Amanda Rībāra (Amanda Rebar), Centrālās Kvīnslendas Universitāte, Austrālija

Nav pārsteigums, ka pierādījumi liecina: cilvēki ne vienmēr rīkojas tā, kā būtu vislabāk viņu veselībai ilgtermiņā. Piemēram, lielākā daļa cilvēku zina, ka vingrošana nāk par labu fiziskajai un garīgajai veselībai, bet salīdzinoši daudz mazāk cilvēku regulāri vingro. Iespēja, ka cilvēks, kas uzsācis vingrošanu, to turpinās, ir aptuveni 50 %. Tātad izredzes ir tādas pašas, kā metot gaisā monētu. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc, par spīti vislabākajiem nodomiem, cilvēku uzvedība mēdz būt neveselīga? Veselības psiholoģijā arvien augstāku uzticamību un popularitāti gūst teorija par to, kā cilvēku ietekmē divas sistēmas. Šie divu procesu modeļi rada jaunu skatījumu uz to, kā varētu palīdzēt cilvēkiem dzīvot veselīgu dzīvesveidu bez nepieciešamības pastāvīgi izmantot gribasspēku cīņā pret neveselīgiem kārdinājumiem.

Divu procesu modeļi ir aprakstīti daudz un dažādos veidos, bet modeļu pamatideja ir šāda: uzvedību ietekmē divu veidu procesu – refleksijas procesu un automātisko procesu – sistēmas. Refleksijas procesu sistēma ietekmē uzvedību ar apzinātām, plānotām norisēm, kas parasti ir diezgan lēnas un prasa gribasspēku. Automātisko procesu sistēma ietekmē uzvedību ar neapzinātiem, spontāniem impulsiem.

Lai arī šie procesi ir atšķirīgi, tie var radīt vienādu rezultātu. Piemēram: sieviete ir mainījusi savu ēdienkarti. Iespējams, sieviete, uzzinot, ka viņai ir paaugstināts risks saslimt ar sirds slimībām, nolēma veikt izmaiņas ēdienkartē – tas ir refleksijas process. Bet varbūt sieviete mainīja savu ēdienkarti vienkārši tāpēc, ka viņai vairs nebija noskaņojuma vai kārdinājuma ēst to pašu, ko līdz šim – un tas ir automātisks process.

Automātiskajai sistēmai ir diezgan slikta reputācija. Tā parasti tiek uzlūkota kā iemesls, kāpēc mēs pakļaujamies neveselīgiem kārdinājumiem, kuri jāpārvar ar gribasspēku. Mēs mēdzam izglītot cilvēkus par iemesliem, kādēļ viņiem vajadzētu mainīt uzvedību, un paļaujamies, ka šī informācija būs pietiekama, lai viņus pārliecinātu nospraust mērķus un plānot pārmaiņas uzvedībā, kā arī rūpīgi sekot savām darbībām un efektīvi īstenot izveidotos plānus. Problēma ir tā, ka šāda veida uzvedības maiņas stratēģijas ne vienmēr darbojas, un, ja arī tās darbojas, tad tikai neilgu laiku.

Lai uzturētu veselīgu dzīvesveidu, neizbēgami nākas pārvarēt dažādus kārdinājumus, taču ir iespējams palīdzēt cilvēkiem to izdarīt, nevis cīnoties pret automātiskajiem procesiem, bet izmantojot tos. Pierādījumi liecina, ka pastāv veidi, kā atvieglot stāšanos pretī neveselīgām automātiskām ietekmēm, un pastāv pat veidi, kā saskaņot automātiskās ietekmes ar ilgtermiņa veselības mērķiem. Ar vienkāršām izmaiņām veselīga dzīvesveida ieteikumos mēs varētu palīdzēt cilvēkiem panākt to, lai cīņa pret neveselīgiem kārdinājumiem ar gribasspēka palīdzību ritētu vieglāk, un pat, lai šī cīņa vispār izbeigtos, pavēršot “kārdinājumu” darbību par labu veselībai.

Praktiski ieteikumi

• Ieviesiet vienkāršas izmaiņas ikdienā, kas sekmētu izvairīšanos no neveselīgiem kārdinājumiem. Mēdz būt noteiktas vietas, noskaņojums, paradumi, diennakts laiks, kas veicina neveselīgu uzvedību. Izpratne par to, kas veicina padošanos neveselīgam kārdinājumam, vājina kārdinājuma spēku un ļauj ietaupīt gribasspēku visaugstākā riska periodiem.
  • Piemēram, cilvēks, kurš tikko atmetis smēķēšanu, var mainīt ierasto mājupceļu no darba tā, lai vairs nebūtu jāiet garām vietai, kur viņš parasti pirka cigaretes.
• Atrodiet veidus, kā padarīt veselīgas uzvedības iespējas vienkāršākas un patīkamākas nekā neveselīgās alternatīvas.
  • Piemēram, neturiet mājās neveselīgu pārtiku. Ir mazāka iespēja, ka cilvēks padosies neveselīgas ēšanas kārdinājumam, ja viņam vajadzēs doties uz veikalu, lai šādu pārtiku nopirktu, bet mājās būs pieejama veselīga pārtika.
• Panāciet, lai veselīgās izvēles būtu labāk saskatāmas nekā neveselīgās. Reklāma darbojas, izmantojot atkārtošanos un zīmola popularizēšanu. Tās pašas metodes var izmantot attiecībā uz veselības uzvedību.
  • Piemēram, ja cilvēkam ir grūti atcerēties lietot zāles, labāk zāles novietot pamanāmā un drošā vietā (piem., plauktiņš acu augstumā, nevis slēgts skapītis), lai zāles pastāvīgi būtu redzamas tur, kur cilvēks ikdienā uzturas.
• Sameklējiet tādus veselīgas uzvedības veidus, kas sagādā gandarījumu. Ja veselīgā uzvedība rada patiku, nav nepieciešams liels gribasspēks, lai to piekoptu, un ir lielāka iespēja to saglabāt ilgtermiņā. Ja veselīgā uzvedība tiek uztverta kā kaut kas nepatīkams, kas jāpiecieš, tā, visticamāk, ilgi nenoturēsies.
  • Piemēram, ja bērnam negaršo tvaicēti dārzeņi, nevajag piespiest viņu tos ēst vai mēģināt piekukuļot ar saldumiem, tos apsolot pēc tam, kad dārzeņi tiks apēsti. Labāk izmēģināt dažādus dārzeņu pagatavošanas veidus, lai atrastu tādu, kas bērnam patīk, un bērns tos ēstu ar prieku, nevis uztvertu dārzeņus kā kaut ko nepatīkamu, no kā jāizvairās.

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone