{"id":2461,"date":"2022-04-28T07:59:44","date_gmt":"2022-04-28T07:59:44","guid":{"rendered":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/?p=2461"},"modified":"2025-11-04T14:03:06","modified_gmt":"2025-11-04T14:03:06","slug":"your-intervention-your-way-short-appraisal-interventions","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/2022\/04\/your-intervention-your-way-short-appraisal-interventions\/","title":{"rendered":"J\u016bsu intervences \u2013 j\u016bsu ce\u013c\u0161! \u012asu nov\u0113rt\u0113jumu intervences"},"content":{"rendered":"<p><span style=\"font-weight: 400;\">Katar\u017eina Kantarero (Katarzyna Cantarero), \u201cSWPS\u201d Soci\u0101lo un humanit\u0101ro zin\u0101t\u0146u universit\u0101te, Polija<\/span><\/p>\n<p><a href=\"http:\/\/sonjalyubomirsky.com\/wp-content\/themes\/sonjalyubomirsky\/papers\/LSS2005.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">Subjekt\u012bvo labkl\u0101j\u012bbu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> ietekm\u0113 gan tas, k\u0101di m\u0113s esam piedzimu\u0161i, gan situ\u0101cijas, kuras piedz\u012bvojam m\u016bsu dz\u012bv\u0113, gan ar\u012b tas (par laimi!), ko m\u0113s varam apzin\u0101ti izdar\u012bt. Daudzi <\/span><a href=\"http:\/\/sonjalyubomirsky.com\/wp-content\/themes\/sonjalyubomirsky\/papers\/LDP2010.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">p\u0113tnieki<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> ir centu\u0161ies noskaidrot, kas var efekt\u012bvi uzlabot m\u016bsu psiholo\u0123isko funkcion\u0113\u0161anu. T\u0101das intervences k\u0101 \u012bsi nov\u0113rt\u0113jumi (vai afirm\u0101cijas) pieder pie to instrumentu kl\u0101sta, kas var b\u016bt noder\u012bgi, lai cilv\u0113ki sp\u0113tu pan\u0101kt pozit\u012bvus rezult\u0101tus.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">P\u0113t\u012bjumi liecina, ka \u012bsi rakstiski uzdevumi (piem\u0113ram, <\/span><a href=\"https:\/\/scottbarrykaufman.com\/wp-content\/uploads\/2021\/05\/davis2016.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">pateic\u012bbas saraksti vai v\u0113stules<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">) var uzlabot psiholo\u0123isko labkl\u0101j\u012bbu. Apjom\u012bg\u0101 vair\u0101ku laboratoriju p\u0113t\u012bjum\u0101 p\u0113tnieki no 87 valst\u012bm secin\u0101ja, ka vienk\u0101r\u0161as nov\u0113rt\u0113jumu intervences (tas ir, attieksmes mai\u0146a pret situ\u0101ciju vai koncentr\u0113\u0161an\u0101s uz situ\u0101cijas pozit\u012bvajiem aspektiem) ir sp\u0113ju\u0161as <\/span><a href=\"https:\/\/www.nature.com\/articles\/s41562-021-01173-x\"><span style=\"font-weight: 400;\">vairot pozit\u012bvas emocijas<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> Covid-19 pand\u0113mijas laik\u0101. Potenci\u0101li satrauco\u0161a notikuma nov\u0113rt\u0113\u0161ana var b\u016bt lietder\u012bga, lai saprastu, k\u0101 no \u0161\u012b notikuma var\u0113tu <\/span><a href=\"https:\/\/doi.apa.org\/doiLanding?doi=10.1037%2F0022-3514.65.2.248\"><span style=\"font-weight: 400;\">g\u016bt labumu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. Veicot \u0161os nov\u0113rt\u0113juma uzdevumus, cilv\u0113ki atkl\u0101j pozit\u012bvos aspektus attiec\u012bb\u0101 uz situ\u0101ciju, kur\u0101 vi\u0146i atrodas.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><!--more--><\/p>\n<p><b>Subjekt\u012bv\u0101s labkl\u0101j\u012bbas uzlabo\u0161ana, izmantojot psiholo\u0123isko vajadz\u012bbu apstiprin\u0101\u0161anas metodes<\/b><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Pand\u0113mijas laik\u0101 m\u016bsu grupa izp\u0113t\u012bja, vai \u012bsas tie\u0161saistes intervences var <\/span><a href=\"https:\/\/journals.sagepub.com\/doi\/full\/10.1177\/1948550620942708\"><span style=\"font-weight: 400;\">uzlabot indiv\u012bdu subjekt\u012bvo labkl\u0101j\u012bbu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. M\u0113s koncentr\u0113j\u0101mies