Barbara Malena (Barbara Mullan), Kurtinas universitāte, Austrālija
Problēmas apjoms
Ik gadu viens no 10 cilvēkiem visā pasaulē (aptuveni 600 miljoni cilvēku) saslimst pēc piesārņotas pārtikas ēšanas, un šī iemesla dēļ mirst ap 420 000 cilvēku. Šie gadījumi notiek ļoti dažādās ģeogrāfiskās vietās, bet vislielākā saslimstība ar pārtikas produktu izraisītām slimībām konstatēta Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un Vidusjūras reģiona austrumu daļā (plašāku informāciju par pārtikas izraisīto slimību slogu pa reģioniem var atrast šeit). Papildus ģeogrāfiskajai dažādībai ir arī nozīmīgas atšķirības pārtikas produktu izraisītu slimību ierosinātāju veidos (piemēram, vīrusi, baktērijas, parazīti).
Drošas pārtikas aprites ķēdē – “no lauka līdz galdam” – ir daudz posmu. Lai gan daudz tiek darīts, lai lauksaimniekiem, nozarē strādājošajiem un ēdināšanas uzņēmumiem palīdzētu nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, patērētāju iesaistīšanās pārtikas apritē bieži vien netiek pietiekami novērtēta. Droša pārtikas apstrāde ir ļoti svarīga, jo tā ir pārtikas izraisītu slimību profilakses pēdējais posms. Aplēses par to, cik liela daļa saindēšanās ar pārtiku notiek mājās, ir ļoti atšķirīgas – no 11 % līdz 87 %. Kā veselības psiholoģijas speciālisti mēs daudz ko varam darīt, lai palīdzētu patērētājiem samazināt risku saindēties ar pārtiku mājās.
Saindēšanās ar pārtiku var notikt dažādos veidos. Pieci galvenie Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai ir šādi:
- Sekojiet, lai gatavojot būtu tīras rokas un tīri piederumi.
- Jēlus produktus uzglabājiet atsevišķi no jau pagatavotiem ēdieniem (it īpaši, nogādājot produktus mājās no tirgus vai veikala, uzglabājot pārtiku ledusskapī).
- Sekojiet, lai ēdiens tiktu pagatavots pilnībā.
- Turiet pārtiku atbilstošā, drošā temperatūrā (t.i., turiet karstu ēdienu karstu un aukstu ēdienu aukstu).
- Izmantojiet tīru (drošu) ūdeni un izejvielas.
Patērētāju uzvedības prognozēšana
Agrīnajos pētījumos par patērētāja lomu galvenā uzmanība bija vērsta uz patērētāju zināšanām kā galveno faktoru, kas ietekmē viņu uzvedību. Taču sistemātiskā pārskatā tika atrasti pierādījumi tam, ka zināšanas ne vienmēr nodrošina drošu pārtikas apstrādi. Tas pats attiecas arī uz citām veselības uzvedības izpausmēm. Tomēr, lai arī ar zināšanām vien nepietiek, tās ir nepieciešamas, lai mainītu uzvedību, jo palīdz izprast, kā un kāpēc kaut kas ir jādara.
Lai skaidrotu, kādi vēl faktori var palīdzēt patērētājiem droši apstrādāt pārtiku, pētnieki izmanto daudzas un dažādas teorijas, bet galvenokārt – psiholoģijas teorijas. Starp tām ir plānotās uzvedības teorija, aizsardzības motivācijas teorija un veselības pārliecību modelis. Nesen veiktā pētījumu pārskatā konstatēts, ka svarīga ietekme uz drošu pārtikas apstrādi ir nodomam, sociālajām normām, pašefektivitātei un ieradumiem, un tika secināts, ka uz šiem konstruktiem balstītas intervences, visticamāk, būs efektīvas patērētāju uzvedības uzlabošanā.
