{"id":1572,"date":"2019-12-16T15:55:17","date_gmt":"2019-12-16T15:55:17","guid":{"rendered":"http:\/\/practicalhealthpsychology.com\/?p=1572"},"modified":"2025-11-04T14:23:12","modified_gmt":"2025-11-04T14:23:12","slug":"becoming-your-better-self-as-reason-for-changing-behavior","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/2019\/12\/becoming-your-better-self-as-reason-for-changing-behavior\/","title":{"rendered":"K\u013c\u016b\u0161ana par lab\u0101ku sevis versiju k\u0101 iemesls uzved\u012bbas mai\u0146ai"},"content":{"rendered":"<p><strong>Vinifreds Gebharts (Winifred Gebhardt), Leidenes Universit\u0101te, N\u012bderlande<\/strong><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Pirms aptuveni devi\u0146iem gadiem es vien\u0101 mirkl\u012b k\u013cuvu par ve\u0123et\u0101rieti. Rom\u0101n\u0101, kuru es las\u012bju, galvenais varonis izskaidroja, ka vi\u0146\u0161 nesp\u0113j \u0113st neko, &#8220;kur\u0101 k\u0101dreiz ir pukst\u0113jusi sirds&#8221;. \u0160ie v\u0101rdi mani iespaidoja k\u0101 zibens sp\u0113riens. Es p\u0113k\u0161\u0146i sapratu, ka tie\u0161i t\u0101 j\u016btos ar\u012b es. Uzreiz p\u0101rtraucu \u0113st ga\u013cu un zivis, un kop\u0161 t\u0101 laika man nav bijis probl\u0113mu iev\u0113rot \u0161\u0101du di\u0113tu. Mana jaun\u0101 uzved\u012bba piln\u012bgi saskan\u0113ja ar manu izpratni par to, kas es esmu.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Un otr\u0101di \u2012 agr\u0101k es m\u0113dzu regul\u0101ri skriet un viegli var\u0113ju noskriet septi\u0146us kilometrus. Tom\u0113r es nekad neuzskat\u012bju sevi par sportisku cilv\u0113ku un jebkad, kad uzrad\u0101s k\u0101ds \u0161\u0137\u0113rslis, piem\u0113ram, kad jutos slims, m\u012b\u013cupr\u0101t iezv\u0113los d\u012bv\u0101n\u0101. Tagad es vairs necen\u0161os b\u016bt \u201csportisks\u201d, bet cen\u0161os visur, kur man dienas gait\u0101 j\u0101nok\u013c\u016bst, doties k\u0101j\u0101m. Uzskatu sevi par akt\u012bvu cilv\u0113ku.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><!--more--><\/p>\n<p><b>M\u016bsu r\u012bc\u012bba atspogu\u013co m\u016bsu pa\u0161us<\/b><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Mana uzved\u012bba, ne\u0113dot dz\u012bvniekus, atbilst manai pa\u0161uztverei. Tas, ka esmu ve\u0123et\u0101rietis un izturos k\u0101 ve\u0123et\u0101rietis, sniedz man pozit\u012bvu skat\u012bjumu uz sevi k\u0101 g\u0101d\u012bgu, saudz\u012bgu cilv\u0113ku, kur\u0161 m\u012bl dz\u012bvniekus. Un katru reizi, kad es run\u0101ju par \u0161o izv\u0113li vai atsakos no ga\u013cas \u0113\u0161anas, mana <\/span><a href=\"http:\/\/www.southampton.ac.uk\/~crsi\/Sedikides_Strube.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">pat\u012bba g\u016bst apstiprin\u0101jumu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">To, ka m\u0113s uztveram savu r\u012bc\u012bbu k\u0101 da\u013cu no sevis un v\u0113lamies justies labi attiec\u012bb\u0101 uz sevi, var lieliski izmantot k\u0101 \u013coti v\u0113rt\u012bgu s\u0101kumpunktu vesel\u012bbas intervenc\u0113m. Piem\u0113ram, m\u0113s varam mekl\u0113t, ar ko aizst\u0101t k\u0101du pozit\u012bvo