uz probl\u0113m\u0101m, kas saist\u012btas ar psiholo\u0123iskaj\u0101m pamatvajadz\u012bb\u0101m (t.i., autonomiju, saikni ar citiem un kompetenci), ar kur\u0101m cilv\u0113ki var\u0113tu saskarties Covid-19 uzliesmojuma laik\u0101. Vajadz\u012bba p\u0113c autonomijas attiecas uz izv\u0113les un br\u012bv\u012bbas izj\u016btu, vajadz\u012bba p\u0113c kompetences attiecas uz izj\u016btu, ka iesp\u0113jams sasniegt savus m\u0113r\u0137us, un vajadz\u012bba p\u0113c saiknes ar citiem attiecas uz kop\u012bbas izj\u016btu ar tuviem cilv\u0113kiem. Saska\u0146\u0101 ar pa\u0161noteik\u0161an\u0101s teoriju \u0161o psiholo\u0123isko pamatvajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161ana ir nepiecie\u0161ama <\/span><a href=\"https:\/\/www.tandfonline.com\/doi\/abs\/10.1207\/S15327965PLI1104_01\"><span style=\"font-weight: 400;\">cilv\u0113ka funkcion\u0113\u0161anai<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. M\u0113s atkl\u0101j\u0101m, ka cilv\u0113ki, kuri juta, ka vi\u0146u element\u0101r\u0101s psiholo\u0123isk\u0101s vajadz\u012bbas ir apmierin\u0101tas, zi\u0146o par augst\u0101ku psiholo\u0123isk\u0101s labkl\u0101j\u012bbas l\u012bmeni.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/journals.sagepub.com\/doi\/full\/10.1177\/1948550620942708\"><span style=\"font-weight: 400;\">P\u0113t\u012bjuma turpin\u0101jum\u0101<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> m\u0113s l\u016bdz\u0101m cilv\u0113kiem aprakst\u012bt situ\u0101ciju, kur\u0101, neskatoties uz pand\u0113mijas izrais\u012btajiem ierobe\u017eojumiem vi\u0146u dz\u012bvesveidam, vi\u0146i var\u0113ja izjust autonomiju, kompetenci un\/vai saikni ar citiem. \u0160\u012b \u012bs\u0101 intervence uzlaboja psiholo\u0123isko labkl\u0101j\u012bbu, uzlabojot kop\u012bbas izj\u016btu, un samazin\u0101ja uztverto stresu, sal\u012bdzinot ar kontroles grupu. T\u0101d\u0113j\u0101di \u012bsi un vienk\u0101r\u0161i tie\u0161saistes uzdevumi var pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kiem justies lab\u0101k, ta\u010du v\u0113l nav zin\u0101ms, cik ilgi \u0161\u012b pozit\u012bv\u0101 ietekme var saglab\u0101ties.\u00a0<\/span><\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p><b>Darba j\u0113gas un darba iesaistes palielin\u0101\u0161ana<\/b><\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1037\/cou0000594\"><span style=\"font-weight: 400;\">Atsevi\u0161\u0137\u0101 p\u0113t\u012bjuma da\u013c\u0101<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> m\u016bsu p\u0113tnieku grupa jaut\u0101ja, vai l\u012bdz\u012bgu \u012bsu tie\u0161saistes interven\u010du izmanto\u0161ana var\u0113tu veicin\u0101t pozit\u012bvus rezult\u0101tus darba kontekst\u0101. M\u016bs \u012bpa\u0161i interes\u0113ja darba iesaiste un darba j\u0113ga. <\/span><a href=\"https:\/\/www.wilmarschaufeli.nl\/publications\/Schaufeli\/178.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">Darba iesaiste<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> bie\u017ei tiek raksturota k\u0101 atdeves, aizraut\u012bbas un ener\u0123ijas izj\u016bta, kas saist\u012bta ar darbu. Augsta darba iesaiste sniedz priek\u0161roc\u012bbas gan indiv\u012bdiem, gan organiz\u0101cij\u0101m (piem\u0113ram, augst\u0101ka produktivit\u0101te, augst\u0101ka apmierin\u0101t\u012bba ar darbu un maz\u0101k depresijas simptomu). T\u0101pat darba j\u0113ga ir saist\u012bta ar da\u017e\u0101diem psiholo\u0123iskiem ieguvumiem, tostarp tiem, kas ir \u0101rpus darba konteksta (piem\u0113ram, <\/span><a href=\"https:\/\/onlinelibrary.wiley.com\/doi\/10.1002\/9781118977620.ch5\"><span style=\"font-weight: 400;\">zem\u0101ka trauksme, augst\u0101ka subjekt\u012bv\u0101 labkl\u0101j\u012bba<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">).