus ar pacientiem, bet arī lai palīdzētu saglabāt savu psiholoģisko veselību darba praksē.

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone