Sociālais atbalsts un veselības uzvedība: Kā no labiem nodomiem pāriet uz prasmīgu atbalstīšanu

Urte Šolcs, Cīrihes Universitāte & Ģertrūde (Tjuru) Stedlere, Aberdīnas Universitāte

Varētu šķist, ka sociālo atbalstu vienmēr jāuztver kā kaut ko īpaši pozitīvu. Kādu ļaunumu gan varētu nodarīt neliela palīdzība? Piemēram, ja ir kāds, kurš gatavo veselīgas maltītes tad, kad mēģiniet ēst labāk vai mierina, kad jūtaties slikti pēc pēdējā neveiksmīgā mēģinājuma atmest smēķēšanu? Šie nedaudzie piemēri tomēr rada izjūtu, ka atbalsta sniegšanai nepietiek ar labiem nodomiem vien. Partneris, kurš gatavo jums veselīgu maltīti, vai māsa, kura sniedz labus padomus par diētu, var radīt izjūtu, ka viņi zina labāk, kas jums ir vajadzīgs. Vai jūs viņiem lūdzāt palīdzību? Vai viņi pilnībā neuzticas jūsu paša spējai ēst veselīgi? Tātad, vai palīdzības sniegšana otram uzvedības izmaiņu veikšanai vienmēr ir laba? Šī teksta mērķis ir palīdzēt speciālistiem sniegt padomu klientiem par to, kā meklēt noderīgu sociālo atbalstu. Sākumā noskaidrosim, kas ir un kas nav sociālais atbalsts.

 

Kas ir sociālais atbalsts?

Sociālais atbalsts ir otra cilvēka palīdzība kādam, kurš ir saskāries ar problēmu vai izaicinājumu, piemēram, mēģina uzsākt veselīgāku diētu. Atbalsta mērķis ir palīdzēt risināt šo problēmu vai vismaz samazināt stresu, kas saistīts ar problēmu. Ir trīs atbalsta veidi, kas bieži pārklājas. Pirmkārt, emocionālais atbalsts, proti, mierinājuma sniegšana, palīdzot cilvēkam justies mīlētam, saprastam, aprūpētam tad, kad viņš uzsver to, cik grūti ir ēst labāk. Otrais veids ir sniegt praktisku atbalstu, proti, izdarīt kaut konkrētu, lai palīdzētu, piemēram, iegādāties veselīgu pārtiku. Trešais veids ir sniegt informatīvo atbalstu, proti, sniegt padomu par to, kā, piemēram, uzturā vairāk lietot dārzeņus. Kaut arī atbalstu var sniegt gandrīz jebkurš cilvēks, pētījumi liecina, ka visbiežāk atbalstu sniedz tuvinieki, piemēram, attiecību partneri, ģimene un draugi. Nozīmīgs atbalsta avots cilvēkiem ar veselības problēmām bieži ir veselības aprūpes speciālisti un citi cilvēki, kuri ir līdzīgos apstākļos.

Var izdalīt vēl divus atbalsta veidus: atbalstu, ko jūs sagaidāt nākotnē un atbalstu, ko esat saņēmis pagātnē. Cilvēki var domāt par atbalstu, ko viņi sagaida, ka stresa situācijā nākotnē saņems no citiem. Piemēram, smēķētājs, kuram ir nodoms atmest smēķēšanu, varētu iedomāties par atbalstu, ko varētu saņemt no citiem. Šo atbalsta veidu sauc par uztverto atbalstu. Tas vairāk ir saistīts ar cilvēku optimistisku nākotnes redzējumu, nevis reāli pieejamo atbalstu. Uztvertais atbalsts var būt pārvērtēts, jo reālā sarežģītā situācijā ne vienmēr ir pārbaudīts. Otrs veids, kā skatīties uz atbalstu, ir jautāt par to, kādu atbalstu problēmu risināšanai cilvēks ir saņēmis. Tie ir retrospektīvie ziņojumi, kas tiek sniegti par notikušām atbalsta transakcijām (support transactions). Piemēram, kas pagājušajā nedēļā kādam palīdzēja censties ēst labāk? Šie divi atbalsta veidi ne vienmēr ir cieši saistīti.  Piemēram, jūs sagaidāt, ka mīļotais cilvēks jums palīdzēs, tad, kad tas nepieciešams, tomēr iespējams, ka nesaņēmāt palīdzību nesenajā mēģinājumā ēst labāk.

