Acceptance and Commitment Therapy, Coping, Habit, Mental Health, Planning, Routines, Self-monitoring, SMART Goals

Kā palikt veseliem, paliekot mājās

Dr. Federika Pikariello (Federica Picariello) un prof. Rona Mosa-Morisa (Rona Moss-Morris), Londonas Karaliskā koledža, Apvienotā Karaliste  

Sākoties COVID-19 pandēmijai, visā pasaulē ikdienas dzīve ir pamatīgi mainījusies un nākotnes prognozes pārklājusi nenoteiktība. Papildus tūlītējai un steidzamajai vajadzībai palēnināt COVID-19 izplatību, strauji un plaši ieviešot nepieciešamās uzvedības pārmaiņas (t.i., pašizolēšanos, sociālo distancēšanos un karantīnu), ir jāpievērš uzmanība arī pandēmijas ietekmei uz psihisko un fizisko labklājību, lai pēc iespējas agrīnāk varētu veikt intervences pasākumus un mazināt ilgtermiņa sekas.

(more…)

Habit, Motivation, Self-monitoring, Self-regulation

Kā ilgtermiņā saglabāt veselības uzvedību?

Dominika Kvasņicka (Dominika Kwasnicka), “SWPS” Sociālo un humanitāro zinātņu universitāte, Polija, un University of Melbourne, Austrālija 

Veselības veicināšanas programmu galvenais mērķis ir sekmēt paliekošas pārmaiņas, un veselības aprūpes speciālisti var dot savu artavu, lai palīdzētu klientiem sasniegt izvirzītos veselības mērķus un panāktu veselības uzvedības pārmaiņu noturīgumu. Ir zināms, ka ir grūti uzsākt veselības uzvedības mainīšanu, taču vēl grūtāka var būt mainītās uzvedības saglabāšana ilgtermiņā. Viens no svarīgākajiem veselības psiholoģijas jautājumiem ir tieši par to, kāpēc tik grūti pieturēties pie uzsāktajām uzvedības pārmaiņām. 

(more…)

Self-monitoring

Pārtrauksim strausa politiku! Ieguvumi no palīdzības mērķu sasniegšanas pārraudzībā

Tomass L. Vebs (Thomas L. Webb), Šefīldas universitātes Psiholoģijas katedra, Apvienotā Karaliste

Kā jums veicas, virzoties pretim mērķim samazināt apēstā cukura daudzumu un atbrīvoties no 10 liekiem kilogramiem? Iespējams, ka jūs to nezināt vai varbūt pat negribat zināt. Šādās situācijās cilvēki mēdz kā strausi bāzt galvu smiltīs, tīšām izvairoties no informācijas, kas viņiem varētu palīdzēt pārraudzīt savas sekmes mērķa sasniegšanā. Pētījumi par šo “strausu problēmu” liek secināt, ka cilvēki bieži vien neseko līdzi savai virzībai pretim nospraustajam mērķim (piem., neseko līdzi, kā mainās viņu svars, nelasa etiķetes uz pārtikas produktiem, ko iegādājas) ‒ daļēji tādēļ, ka sekošana līdzi procesam varētu sagādāt nepatīkamus atklājumus par sevi, piemēram, viņiem būtu jāsecina, ka svars joprojām lielāks, nekā gribētos, un ka viņi joprojām uzņem pārāk daudz cukura. Tomēr teorija un pētījumos gūtie pierādījumi liecina, ka sasniegumu kontrolēšana ceļā uz mērķi palīdz noteikt neatbilstību starp pašreizējo un vēlamo stāvokli, tādējādi pamudinot uz rīcību. Tas nozīmē, ka izvairīšanās no pārraudzības apgrūtina iespēju identificēt vajadzību rīkoties un noteikt vispiemērotākās rīcības veidu. Tāpēc strausa politikas identificēšana veselības aprūpes speciālistiem (un citiem) dod iespēju palīdzēt cilvēkiem, mudinot pārraudzīt viņu virzību uz mērķi, lai iegūtu visas priekšrocības, ko mērķa sasniegšanas pārraudzība var sniegt. Iespējams, nav pārsteidzoši, ka ir atrasti pārliecinoši pierādījumi par labu pamudinājumiem pārraudzīt virzību pretim mērķim – tie cilvēkiem palīdzējuši sasniegt mērķus daudzās jomās.

