Kārena Morgana, Perdanas universitātes Īrijas medicīnas skolas Karaliskā ķirurgu koledža,

Kueila Lumpūra, Malaizija un Roberts Sandermanis, Groningenas universitāte un Tventes Veselības un tehnoloģiju universitāte, Nīderlande.

Kā veselības psiholoģiju izmanto praksē?

Veselības psiholoģija ir jauna, dinamiska un stauji augoša psiholoģijas apakšnozare/joma. Veselības psihologi fokusējas uz psiholoģijas teoriju un pētījumu pielietošanu:

• veselības sekmēšanā un saglabāšanā, kā arī slimību profilaksē;
• izpratnes veidošanā par to, kā cilvēki reaģē, pārvar un atveseļojas no slimības;
• intervenču un ārstēšanas personalizēšanā;
• veselības aprūpes sistēmas un veselības politikas pilnveidošanā.

Veselības psihologi jautā: Kas virza ar veselību saistīto uzvedību un kā šo uzvedību mainīt? Viņi arī pēta, kā emocijas un pārliecības ir saistītas ar veselības uzvedību un tās sekām. Tādēļ veselības psihologi strādā dažādās profesionālajās vidēs, ar dažādām cilvēku grupām, tai skaitā – pacientiem, viņu aprūpētājiem un ģimenēm, indivīdiem kopienās, veselības aprūpes profesionāļiem, veselības aprūpes sistēmām un institūcijām. Rezultātā daži pamatkoncepti no veselības psiholoģijas jomas ir attiecināmi uz ikvienu, kurš strādā ar pacientiem vai savā praksē sekmē veselības uzvedības izmaiņas. 

Veselības sekmēšana un saglabāšana un slimību profilakse

Šobrīd visā pasaulē strauji palielinās hronisko slimību radītais slogs, tomēr lielāko daļu no tām ir iespējams novērst. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka primārā profilakse (piemēram, kardiovaskulāro slimību riska faktoru samazināšana) ir efektīvāka par sekundāro profilaksi – mirstības samazināšanu no kardiovaskulārām slimībām. Veselības psiholoģija sniedz nozīmīgu ieguldījumu slimību riska samazināšanā dažādās populācijās, identificējot specifisku uzvedību (piemēram, smēķēšana, neveselīgs uzturs, nepietiekoša fiziskā aktivitāte, veselības pārbaužu neapmeklēšana) un virza pacientu uz šīs uzvedības izmaiņu veikšanu.

Veselības psiholoģija fokusējas uz psiholoģisko mehānismu (piemēram, zināšanas, attieksme, kognīcijas) un sociālo ietekmju, kas var traucēt pārmaiņām un sekmēt noturīgu veselību apdraudošu uzvedības paternu veidošanos, izpēti. Labāka minēto procesu izpratne palīdz identificēt optimālākos veidus, lai atbalstītu cilvēkus neveselīgu ieradumu atmešanas vai uzvedības maiņas procesā, piemēram, smēķēšanas pārtraukšanu vai augļu palielināšanu uzturā. Šajā jomā aizvien vairāk pielieto e-veselības intervences, uzvedības izmaiņu tehniku īstenošanā izmantojot aplikācijas un dažādas viedierīces, kas paver ļoti interesantas iespējas veselības psiholoģijai.