 

Prasmīgs atbalsts veselības uzvedības mainīšanai

Pētījumi par sociālo atbalstu un veselības uzvedību liecina par atbalsta pozitīvo ietekmi uz veselības uzvedību. Tomēr, izvērtējot rūpīgāk, atklājas, ka daudzi no šiem pētījumiem ir fokusēti uz pirmo iepriekš aprakstīto atbalsta veidu – uztverto atbalstu. Pozitīvas atbalsta gaidas ir konsekventi saistītas ar labāku veselības uzvedību. Otrais atbalsta veids – aktuālās atbalsta transakcijas, ir pētītas daudz retāk un pieejamo pētījumu rezultāti ir atšķirīgi.

Šos atšķirīgos rezultātus dažreiz izraisa tas, ka atbalstu intervencēs neizdodas iekļaut kā pirmo. Kopumā, škiet, ka nav garantēts, ka labi domāts sociālais atbalsts būs palīdzošs, kad cilvēks mēģina mainīt veselības uzvedību. Atbalstošo aktivitāšu panākumi ir atkarīgi no šādiem faktoriem:

  • no personas, kas sniedz atbalstu (dažkārt drauga palīdzība ir labāka par dzīvesbiedra palīdzību),
  • no palīdzības sniedzēja dzimuma (sievietes spēj labāk sniegt atbalstu gan vīriešiem, gan sievietēm),
  • no atbilstības starp vajadzības pēc atbalsta un atbalsta nodrošinājumu, kā arī
  • saistībā ar kādiem apstākļiem tas notiek (vai cilvēks atbalstu sniedz un saņem vienlīdz sabalansēti vai nē).

Daži pētījumi liecina, ka arī atbalsta saņemšana var nodarīt ļaunumu. Atbalsts var sekmēt sliktu izjūtu vai vienkārši nespēju pašam pārvarēt izaicinājumu. Prasmīgs atbalsts ir tāds, kas saņemts no uzticamiem citiem, kuri pazīst jūsu vajadzības un liek jums justies saprastam, novērtētam un atbalstītam tad, kad jūs maināt savu uzvedību – tā ir labākā izvēle. Prasmīgs atbalsts ir atkarīgs no abām komunikācijā iesaistītām pusēm: cilvēkam, kurš vēlas mainīt uzvedību, jāizvērtē savas vajadzības un skaidri par tām jākomunicē, aktīvi meklējot atbalstu no tiem, kuriem viņš pilnībā uzticas. Atbalsta sniedzējam jācenšas apmierināt indivīda vajadzības cieņpilnā veidā un atbilstoši atbalsta saņēmēja vajadzībām.

 

Praktiskās rekomendācijas

Kas cilvēkiem ir jādara, lai efektīvi atbalstītu kādu citu cilvēku veselības uzvedības izmaiņu veikšanā? Speciālsti iesaka klientiem meklēt prasmīgu atbalstu un komunicēt par to ar sev nozīmīgiem cilvēkiem un veselības aprūpes profesionāļiem. Lai efektīvi atbalstītu mēģinājumu mainīt veselības uzvedību, paturiet prātā vairākus ieteikumus!

  • Iedrošiniet cilvēku, kurš vēlas mainīties, meklēt atbalstu, runāt ar sev tuviem un uzticamiem cilvēkiem par to, kā viņi reāli var palīdzēt. Atbalsts varētu ietvert arī cilvēka atstāšanu vienatnē!
  • Trenējiet klientus specifiskās situācijās komunicēt par savām vajadzībām un sniedziet ieteikumus par to, kā padarīt atbalstu, ko viņi saņem, vairāk palīdzošu. Piemēram, var izmantot lomu spēles, lai izspēlētu dažādus atbalsta lūgšanas scenārijus. Tās var ietvert apzināšanās sekmēšanu par to, ka atbalsts ir ļoti individuāls un ne vienmēr ir palīdzošs. Tādējādi cilvēks var mācīties sniegt padomu un atgriezenisko saiti atbalsta sniedzējam, lai sekmētu atbalsta transakcijas.
  • Trenējieties atpazīt prasmīgu atbalstu! Tā kā uzvedības izmaiņu veikšana ir dinamisks process un vajadzība pēc atbalsta var mainīties katru dienu, tad ir jāmainās arī sniegtajam atbalstam.

Tulkoja: Gunta Freimane, Kristīne Mārtinsone.