(more…)

Communication

Ieskats uz COVID-19 pandēmiju no uzvedības zinātnes perspektīvas

Šeins Timonss (Shane Timmons), Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts, Īrija

Valdības visā pasaulē ir mobilizējušās, lai mēģinātu kontrolēt jaunā koronavīrusa izplatību, taču indivīdu uzvedībai būs izšķiroša nozīme panākumu gūšanā. Mēs – Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta Uzvedības pētījumu nodaļa Dublinā – sadarbojamies ar Īrijas Veselības ministriju, sniedzot informāciju, lai palīdzētu ministrijai pieņemt lēmumus par nepieciešamo reakciju uz COVID-19 pandēmiju. Šī darba ietvaros mēs esam pārskatījuši vairāk nekā 100 zinātnisko darbu un esam sākuši izmēģināt veidus, kā vislabāk sazināties ar sabiedrību, un pievēršam uzmanību secinājumiem, kuri var būt noderīgi veselības psiholoģijas speciālistiem. Pārskatā mēs koncentrējāmies uz pētījumiem par trim aspektiem, kas vairākās valstīs veido pamatu sabiedrības veselības komunikācijai: roku higiēna, sejas aizskaršana un izolācija. Mēs esam ņēmuši vērā arī pētījumus par plašāku jautājumu loku, lai noskaidrotu, kā veicināt izpalīdzīgu uzvedību un veikt efektīvu krīzes komunikāciju. 

(more…)

Assessment, Coping

The importance of assessing clients’ coping strategies



By Nadia Garnefski and Vivian Kraaij, Department of Clinical Psychology, Leiden University, The Netherlands

“Rob has just heard that he has HIV (negative event). He thinks that he is the one to blame for this (self-blame) and he avoids seeing his friends (withdrawal). The situation makes him sad. When sitting at home, he cannot stop thinking about his feelings (rumination) and believes that what has happened to him is a complete disaster (catastrophizing). Because he feels sad, he has little energy. As a result, he withdraws even more. This makes him even sadder. In this way, Rob is drawn into a downward spiral.”

(more…)

Communication, Motivation, Self-affirmation, Self-efficacy

Vai jūsu klienti mēdz ieņemt pašaizsardzības pozīciju? Ja tā, te var palīdzēt pašafirmācija.

Pīters Hariss (Peter Harris) un Ians Hadens (Ian Hadden), Pašafirmāciju pētījumu grupa, Saseksas Universitātes Psiholoģijas skola, Apvienotā Karaliste

Vai jums ir pazīstama pretestība, kas rodas, ja nākas pieņemt kaut ko, ko jūs labprātāk ignorētu? Varbūt tā ir jūsu tieksme pārāk bieži ēst kaut ko garšīgu, bet neveselīgu, vai varbūt jūs izvairāties no veselības pārbaudēm? Nu ko, jūs tādi neesat vienīgie. Vairums no mums par sevi domā, ka mēs visumā esam visnotaļ saprātīgi un kompetenti cilvēki. Tāpēc apgalvojums, ka mēs darām kaut ko nesaprātīgu vai nekompetentu, var sagādāt diezgan lielu izaicinājumu. Līdz ar to esam attīstījuši prasmi pretoties tam, ko mēs nevēlamies dzirdēt.

(more…)

Mental Imagery, Possible selves

Kļūšana par labāku sevis versiju kā iemesls uzvedības maiņai

Vinifreds Gebharts (Winifred Gebhardt), Leidenes Universitāte, Nīderlande

Pirms aptuveni deviņiem gadiem es vienā mirklī kļuvu par veģetārieti. Romānā, kuru es lasīju, galvenais varonis izskaidroja, ka viņš nespēj ēst neko, “kurā kādreiz ir pukstējusi sirds”. Šie vārdi mani iespaidoja kā zibens spēriens. Es pēkšņi sapratu, ka tieši tā jūtos arī es. Uzreiz pārtraucu ēst gaļu un zivis, un kopš tā laika man nav bijis problēmu ievērot šādu diētu. Mana jaunā uzvedība pilnīgi saskanēja ar manu izpratni par to, kas es esmu. 

Un otrādi ‒ agrāk es mēdzu regulāri skriet un viegli varēju noskriet septiņus kilometrus. Tomēr es nekad neuzskatīju sevi par sportisku cilvēku un jebkad, kad uzradās kāds šķērslis, piemēram, kad jutos slims, mīļuprāt iezvēlos dīvānā. Tagad es vairs necenšos būt “sportisks”, bet cenšos visur, kur man dienas gaitā jānokļūst, doties kājām. Uzskatu sevi par aktīvu cilvēku. 

(more…)

Assessment, Interventions

“N-of-1” dizaina pētījumi: ko var uzzināt, izpētot atsevišķu gadījumu?

