Aleksandra Mihele (Alexandra Michel), Federālais darba veselības un drošības institūts, Vācija, un Annekatrīna Hope (Annekatrin Hoppe), Humboltu universitāte, Vācija
Strādājošie lielāko daļu sava nomoda laika pavada darbā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka darba vidē ir svarīgi samazināt darba prasības un palielināt resursus (autonomiju, sociālo atbalstu, pašefektivitāti), lai veicinātu strādājošo darba un privātās dzīves līdzsvaru, labklājību un veselību. Pēdējo gadu laikā pētījumos ir apskatīti ne tikai veidi, kā novērst darba stresa negatīvās sekas, bet arī veidi, kā veicināt resursus, lai uzlabotu darbinieku labklājību darbā. Īpaši jāizdala pozitīvās psiholoģijas intervences, kas ir jauns virziens darba veselības psiholoģijā. Pozitīvās psiholoģijas intervences koncentrējas uz resursu veidošanu un resursu zaudējumu novēršanu, kā arī ietver darbības, kuru mērķis ir izkopt pozitīvas izjūtas, uzvedību un domāšanu. Šajā rakstā mēs izceļam trīs pieejas, kas var palīdzēt darbiniekiem veidot savus resursus un veicināt labklājību darbā.
- Kā es varētu ieraudzīt, pieredzēt un novērtēt pozitīvākus sava darba aspektus?
Tādas kognitīvās stratēģijas kā optimistiskas domāšanas praktizēšana un augsta pozitīvas darba pieredzes novērtēšana var palīdzēt darbiniekiem radīt pozitīvas emocijas un justies labāk. Mūsu intervences pētījumā mēs lūdzām palīdzošo profesiju pārstāvjiem (aprūpētājiem) atcerēties pozitīvu un nozīmīgu notikumu, kādu viņi bija piedzīvojuši darbā. Tā varēja būt pozitīva mijiedarbība ar pacientu, jauka saruna ar kolēģi vai panākumi savā darbā. Mēs lūdzām darbiniekiem reflektēt par šo pozitīvo notikumu un izbaudīt atmiņas par piedzīvoto pozitīvo pieredzi. Šis piecu minūšu ilgais uzdevums audio pavadībā tika atkārtots desmit darba dienas pēc kārtas. Pēc intervences perioda aprūpētājiem intervences grupā bija zemāks noguruma un emocionālā izsīkuma līmenis nekā aprūpētājiem kontrolgrupā. Vislielākais uzlabojums pašsajūtā bija tiem aprūpētājiem, kuriem jau bija saasinājusies vajadzība pēc atpūtas, piemēram, tiem, kuriem bija izsīkusi enerģija.
- Kā es varētu iegūt enerģiju darba laikā? Atpūtas brīžu vērtība
Darba uzdevumi var iztukšot darbinieku enerģijas krājumus, kā sekas ir pazemināta iesaiste darbā, izsīkums un nogurums. Īsās atpūtas pauzēs darbinieki var īslaicīgi novirzīt uzmanību no darba uzdevumiem, tā uzturot un palielinot savu enerģiju. Mēs izstrādājām divas īsas atpūtas aktivitātes: simulētu dabas izbaudīšanu (piemēram, klausīšanos dabas skaņās – tādās kā putnu dziedāšana, viļņi u. c.) un progresīvo muskuļu relaksāciju. Mēs klasificējam šādu īsu pauzi kā “mikrointervenci”, ko var izpildīt darba vietā un kas darbiniekam dod iespēju atpūsties no darba, novirzot uzmanību no darba uzdevumiem. Mūsu pētījuma dalībniekiem pēc nejaušības principa tika piemērota vai nu dabas izbaudīšanas, vai progresīvās muskuļu relaksācijas metode. Rezultāti liecina, ka abu šo veidu atpūtas pauzes, kuras var viegli ieviest darba dienā, palielina darbinieku mundrumu un samazina nogurumu jau 10 darba dienu laikā.
