{"id":709,"date":"2017-08-30T07:14:54","date_gmt":"2017-08-30T07:14:54","guid":{"rendered":"http:\/\/practicalhealthpsychology.com\/?p=709"},"modified":"2025-11-04T14:44:47","modified_gmt":"2025-11-04T14:44:47","slug":"using-health-psychology-in-your-everyday-practice","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/2017\/08\/using-health-psychology-in-your-everyday-practice\/","title":{"rendered":"Vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas atzi\u0146u izmanto\u0161ana ikdienas profesion\u0101laj\u0101 praks\u0113"},"content":{"rendered":"<p><strong>K\u0101rena Morgana, Perdanas universit\u0101tes \u012arijas medic\u012bnas skolas Karalisk\u0101 \u0137irurgu koled\u017ea,<\/strong><\/p>\n<p><strong>Kueila Lump\u016bra, Malaizija un Roberts Sandermanis, Groningenas universit\u0101te un Tventes Vesel\u012bbas un tehnolo\u0123iju universit\u0101te, N\u012bderlande.<\/strong><\/p>\n<p><strong>K\u0101 vesel\u012bbas psiholo\u0123iju izmanto praks\u0113?<\/strong><\/p>\n<p>Vesel\u012bbas psiholo\u0123ija ir jauna, dinamiska un stauji augo\u0161a psiholo\u0123ijas apak\u0161nozare\/joma. Vesel\u012bbas psihologi fokus\u0113jas uz psiholo\u0123ijas teoriju un p\u0113t\u012bjumu pielieto\u0161anu:<\/p>\n<ul>\n<li>vesel\u012bbas sekm\u0113\u0161an\u0101 un saglab\u0101\u0161an\u0101, k\u0101 ar\u012b slim\u012bbu profilaks\u0113;<\/li>\n<li>izpratnes veido\u0161an\u0101 par to, k\u0101 cilv\u0113ki rea\u0123\u0113, p\u0101rvar un atvese\u013cojas no slim\u012bbas;<\/li>\n<li>interven\u010du un \u0101rst\u0113\u0161anas personaliz\u0113\u0161an\u0101;<\/li>\n<li>vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113mas un vesel\u012bbas politikas pilnveido\u0161an\u0101.<\/li>\n<\/ul>\n<p><!--more--><\/p>\n<p>Vesel\u012bbas psihologi jaut\u0101: Kas virza ar vesel\u012bbu saist\u012bto uzved\u012bbu un k\u0101 \u0161o uzved\u012bbu main\u012bt? Vi\u0146i ar\u012b p\u0113ta, k\u0101 emocijas un p\u0101rliec\u012bbas ir saist\u012btas ar vesel\u012bbas uzved\u012bbu un t\u0101s sek\u0101m. T\u0101d\u0113\u013c vesel\u012bbas psihologi str\u0101d\u0101 da\u017e\u0101d\u0101s profesion\u0101laj\u0101s vid\u0113s, ar da\u017e\u0101d\u0101m cilv\u0113ku grup\u0101m, tai skait\u0101 \u2013 pacientiem, vi\u0146u apr\u016bp\u0113t\u0101jiem un \u0123imen\u0113m, indiv\u012bdiem kopien\u0101s, vesel\u012bbas apr\u016bpes profesion\u0101\u013ciem, vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113m\u0101m un instit\u016bcij\u0101m. Rezult\u0101t\u0101 da\u017ei pamatkoncepti no vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas jomas ir attiecin\u0101mi uz ikvienu, kur\u0161 str\u0101d\u0101 ar pacientiem vai sav\u0101 praks\u0113 sekm\u0113 vesel\u012bbas uzved\u012bbas izmai\u0146as.<strong>\u00a0<\/strong><\/p>\n<p><strong>Vesel\u012bbas sekm\u0113\u0161ana un saglab\u0101\u0161ana un slim\u012bbu profilakse<\/strong><\/p>\n<p>\u0160obr\u012bd vis\u0101 pasaul\u0113 strauji palielin\u0101s hronisko slim\u012bbu rad\u012btais slogs, tom\u0113r liel\u0101ko da\u013cu no t\u0101m ir iesp\u0113jams nov\u0113rst. Epidemiolo\u0123iskie p\u0113t\u012bjumi liecina, ka prim\u0101r\u0101 profilakse (piem\u0113ram, kardiovaskul\u0101ro slim\u012bbu riska faktoru samazin\u0101\u0161ana) ir efekt\u012bv\u0101ka par sekund\u0101ro profilaksi \u2013 mirst\u012bbas samazin\u0101\u0161anu no kardiovaskul\u0101r\u0101m slim\u012bb\u0101m. Vesel\u012bbas psiholo\u0123ija sniedz noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu slim\u012bbu riska samazin\u0101\u0161an\u0101 da\u017e\u0101d\u0101s popul\u0101cij\u0101s, identific\u0113jot specifisku uzved\u012bbu (piem\u0113ram, sm\u0113\u0137\u0113\u0161ana, nevesel\u012bgs uzturs, nepietieko\u0161a fizisk\u0101 aktivit\u0101te, vesel\u012bbas p\u0101rbau\u017eu neapmekl\u0113\u0161ana) un virza pacientu uz \u0161\u012bs uzved\u012bbas izmai\u0146u veik\u0161anu.<\/p>\n<p>Vesel\u012bbas psiholo\u0123ija fokus\u0113jas uz psiholo\u0123isko meh\u0101nismu (piem\u0113ram, zin\u0101\u0161anas, attieksme, kogn\u012bcijas) un soci\u0101lo ietekmju, kas var trauc\u0113t p\u0101rmai\u0146\u0101m un sekm\u0113t notur\u012bgu vesel\u012bbu apdraudo\u0161u uzved\u012bbas paternu veido\u0161anos, izp\u0113ti. Lab\u0101ka min\u0113to procesu izpratne pal\u012bdz identific\u0113t optim\u0101l\u0101kos veidus, lai atbalst\u012btu cilv\u0113kus nevesel\u012bgu ieradumu atme\u0161anas vai uzved\u012bbas mai\u0146as proces\u0101, piem\u0113ram, sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161anu vai aug\u013cu palielin\u0101\u0161anu uztur\u0101. \u0160aj\u0101 jom\u0101 aizvien vair\u0101k pielieto e-vesel\u012bbas intervences, uzved\u012bbas izmai\u0146u tehniku \u012bsteno\u0161an\u0101 izmantojot aplik\u0101cijas un da\u017e\u0101das viedier\u012bces, kas paver \u013coti interesantas iesp\u0113jas vesel\u012bbas psiholo\u0123ijai.<\/p>\n<p><strong>Izpratne par to, k\u0101 cilv\u0113ki rea\u0123\u0113, p\u0101rvar un atvese\u013cojas no slim\u012bbas<\/strong><\/p>\n<p>Slim\u012bbai ir psiholo\u0123iska ietekme, kas var sekm\u0113t vai kav\u0113t atlab\u0161anu. Indiv\u012bdi piedz\u012bvo stresu, trauksmi, depresiju vai p\u0101rvar\/c\u012bn\u0101s ar slim\u012bbas ietekmi uz vi\u0146u identit\u0101tei noz\u012bm\u012bgiem faktoriem. Vesel\u012bbas psihologi cen\u0161as izprast, k\u0101 vislab\u0101k atbalst\u012bt cilv\u0113kus, kad tie saskaras ar slim\u012bbu, t\u0101pat ar\u012b p\u0113ta komplekso saist\u012bbu starp kogn\u012bcij\u0101m, (stresa_ p\u0101rvar\u0113\u0161anu, slim\u012bbas galaizn\u0101kumiem un konkr\u0113tai slim\u012bbai noz\u012bm\u012bgo vesel\u012bbas uzved\u012bbu (piem\u0113ram, l\u012bdzest\u012bbu medikamentu lieto\u0161anai da\u017e\u0101d\u0101s popul\u0101cij\u0101s). Vesel\u012bbas psihologi kritiski izv\u0113rt\u0113 slim\u012bbas uzved\u012bbu un m\u0113r\u012b\u0161anas iesp\u0113jas, piem\u0113ram: K\u0101 var m\u0113r\u012bt l\u012bdzest\u012bbu medikamentu lieto\u0161anai? K\u0101ds l\u012bdzest\u012bbas l\u012bmenis ir \u201cakcept\u0113jams\u201d? Vesel\u012bbas psihologi izmanto teorijas un mode\u013cus, lai prognoz\u0113tu un izskaidrotu ar slim\u012bbu saist\u012bto uzved\u012bbu un rezult\u0101tus, un izveidotu pamatu interven\u010du veidiem pozit\u012bvu izmai\u0146u sekm\u0113\u0161anai uzved\u012bb\u0101. Vesel\u012bbas psihologi ar\u012b cen\u0161as noskaidrot cilv\u0113ku grupas, kam \u0161\u012bs intervences b\u016btu vair\u0101k efekt\u012bvas.<\/p>\n<p><strong>\u0100rst\u0113\u0161an\u0101s un interven\u010du personaliz\u0113\u0161ana<\/strong><\/p>\n<p>M\u0113s, vesel\u012bbas psihologi, v\u0113lamies noskaidrot, k\u0101, piem\u0113ram, izmai\u0146as m\u0113r\u0137u izvirz\u012b\u0161an\u0101 vai soci\u0101laj\u0101s prasm\u0113s var\u0113tu sekm\u0113t lab\u0101kus galaizn\u0101kumus, piem\u0113ram, lai palielin\u0101tu pa\u0161vad\u012b\u0161anu vai soci\u0101lo atbalstu, k\u0101 ar\u012b noskaidrotu mediatorus \u0161aj\u0101 proces\u0101. Tas ir svar\u012bgi, jo m\u0113s nevaram pilnveidot vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas intervences, kam\u0113r nav \u201catv\u0113rta\u201d intervences \u201cmeln\u0101 kaste\u201d un izp\u0113t\u012bts, kuri fenomeni efekt\u012bvi str\u0101d\u0101 un kuri ietekm\u0113 galaizn\u0101kumus. Papildus min\u0113tajam, ir ar\u012b \u013coti svar\u012bgi noskaidrot, kuras intervences vislab\u0101k \u201cstr\u0101d\u0101\u201d konkr\u0113t\u0101m grup\u0101m. Pie\u0146emot, ka kognit\u012bvi biheivior\u0101l\u0101s vai apzin\u0101t\u012bbas intervences pal\u012bdz v\u0113\u017ea pacientiem p\u0101rvar\u0113t slim\u012bbas sekas, m\u0113s tom\u0113r redzam, ka da\u017eiem indiv\u012bdiem \u0161\u0101das intervences nedod gaid\u012bto rezult\u0101tu. P\u0113t\u012bjumi sniedz iesp\u0113ju noskaidrot, vai konkr\u0113tu psiholo\u0123isku interven\u010du rezult\u0101t\u0101 pacientu ar noteiktiem raksturlielumiem (t\u0101diem k\u0101 dzimums, vecums vai person\u012bbas raksturojumi) st\u0101voklis uzlabojas vai pasliktin\u0101s. Tas ir \u013coti pal\u012bdzo\u0161i, lai p\u0113c tam \u012bstenotu personaliz\u0113tu pieeju.<\/p>\n<p><strong>Vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113mu un vesel\u012bbas politikas pilnveide<\/strong><\/p>\n<p>Veidi\/stils, k\u0101 \u0101rsti, m\u0101sas un citi vesel\u012bbas apr\u016bpes profesion\u0101\u013ci komunic\u0113 ar pacientu var b\u016btiski ietekm\u0113t pacienta reakciju uz slim\u012bbu un \u0101rst\u0113\u0161anu. Vesel\u012bbas psihologi var str\u0101d\u0101t ne tikai ar pacientiem, vi\u0146u apr\u016bp\u0113t\u0101jiem un \u0123imen\u0113m, bet ar\u012b ar vesel\u012bbas apr\u016bpes profesion\u0101\u013ciem. Vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas pet\u012bjumu rezult\u0101ti var sniegt noz\u012bm\u012bgu pienesumu vesel\u012bbas apr\u016bpes speci\u0101listu izgl\u012bto\u0161an\u0101, sekm\u0113jot uz pacientu centr\u0113tu apr\u016bpi, kas atvieglo pa\u0161vad\u012b\u0161anas sp\u0113jas paaugstin\u0101\u0161anu indiv\u012bdiem, palielinot vi\u0146u kontroli p\u0101r savu vesel\u012bbu un pal\u012bdzot vi\u0146iem izdar\u012bt pareiz\u0101kas izv\u0113les. Vesel\u012bbas apr\u016bpes profesion\u0101\u013cu izgl\u012bto\u0161ana ietver vesel\u012bbas apr\u016bpes speci\u0101listu komunik\u0101cijas stila noteik\u0161anu un t\u0101 tuvin\u0101\u0161anu pacienta vajadz\u012bb\u0101m ar m\u0113r\u0137i sekm\u0113t v\u0113lamos vesel\u012bbas apr\u016bpes galaizn\u0101kumus. Piem\u0113ram, da\u017e\u0101d\u0101s valst\u012bs vesel\u012bbas psihologi universit\u0101\u0161u slimn\u012bc\u0101s izgl\u012bto medic\u012bnas studentus par vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas jaut\u0101jumiem.<\/p>\n<p><strong>K\u0101 sasniegt\/kur atrast vesel\u012bbas psihologus?<\/strong><\/p>\n<p>Ja sav\u0101 darb\u0101 j\u016bs saskaraties ar jaut\u0101jumiem, kas aprakst\u012bti iepriek\u0161 un j\u016bs v\u0113laties sa\u0146emt inform\u0101ciju par jaun\u0101kajiem atkl\u0101jumiem \u0161aj\u0101 jom\u0101, m\u0113s iesak\u0101m sekot \u0161im vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas praktiskajam blogam. Papildus, ja jums nepiecie\u0161ama praktiska pal\u012bdz\u012bba, kontakt\u0113jieties ar vesel\u012bbas psiholo\u0123ijas profesion\u0101lo organiz\u0101ciju. Tas attiecas gan uz vienk\u0101r\u0161iem jaut\u0101jumiem, gan ar\u012b sadarb\u012bbu, piem\u0113ram, vesel\u012bbas sekm\u0113\u0161anas projektu \u012bsteno\u0161an\u0101.<\/p>\n<p>Tulkoja Gunta Freimane un Krist\u012bne M\u0101rtinsone<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Karen Morgan, Perdana University Royal College of Surgeons in Ireland Medical School, Kuala Lumpur, Malaysia and Robbert Sanderman, University of Groningen and Health and Technology University of Twente, The Netherlands. What is practical about health psychology? Health psychology is a [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":724,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_et_pb_use_builder":"","_et_pb_old_content":"","_et_gb_content_width":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"_uf_show_specific_survey":0,"_uf_disable_surveys":false,"footnotes":""},"categories":[13],"tags":[],"class_list":["post-709","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-interventions"],"translation":{"provider":"WPGlobus","version":"3.0.2","language":"lv","enabled_languages":["en","id","my","bg","zh","hr","cz","da","de","es","fr","gr","he","it","ja","kr","lv","lt","hu","nl","no","pl","pt","ro","ru","sk","fi","sv","tr","uk"],"languages":{"en":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"id":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"my":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"bg":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"zh":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"hr":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"cz":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"da":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"de":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"es":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"fr":{"title":false,"content":true,"excerpt":false},"gr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"he":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"it":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ja":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"kr":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"lv":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"lt":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"hu":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"nl":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"no":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"pl":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"pt":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ro":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ru":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"sk":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"fi":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"sv":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"tr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"uk":{"title":true,"content":true,"excerpt":false}}},"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/709","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=709"}],"version-history":[{"count":17,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/709\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4641,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/709\/revisions\/4641"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/724"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=709"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=709"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=709"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}