\u00a0<\/span><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Iepriek\u0161\u0113jos p\u0113t\u012bjumos noskaidroti <\/span><a href=\"https:\/\/journals.sagepub.com\/doi\/10.1177\/1069072713514811\"><span style=\"font-weight: 400;\">vair\u0101ki darba j\u0113gas avoti<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> (piem\u0113ram, kalpo\u0161ana liel\u0101kam labumam, pal\u012bdz\u012bba citiem, person\u012bbas att\u012bst\u012bba, naudas peln\u012b\u0161ana). M\u0113s pie\u0146\u0113m\u0101m, ka tos var iedal\u012bt uz sevi orient\u0113tos vai uz citiem orient\u0113tos darba j\u0113gas avotos. M\u0113s nol\u0113m\u0101m p\u0101rbaud\u012bt, vai intervences, kas nov\u0113rt\u0113 uz sevi vai citiem orient\u0113tus j\u0113gas avotus, var <\/span><a href=\"http:\/\/doi.org\/10.1037\/cou0000594\"><span style=\"font-weight: 400;\">palielin\u0101t darba j\u0113gu un darba iesaisti<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. Pirmk\u0101rt, m\u0113s atkl\u0101j\u0101m, ka tad, kad darbiniekiem tika l\u016bgts rakst\u012bt par to, k\u0101p\u0113c vi\u0146i savu darbu uzskata par j\u0113gpilnu, tas rad\u012bja liel\u0101ku darba j\u0113gas izj\u016btu un veicin\u0101ja t\u016bl\u012bt\u0113ju darba iesaisti sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar kontroles nosac\u012bjumu (kur darbinieki aprakst\u012bja apr\u012bkojumu, ko vi\u0146i lieto darb\u0101). N\u0101kamaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 m\u0113s l\u016bdz\u0101m darbiniekus rakst\u012bt par kalpo\u0161anu liel\u0101kam labumam vai karjeras izaugsmi k\u0101 darba j\u0113gas avotiem sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar apr\u012bkojumu, ko vi\u0146i izmanto darb\u0101 (kontroles grupa). M\u0113s atkl\u0101j\u0101m, ka rakst\u012b\u0161ana par to, k\u0101 k\u0101ds darbs sniedz labumu citiem, palielina darba j\u0113gu un l\u012bdz ar to ar\u012b darba iesaisti.<\/span><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Rezum\u0113jot, \u012bsas nov\u0113rt\u0113jumu intervences ir daudzsolo\u0161a pa\u0161pal\u012bdz\u012bbas vai cita veida pal\u012bdz\u012bbas metode, k\u0101 uzlabot <\/span><a href=\"https:\/\/journals.sagepub.com\/doi\/full\/10.1177\/1948550620942708\"><span style=\"font-weight: 400;\">psiholo\u0123isko labkl\u0101j\u012bbu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">, vismaz \u012bstermi\u0146\u0101. T\u0101 k\u0101 cilv\u0113ki pa\u0161i sniedz savus piem\u0113rus, intervence ir labi piel\u0101gota katram indiv\u012bdam un t\u0101p\u0113c var b\u016bt efekt\u012bv\u0101ka. Lai uzlabotu j\u016bsu klientu psiholo\u0123isko labkl\u0101j\u012bbu vai <\/span><a href=\"https:\/\/doi.apa.org\/doiLanding?doi=10.1037%2Fcou0000594\"><span style=\"font-weight: 400;\">veicin\u0101tu darba j\u0113gu un darba iesaisti<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">, ierosin\u0101m apsv\u0113rt iesp\u0113ju pied\u0101v\u0101t vi\u0146iem k\u0101du no t\u0101l\u0101k ieteiktajiem rakst\u012b\u0161anas uzdevumiem.<\/span><\/p>\n<p><b>Praktiski ieteikumi<\/b><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400;\" aria-level=\"1\"><span style=\"font-weight: 400;\">Lai veicin\u0101tu subjekt\u012bvo labkl\u0101j\u012bbu un samazin\u0101tu stresu, pal\u016bdziet vi\u0146iem uzrakst\u012bt par situ\u0101cij\u0101m, kad vi\u0146i bija izjutu\u0161i vienu vai vair\u0101kus no \u0161iem faktoriem:\u00a0<\/span>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400;\" aria-level=\"2\"><span style=\"font-weight: 400;\">autonomijas izj\u016btu, piem\u0113ram, kad vi\u0146i bija izjutu\u0161i izv\u0113li un br\u012bv\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz to, ko dara;<\/span><\/li>\n<li style=\"font-weight: 400;\" aria-level=\"2\"><span style=\"font-weight: 400;\">kompetences izj\u016btu, piem\u0113ram, kad vi\u0146i bija jutu\u0161i, ka sp\u0113j sasniegt savus m\u0113r\u0137us;<\/span><\/li>\n<li style=\"font-weight: 400;\" aria-level=\"2\"><span style=\"font-weight: 400;\">saiknes izj\u016btu, piem\u0113ram, kad vi\u0146i bija izjutu\u0161i saist\u012bbu, kop\u012bbu ar cilv\u0113kiem, kuriem vi\u0146i r\u016bp un kuri r\u016bp vi\u0146iem.