- Kā es varētu atslēgties no darba un atrast labu līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi?
Darbiniekiem, kuri bieži domā par darba jautājumiem un saglabā emocionālu piesaisti darbam brīvajā laikā, bieži vien ir grūti “atrauties” vai psihiski pārslēgties no darba. Sekas tam ir samazināts darba un privātās dzīves līdzsvars. Saskaņā ar robežu teoriju mēs izstrādājām intervenci, kas palīdz darbiniekiem atrast individuālu veidu, kā integrēt vai nošķirt abas dzīves jomas. Mūsu tiešsaistes intervence māca apzinātību kā kognitīvi emocionālās atdalīšanās stratēģiju. Apzinātība apzīmē stāvokli, kurā tiek praktizēta nevērtējoša pašreizējās pieredzes apzināšanās. Mūsu intervences laikā strādājošie reflektēja par savām segmentācijas stratēģijām (t. i., stratēģijām, kas paredzētas, lai nodalītu darba un privāto dzīvi), kā arī iemācījās apzinātās elpošanas vingrinājumus, kas viņiem palīdzēja koncentrēties uz pašreizējo brīdi un atteikties no nevēlamām ar darbu saistītām domām un jūtām. Tie ļāva darbiniekiem koncentrēties uz darbībām konkrētā dzīves jomā (piemēram, spēlējoties ar bērniem mājās) un aizmirst ar darbu saistītās rūpes un raizes. Mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka, salīdzinājumā ar kontroles grupu, intervences grupas darbiniekiem bija mazāks emocionālais izsīkums, mazāk negatīvu jūtu un spriedzes izraisītu darba un ģimenes konfliktu, kā arī lielāka psiholoģiskā “atslēgšanās” no darba un lielāka apmierinātība ar darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Secinājumi
Intervences, kas vērstas uz pozitīvu darbu atspoguļošanu, atpūtas pauzes un dzīves jomu segmentācija var palīdzēt darbiniekiem veidot resursus un uzlabot labklājību. Attiecībā gan uz organizācijām, gan darbiniekiem mēs redzam šādus ieguvumus: šīs intervences var viegli integrēt gan darba dienas gaitā īsu pārtraukumu brīžos, gan brīvajā laikā darba dienu vakaros. Tās var izmantot dažādās profesijās, un tās var padarīt pieejamas tiešsaistes platformās, viedtālruņu lietotnēs vai papīra formātā. Organizācijām un darbiniekiem jāpatur prātā, ka vislielāko labumu no šādām intervencēm gūst tādi darbinieki, kuriem ir akūti nepieciešama atslodze (tie, kuriem, piemēram, ir liela darba slodze, emocionāli grūti darba uzdevumi), un šo intervenču ilgtermiņa ietekme vēl nav zināma. Visbeidzot, šīs individuālās intervences ne vienmēr aizvieto vispusīgākus veselības veicināšanas centienus darba vietā (piemēram, darba slodzes samazināšanu, komandas veidošanas seminārus, vadītāju apmācības), kuru mērķis ir visaptveroši pilnveidot darba apstākļus.
Praktiski ieteikumi
- Pusdienas pārtraukumā vai pēc darba dienas beigās padomājiet par kaut ko, kas darbā noritēja veiksmīgi. Piemēram: jauka saruna ar kolēģi, veiksmīga prezentācija, uzdevums, kas jums patīk.
- Plānojiet īsus pārtraukumus darba dienas laikā, lai “atslēgtos” un uzlādētos. Izmantojiet tos, lai atpūstos, meditētu vai dotos pastaigā.
- Centieties atslēgties no darba. Mazi apzinātas elpošanas vingrinājumi var palīdzēt jums koncentrēties uz pašreizējo mirkli un atbrīvoties no nevēlamām domām un emocijām.
Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone
