Riks Krutsens, Māstrihtas universitāte, Nīderlande

 

Mūsdienās daudzi cilvēki gandrīz nepārtraukti lieto internetu visdažādākām aktivitātēm: sākot no pārtikas iegādes līdz smieklīga kaķa fotogrāfijas nosūtīšanai savam draugam otrā pasaules malā. Internetā iespējams praktiski viss. Internetu aizvien biežāk lieto arī veselības jomā, un to bieži dēvē par e-veselību.

 

 

Kas ir e-veselība?

Termins ‘E-veselība’* attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem un informāciju, kas tiek sniegti, izmantojot internetu (globālo tīmekli) un tā piedāvātās iespējas. Daudzās pasaules valstīs veselības psiholoģijas ietvaros, e-veselība saistīta ar plaša spektra veselīga dzīvesveida uzvedības veicināšanu, piemēram, sekmējot fizisko aktivitāšu veikšanu vai smēķēšanas atmešanu. Balstoties uz literatūras analīzi, kas ietver avotus, sākot no gadsimta mijas, varam secināt, ka internetā īstenotās intevences ir efektīvas. Un ir svarīgi, lai šo intervenču attīstības process notiktu, balstoties uz teoriju un pierādījumiem.

 

Internetā īstenoto intervenču priekšrocības

Interneta un tā piedāvāto iespēju izmantošanai ir daudz priekšrocību. Piemēram, cilvēki var justies daudz diskrētāk (saglabāt anonimitāti), salīdzinot ar intervencēm, kas tiek īstenotas “aci pret aci”. Šī anonimitāte var būt noderīga (sekmēt atklātību) attiecībā uz uzvedību, par kuru cilvēks kautrējas stāstīt (piemēram prezervatīvu vai alkohola lietošanu). Šādās intervencēs var izmantot GPS satelīta navigāciju, piemēram, iespējams nekavējoties iegūt informāciu par to, kur tuvākajā apkārtnē iespējams veselīgi paēst. Abi minētie piemēri raksturo tehnoloģiju radītās priekšrocības, kas tomēr nebūs noderīgas jebkuru intervenču īstenošanai.

Iepriekš minētās iespējas ir noderīgas tad, ja anonimitātes vai veselīga uztura pieejamības trūkums veicina veselībai kaitējošu uzvedību. Citiem vārdiem sakot, vidutāja (interneta) un un tā piedāvāto iespēju raksturojumi ir jāvērtē kā līdzeklis, bet ne kā “burvju nūjiņa” veselības uzvedības veicinšānai.

 

Intervenču “izsekojamības” izmantošana

Viena no priekšrocībām, kas piemīt visām internetā īstenotām intervencēm, ir iespēja “izsekot” to lietošanai: piemēram gūt detalizētu ieskatu par to, kurā sadaļā lietotāji ir atstājuši intervences lapu vai arī pārtraukuši lietošanu uz ilgāku laiku. Šo informāciju var izmantot intervences pielāgošanai lietotāja vajadzībām, lietošanas biežuma sekmēšanai un intervences pozitīva galaiznākuma iespējamības palielināšanai. Turklāt “izsekojamība” nodrošina informāciju par to, cik intensīvi apmeklētāji izmanto intervences vietni globālajā tīmeklī (piemēram, lietošanas biežumu un ilgumu) un par ko apmeklētāji interesējas (piemēram, tēmas).

 

Secinājumi

Kā redzams, intervenču īstenošana e-vidē-piedāvā noteiktas iespējas, kas var būt ļoti noderīgas veselības psiholoģijā. Tomēr e-veselības intervences nav burvju nūjiņa.

Uzvedības pārmaiņu īstenošana ir komplekss process, un lai intervences būtu efektīvas – gan tīmeklī, gan ārpus tā, ir jābalstās gan uz pieejamo teoriju, gan pierādījumiem.

 

Rekomendācijas praksei:

• E-veselības intervences var lietot kā līdzekli uzvedības pārmaiņu vaikšanai, tomēr ir svarīgi sistemātiski attīstīt internetā īstenotās intervences, tāpat kā visas citas intervences uzvedības izmaiņu sekmēšanai;
• Nelietojiet e-veselības intervences kā pašmērķi: vidutāja (interneta) raksturojumi un iespējas, ko tas piedāvā, ir jāizmanto konkrēta mērķa sasniegšanai, vienmēr domājot par to, kāpēc jūs vēlaties izmantot noteiktu mediju (piemēram, globālo tīmekli), izvērtējot iespējas, ko tas piedāvā.
• Ja jūs izmantojiet e-veselību, “izsekojiet” intervences lietojumam. Tas var palīdzēt gūt ieskatu par to, kā intervence tiek izmantota un vienlaikus – uzlabot intervences izmantošanu.

 

^*Bloga autors e-veselību definē kā pētījumu lauku, kas atrodas medicīnas informātikas, sabiedrības veselības un uzņēmējdarbības krustpunktā un ir saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumiem un informāciju, kas tiek nodrošināta, izmantojot internetu un tā piedāvātās iespējas. Plašākā nozīmē šis termins raksturo ne tikai tehnikas attīstību, bet arī domāšanas veidu, attieksmi un nodošanos tīklošanās aktivitātēm, lai lokāli, reģionāli un globāli pilnveidotu veselības aprūpi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju.

Savukārt Latvijā ar terminu ‘e-veselība’ biežāk saprot kā “elektronisku valsts veselības aprūpes informācijas sistēmu drošai, ērtai un ātrai medicīniskās informācijas uzkrāšanai un apmaiņai starp pacientu un viņa ārstniecībā iesaistītajām personām”. Vairāk informācijas skat. www.eveseliba.gov.lv

 

Tulkoja: Gunta Freimane, Kristīne Mārtinsone