Mērija Džonstone (Marie Johnston) un Dereks Džonstons (Derek Johnston), Aberdīnas universitāte, Skotija

Veselības aprūpes speciālistiem nereti ir jāatrod atbilde uz jautājumu, kas skar vienu cilvēku, vienu veselības aprūpes komandu, vienu slimnīcu, vienu reģionu, u. tml. Piemēram, var būt svarīgi noskaidrot, cik bieži cilvēks ar lieko svaru našķējas, kad un kur viņš to dara, vai stress palielina tieksmi pēc našķiem. Var būt svarīgi uzzināt, cik bieži veselības aprūpes komandas locekļi ir nevērīgi pret roku higiēnu, vai roku higiēnas stāvoklis kļūst sliktāks darbinieku trūkuma apstākļos, vai šo stāvokli var uzlabot ar nodaļās izvietotiem plakātiem, kas atgādina par roku higiēnu. Var būt situācija, kad jāatrod klīniskās prakses kļūdu cēloņi, jāpārbauda, vai kādā nodaļā kļūdu gadījumu nav vairāk kā citur, vai stāvokli ietekmē personāla kvalifikācija. Politikas līmenī var būt vērtīgi izpētīt, vai jauna regula, piemēram, smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās, ir ietekmējusi smēķēšanas biežumu. 

Atbildes uz šiem jautājumiem var censties noskaidrot, pēc laika aptaujājot cilvēkus ‒ vaicājot, kā viņi uzskata un ko atceras. Taču labāk, ja iespējams jautāt vai novērot uzreiz kritiskajos brīžos un vietās, lai samazinātu neobjektivitātes un aizmiršanas risku. Jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi, piemēram, digitālā uzraudzība ar viedtālruņu palīdzību, ļauj vieglāk izsekot notiekošajam reālajā laikā, tādējādi “N-of-1” dizaina pētījums var sniegt atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.

“N-of-1” dizainu var izmantot gadījumos, kad pētāmo jautājumu iespējams aplūkot atkārtoti, lai konstatētu, kādas izmaiņas rodas laika gaitā. Tad var aprakstīt problēmu un pārbaudīt, kā tā padziļinās vai samazinās saistībā ar noteiktiem apstākļiem. To var izmantot arī, ieviešot jaunu intervences vai ārstēšanas metodi, lai novērtētu, vai metode palīdz sasniegt plānoto iznākumu.

Vienkāršākais savākto datu novērtējums ir tendenču diagramma, kā parādīts rakstam pievienotajās ilustrācijās. Tas ir svarīgs solis jebkurā “N-of-1” dizaina pētījumā, un reizumis ar to var būt pietiekami. Papildu izvērtējumam var izmantot statistisko analīzi. Tiek attīstītas arī sarežģītākas metodes (piemēram, dinamisko izmaiņu novērtēšanas metode).

(more…)

Goal setting, Motivational interviewing, Self-monitoring

Gados vecāku cilvēku fiziskā aktivitāte: kādai tai jābūt?

Anna Tīdemane (Anne Tiedemann), Sidnejas Universitāte, Austrālija

“Mazkustīgums sabojā jebkura cilvēka veselību, bet kustība un metodiskas fiziskās aktivitātes to saglabā un uzlabo.” Platons, 400 gadu p.m.ē.

Jau sen zināms, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas veselībai un labklājībai. Taču veselības veicināšanas pasākumi bieži ir vērsti uz bērniem un jauniešiem, mazāk uzmanības pievēršot fizisko aktivitāšu nozīmīgumam vecumposmā, kas sākas no 65 gadiem. Tomēr tieši šajā vecumā īpaši svarīgi ir veltīt laiku kustībām katru dienu.

(more…)

Communication

Liekā svara problēma konsultācijās

Džeina Ogdena (Jane Ogden), Sari Universitāte, Apvienotā Karaliste

Konsultācijās runāt par svaru nav vienkārši. Ir pacienti, kuriem ir mokoši grūti izdzirdēt vārdus “jums vajadzētu zaudēt svaru”, ko viņiem pasaka ikreiz, kad viņi apmeklē ārstniecības iestādi, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā viņi ieradušies – iekaisis kakls, dzemdes kakla uztriepe vai bažas par potenciālu sirds problēmu. Var būt tā, ka daļa šādu pacientu visu mūžu ir jutuši stigmatizētu attieksmi no mediķiem un uzskata, ka visi pievērš uzmanību viņu ķermeņa apmēriem un vairāk nekam. Savukārt citi, iespējams, nekad nav uztvēruši savu svaru kā problēmu, un var justies aizvainoti vai pārsteigti, ja kāds sāk runāt par to, ka viņu svars ir palielināts. Daži cilvēki vienkārši nevēlas dzirdēt neko par savu svaru un bloķē izdzirdēto informāciju, nospriežot: “ko jūs vispār saprotat – jūs esat par tievu / par resnu / par jaunu / par vecu” vai “zinātnieki mūždien kaut ko paziņo un pēc tam to noliedz”. Tāpēc, runājot par svaru, rūpīgi jāseko tam, KAD, KĀ un KO jūs sakāt pacientam ar lieko svaru.

(more…)