Pārtikas higiēnas pasākumi
Citā lielā pārskatā tika konstatēts, ka attiecībā uz pārtikas nekaitīguma uzlabošanu mājās pastāv daži pierādījumi par izglītības pasākumu efektivitāti. Bet papildus patērētāju izglītošanai pastāv arī citas efektīvas intervences, kuras vērstas uz psihosociāliem konstruktiem. Piemēram, kāda intervence, kuras pamatā bija plānotās rīcības teorija, bija efektīva, lai sekmētu uzvedības pārmaiņas drošai pārtikas apstrādei. Šīs intervences ietvaros bakalaura programmas studentiem tika sniegta informācija par pārtikas nekaitīguma principiem un tika izmantotas dažādas stratēģijas, piemēram, īpašu plānu izstrāde un barjeru noteikšana, lai palīdzētu palielināt nodomu un uzvedības kontroli (t.i., pārliecību veikt noteiktu uzvedību). Intervence palielināja gan uzvedības kontroli, gan drošu uzvedību attiecībā uz pārtiku. Šie pētījumu rezultāti liecina, ka mēs varam palīdzēt saviem klientiem, izglītojot viņus par to, kā būtu pareizi jārīkojas ar pārtiku, un mudinot viņus izstrādāt konkrētu plānu drošai pārtikas apstrādei (piem., varam palīdzēt viņiem izstrādāt atsevišķu gaļas un dārzeņu virtuves dēlīšu izmantošanas plānu, apspriežot konkrētas stratēģijas).
Cita efektīva intervence balstījās uz ieradumu teoriju. Šī intervence palīdzēja bakalaura studentiem attīstīt ieradumu izkarsēt trauku lupatu mikroviļņu krāsnī, izmantojot informatīvu plakātu (t.i., norādi) un atgādinājumus par šī uzdevuma veikšanu ik pēc trim vai piecām dienām. Trīs nedēļu testēšanas periodā mērķa uzvedības gadījumu skaits ievērojami pieauga un saglabājās trīs nedēļas ilgā novērošanas periodā. Praktiski šie atklājumi liecina, ka ir lietderīgi sniegt klientiem informāciju par pārtikas nekaitīguma principiem, kā arī palīdzēt viņiem veidot noteiktus uzvedības ieradumus (piemēram, mudināt telefonos iestatīt atgādinājumus par trauku lupatas izkarsēšanu mikroviļņu krāsnī reizi nedēļā).
Kopumā iepriekš minētie pētījumi rāda, ka mēs kā praktizējoši veselības psihologi varam daudz darīt, lai palīdzētu mūsu klientiem attīstīt šo svarīgo veselības uzvedību, sākot ar mūsu klientu izglītošanu par pārtikas nekaitīgumu un turpinot ar palīdzēšanu iegūt pārliecību par savu spēju mainīt uzvedību, kā arī veidot nepieciešamos ieradumus.
Visbeidzot, lai arī visiem patērētājiem ir risks saslimt ar pārtikas produktu izraisītu slimību, šis risks ir lielāks aptuveni 25 % iedzīvotāju, proti, grūtniecēm, bērniem līdz 5 gadu vecumam, gados vecākiem pieaugušajiem un cilvēkiem ar pavājinātu imūnsistēmu. Tāpēc veselības psiholoģijas speciālistiem, strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir hroniskas veselības problēmas, bērnu vecākiem, vecākiem ļaudīm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ir svarīgi pārzināt konkrētas intervences vajadzīgo uzvedības pārmaiņu sekmēšanai.
Praktiski ieteikumi
- Izskaidrojiet cilvēkiem, ka pārtikas nekaitīgums sākas mājās un drošas pārtikas uzvedības svarīgākie faktori ir nodoms, sociālās normas, pašefektivitāte un ieradumi.
- Novērtējiet zināšanu nozīmi. Izmantojiet nacionālos un globālos resursus, lai izglītotu patērētājus par drošas pārtikas uzvedības nozīmi. Uzzinot šo informāciju, cilvēkiem viegli pieņemt dažus vienkāršus uzvedības modeļus.
- Uzsveriet to, cik liela nozīme ir pārtikas nekaitīgumam. Izceliet faktu, ka droša ēdiena gatavošana un rīcība ar pārtiku var ietekmēt veselību un samazināt gan pašu, gan tuvinieku risku saindēties ar pārtiku.
- Runājiet gan par racionālo (piemēram, nodoms), gan automātisko (piemēram, ieradums) aspektu. Sāciet ar tādām motivējošām stratēģijām kā mērķu noteikšana un plānošana, tad mudiniet izmantot palīgnorādes (piemēram, plakātus un atgādinājumus), lai palīdzētu cilvēkiem veidot drošus ieradumus un paņēmienus pārtikas nekaitīguma panākšanā.
Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone
