Gozde Ozakinči (Gozde Ozakinci), Stērlingas Universitāte 

Onkoloģiskas saslimšanas nereti saistās ar biedējošu statistiku. Piemēram: “Katram otrajam cilvēkam dzīves laikā attīstīsies kāda vēža forma”. Taču ir arī cerīgi jaunumi, kas liecina par vēža izdzīvošanas rādītāju uzlabošanos. Jaunākie pieejamie 2018. gada statistikas dati liecina, ka pasaulē ir gandrīz 44 miljoni cilvēku, kas turpina dzīvot pēc vēža diagnozes un ārstēšanas. Tā ir laba ziņa tiem, kuri ir pieredzējuši onkoloģisku saslimšanu un tās ārstēšanu. 

Izdzīvošanas rādītāju uzlabošanās nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku sadzīvo ar onkoloģiskas slimības ārstēšanas sekām. Viens no to aspektiem ir bailes par vēža atgriešanos. Literatūrā tās definē kā “bailes, satraukumu vai bažas par vēža atkārtošanās vai progresēšanas iespējamību”, un tā ir plaši atzīta par vienu no nozīmīgākajām problēmām, kas ietekmē dzīves kvalitāti tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pēc šīs diagnozes noteikšanas. 

Cik izplatītas ir šīs bailes?

Atbildēt uz šo jautājumu nav vienkārši, jo pētījumos ir izmantoti dažādi instrumenti, lai novērtētu bailes par onkoloģiskas saslimšanas recidīvu. 130 pētījumu sistemātiskais pārskats atklāja, ka atkarībā no vēža vietas un novērtēšanas stratēģijām vidēji 49 % respondentu ziņoja par vidēji augstām līdz augstām bailēm par slimības atkārtošanos, bet vidēji 7 % – par augstām bailēm. Jaunākā metaanalīze liecina, ka katram piektajam izdzīvojušajam pēc onkoloģiskas saslimšanas un pacientam ar onkoloģisku saslimšanu bija lielas bailes par slimības atkārtošanos, kas norāda uz specializēta psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību. Turklāt šie pārskati liecina, ka bailes laika gaitā neizzūd. Sievietes, respondenti jaunākā vecumā, kā arī respondenti ar zemāku izglītības līmeni ir grupas, kas uzrādīja vislielākās bailes par vēža atkārtošanos. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas saistīts ar šīm bailēm, ir tādu fizisku simptomu pieredze, kurus var interpretēt kā vēža atgriešanās pazīmes.

Kāda ir šo baiļu saistība ar psiholoģisko labbūtību?

Vēzi pārcietušie šīs bailes identificē kā lielāko problēmu vai vienu no 5 lielākajām problēmām. Bailes no vēža ir ne tikvien lielākā problēma, kura satrauc šos cilvēkus, – līdz pat 79 % respondentu norāda, ka šīs problēmas risināšana ir viena no viņu vismazāk apmierinātajām vajadzībām. Bailes par vēža atkārtošanos ir saistītas ar zemāku dzīves kvalitāti, augstāku trauksmi, depresiju un distresu. Ir arī pazīmes, ka lielākas bažas par vēža atkārtošanos ir saistītas ar pastiprinātu veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. 

Turklāt, lai arī lielākā daļa pētījumu ir veikti ar vēzi izdzīvojušajiem, nesen veikts pārskata pētījums liecina, ka bailes par vēža atkārtošanos ir problēma arī aprūpētājiem, jo ​​48 % no viņiem ziņo par tādu baiļu līmeni, kas norāda uz nepieciešamību pēc psiholoģiskā atbalsta. Cits pārskata pētījums parādīja, ka aprūpētāju bailes var būt tikpat augstas kā izdzīvojušo, ja ne vēl lielākas, un ka aprūpētāju bailes ir saistītas ar zemāku dzīves kvalitāti gan aprūpētājiem, gan izdzīvojušajiem.

Kādas ir onkoloģiskās saslimšanas atkārtošanās baiļu klīniskā līmeņa pazīmes?