Izpratne par to, kā cilvēki reaģē, pārvar un atveseļojas no slimības

Slimībai ir psiholoģiska ietekme, kas var sekmēt vai kavēt atlabšanu. Indivīdi piedzīvo stresu, trauksmi, depresiju vai pārvar/cīnās ar slimības ietekmi uz viņu identitātei nozīmīgiem faktoriem. Veselības psihologi cenšas izprast, kā vislabāk atbalstīt cilvēkus, kad tie saskaras ar slimību, tāpat arī pēta komplekso saistību starp kognīcijām, (stresa_ pārvarēšanu, slimības galaiznākumiem un konkrētai slimībai nozīmīgo veselības uzvedību (piemēram, līdzestību medikamentu lietošanai dažādās populācijās). Veselības psihologi kritiski izvērtē slimības uzvedību un mērīšanas iespējas, piemēram: Kā var mērīt līdzestību medikamentu lietošanai? Kāds līdzestības līmenis ir “akceptējams”? Veselības psihologi izmanto teorijas un modeļus, lai prognozētu un izskaidrotu ar slimību saistīto uzvedību un rezultātus, un izveidotu pamatu intervenču veidiem pozitīvu izmaiņu sekmēšanai uzvedībā. Veselības psihologi arī cenšas noskaidrot cilvēku grupas, kam šīs intervences būtu vairāk efektīvas.

Ārstēšanās un intervenču personalizēšana

Mēs, veselības psihologi, vēlamies noskaidrot, kā, piemēram, izmaiņas mērķu izvirzīšanā vai sociālajās prasmēs varētu sekmēt labākus galaiznākumus, piemēram, lai palielinātu pašvadīšanu vai sociālo atbalstu, kā arī noskaidrotu mediatorus šajā procesā. Tas ir svarīgi, jo mēs nevaram pilnveidot veselības psiholoģijas intervences, kamēr nav “atvērta” intervences “melnā kaste” un izpētīts, kuri fenomeni efektīvi strādā un kuri ietekmē galaiznākumus. Papildus minētajam, ir arī ļoti svarīgi noskaidrot, kuras intervences vislabāk “strādā” konkrētām grupām. Pieņemot, ka kognitīvi biheiviorālās vai apzinātības intervences palīdz vēža pacientiem pārvarēt slimības sekas, mēs tomēr redzam, ka dažiem indivīdiem šādas intervences nedod gaidīto rezultātu. Pētījumi sniedz iespēju noskaidrot, vai konkrētu psiholoģisku intervenču rezultātā pacientu ar noteiktiem raksturlielumiem (tādiem kā dzimums, vecums vai personības raksturojumi) stāvoklis uzlabojas vai pasliktinās. Tas ir ļoti palīdzoši, lai pēc tam īstenotu personalizētu pieeju.

Veselības aprūpes sistēmu un veselības politikas pilnveide

Veidi/stils, kā ārsti, māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi komunicē ar pacientu var būtiski ietekmēt pacienta reakciju uz slimību un ārstēšanu. Veselības psihologi var strādāt ne tikai ar pacientiem, viņu aprūpētājiem un ģimenēm, bet arī ar veselības aprūpes profesionāļiem. Veselības psiholoģijas petījumu rezultāti var sniegt nozīmīgu pienesumu veselības aprūpes speciālistu izglītošanā, sekmējot uz pacientu centrētu aprūpi, kas atvieglo pašvadīšanas spējas paaugstināšanu indivīdiem, palielinot viņu kontroli pār savu veselību un palīdzot viņiem izdarīt pareizākas izvēles. Veselības aprūpes profesionāļu izglītošana ietver veselības aprūpes speciālistu komunikācijas stila noteikšanu un tā tuvināšanu pacienta vajadzībām ar mērķi sekmēt vēlamos veselības aprūpes galaiznākumus. Piemēram, dažādās valstīs veselības psihologi universitāšu slimnīcās izglīto medicīnas studentus par veselības psiholoģijas jautājumiem.

Kā sasniegt/kur atrast veselības psihologus?

Ja savā darbā jūs saskaraties ar jautājumiem, kas aprakstīti iepriekš un jūs vēlaties saņemt informāciju par jaunākajiem atklājumiem šajā jomā, mēs iesakām sekot šim veselības psiholoģijas praktiskajam blogam. Papildus, ja jums nepieciešama praktiska palīdzība, kontaktējieties ar veselības psiholoģijas profesionālo organizāciju. Tas attiecas gan uz vienkāršiem jautājumiem, gan arī sadarbību, piemēram, veselības sekmēšanas projektu īstenošanā.

Tulkoja Gunta Freimane un Kristīne Mārtinsone