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400;\" aria-level=\"1\"><span style=\"font-weight: 400;\">Darba viet\u0101s varat ieteikt saviem klientiem pierakst\u012bt iemeslus, k\u0101p\u0113c vi\u0146u darbs ir j\u0113gpilns. Vai ar\u012b mudiniet vi\u0146us pajaut\u0101t sev, k\u0101 vi\u0146u darbs kalpo liel\u0101kam labumam.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Tulkoju\u0161as And\u017eela Ber\u0137e un Krist\u012bne M\u0101rtinsone<\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>by Katarzyna Cantarero, SWPS University, Poland Subjective well-being is a function of what we were born with, situations that pop up in our lives and (luckily!) what we intentionally do. Many researchers have examined what can effectively boost our psychological [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2472,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_et_pb_use_builder":"","_et_pb_old_content":"","_et_gb_content_width":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"_uf_show_specific_survey":0,"_uf_disable_surveys":false,"footnotes":""},"categories":[14,13],"tags":[],"class_list":["post-2461","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-e-health","category-interventions"],"translation":{"provider":"WPGlobus","version":"3.0.2","language":"lv","enabled_languages":["en","id","my","bg","zh","hr","cz","da","de","es","fr","gr","he","it","ja","kr","lv","lt","hu","nl","no","pl","pt","ro","ru","sk","fi","sv","tr","uk"],"languages":{"en":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"id":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"my":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"bg":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"zh":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"hr":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"cz":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"da":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"de":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"es":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"fr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"gr":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"he":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"it":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ja":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"kr":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"lv":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"lt":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"hu":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"nl":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"no":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"pl":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"pt":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ro":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"ru":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"sk":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"fi":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"sv":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"tr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"uk":{"title":true,"content":true,"excerpt":false}}},"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2461","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2461"}],"version-history":[{"count":15,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2461\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4563,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2461\/revisions\/4563"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2472"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2461"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2461"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2461"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}