Ir skaidrs, ka bailes par vēža atkārtošanos ir daudzdimensionāla parādība. Ekspertu konsensa pētījumā tika nosauktas šādas vēža atkārtošanās baiļu pazīmes, kas liecina par “klīniskām” bailēm: 1) augsts pārņemtības līmenis ar šīm domām; 2) augsts bažu līmenis; 3) baiļu noturība; un 4) paaugstināta modrība sava ķermeņa simptomu vērošanā.  

Kā mēs varam izmērīt šīs bailes?

Agrīnā vēža atkārtošanās baiļu mērījumu pārskata pētījumā tika identificēti 20 instrumenti, un drīz pēc tam citā pārskatā vēl astoņi instrumenti. Ir bijuši mēģinājumi noteikt klīnisko robežvērtību, lai identificētu tos pacientus, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts. Aptauja par bailēm no vēža atkārtošanās sastāv no 42 pantiem, kas ļauj padziļināti novērtēt šīs bailes. Tai ir vairākas apakšskalas, un plaši tiek izmantota 9 pantu baiļu smaguma apakšskala, kurai ir robežvērtība, lai identificētu tos, kam nepieciešama psiholoģiska intervence (≥22). Tiek izmantoti arī tādi mazāk apjomīgi instrumenti kā FCR4 un FCR7 ar norādītām procentilēm, lai identificētu tos, kuriem ir vidējas vai lielas bailes. Lai atvieglotu šo baiļu skrīningu, piedāvāts arī instruments, kas sastāv no viena panta. 

Kādi ir efektīvi veidi onkoloģisko pacientu atbalstīšanai?

Metaanalīze par psiholoģiskajām intervencēm, kas veltītas vēža atkārtošanās bailēm, atklāja, ka šīs intervences var sniegt nelielu, bet stabilu ietekmi, kas lielā mērā saglabājas pēcpārbaudē. Tika konstatēts, ka efektīvākās ir tās kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes, kuras vērstas uz kognitīvajiem procesiem, piemēram, rumināciju (atkārtotām domām par savām sajūtām), nevis uz baiļu saturu, un kuru mērķis ir mainīt veidu, kā indivīds attiecas pret savu iekšējo pieredzi. 

Praktiski ieteikumi:

1. Veiciniet sarunu par bailēm. Daži klienti var nevēlēties runāt ar savu ārstu par bailēm no vēža atkārtošanās, jo baidās izskatīties nepateicīgi. Taču šādu sarunu uzsākšana var būt ļoti noderīga klientam, lai veicinātu turpmāku atbalstu. Šo baiļu normalizēšana slimību pieredzējušajiem var būt ārkārtīgi vērtīga.
2. Sniedziet informāciju par vēža pazīmēm. Sarunas par to, kādas var būt vēža pazīmes, kuru dēļ būtu jāsazinās ar veselības aprūpes sniedzējiem, var sniegt iespēju kliedēt mītus par vēža simptomiem. 
3. Neaizmirstiet par aprūpētājiem. Lai arī ir svarīgi fokusēties uz onkoloģiskajiem pacientiem, veselības aprūpes speciālistiem jāatceras, ka arī aprūpētājiem var būt lielas bailes par vēža atkārtošanos saviem tuviniekiem un arī aprūpētājiem var būt nepieciešams atbalsts.
4. Ar skrīningu vien nepietiek. Baiļu skrīnings ir noderīgs, taču svarīgākais ir pārliecināties, ka gan pacientiem, gan aprūpētājiem tiek piedāvāts atbilstošs psiholoģiskais atbalsts.
5. Pievērsiet uzmanību trauksmes pazīmēm. Agrīnas trauksmes pazīmes un trauksmes līmeņa izmaiņas ir saistītas ar baiļu par vēža atkārtošanos pieaugumu pirmajā ārstēšanas gadā. Regulāri novērojiet, vai nav trauksmes pazīmju, un sniedziet atbalstu, lai novērstu šo baiļu turpmāku saasināšanos.

Tulkojusi Andžela Berķe