priek\u0161statu par sevi, kas izriet no nevesel\u012bgas uzved\u012bbas (piem., es vakari\u0146\u0101s izdzeru diezgan daudz v\u012bna, jo es sevi uzskatu par cilv\u0113ku, kas izbauda dz\u012bvi) ar citu priek\u0161statu \u2012 t\u0101du, kas ir saist\u012bts ar maz\u0101k kait\u012bgu vai pat piln\u012bgi vesel\u012bgu uzved\u012bbu (piem., es dzeru gar\u0161\u012bgus bezalkoholiskos dz\u0113rienus, ko ar\u012b uztveru k\u0101 dz\u012bves izbaud\u012b\u0161anu). P\u0101rmai\u0146u atsl\u0113ga ir taj\u0101, ka jaun\u0101 uzved\u012bba atbilst cilv\u0113ka priek\u0161statam par sevi. \u0160\u0101da p\u0101rmai\u0146u motiv\u0101cija, ko sauc par integr\u0113to motiv\u0101ciju, <\/span><a href=\"https:\/\/selfdeterminationtheory.org\/SDT\/documents\/2000_RyanDeci_SDT.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">saska\u0146\u0101 ar pa\u0161noteik\u0161an\u0101s teoriju<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">, ir \u013coti l\u012bdz\u012bga t\u012brai, dzi\u013cai iek\u0161\u0113jai motiv\u0101cijai, kura m\u016bs mudina dar\u012bt jel ko vienk\u0101r\u0161i t\u0101p\u0113c, ka tas mums sag\u0101d\u0101 prieku.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><b>Da\u013ca no m\u016bsu pat\u012bbas dz\u012bvo n\u0101kotn\u0113<\/b><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">M\u0113s, cilv\u0113ki, esam lieliski ce\u013cot\u0101ji laik\u0101 un <\/span><a href=\"http:\/\/www.prioritymanagement.nl\/wp-content\/uploads\/2016\/04\/KILLINGSWORTH-GILBERT-2010.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">gandr\u012bz pusi laika pavad\u0101m, fantaz\u0113jot par n\u0101kotni<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. To darot, m\u0113s izt\u0113lojamies daudzas iesp\u0113jam\u0101s sevis versijas n\u0101kotn\u0113, da\u017e\u0101dus &#8220;<\/span><a href=\"https:\/\/www.researchgate.net\/publication\/232565363_Possible_Selves\"><span style=\"font-weight: 400;\">iesp\u0113jam\u0101s pat\u012bbas<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">&#8221; variantus. <\/span><a href=\"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/2017\/05\/harnessing-your-imagination-using-the-power-of-mental-imagery-to-change-health-behaviour\/\"><span style=\"font-weight: 400;\">Tie virza m\u016bsu izt\u0113li<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> un palielina m\u016bsu atv\u0113rt\u012bbu izdev\u012bb\u0101m, kas ir saist\u012btas ar k\u0101du m\u0113r\u0137i. Piem\u0113ram, t\u0101ds n\u0101kotnes pa\u0161t\u0113ls k\u0101 &#8220;cilv\u0113ks, kas sp\u0113ja atmest sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu&#8221; vai &#8220;nesm\u0113\u0137\u0113t\u0101js&#8221; iev\u0113rojami palielina iesp\u0113ju, ka tie\u0161\u0101m tiks pie\u0146emts l\u0113mums p\u0101rtraukt sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu, \u0161is l\u0113mums tiks realiz\u0113ts, un pan\u0101kumi b\u016bs notur\u012bgi. T\u0101p\u0113c <\/span><a href=\"https:\/\/core.ac.uk\/download\/pdf\/34662131.pdf\"><span style=\"font-weight: 400;\">sm\u0113\u0137\u0113t\u0101jiem ir j\u0101sp\u0113j sevi izt\u0113loties n\u0101kotn\u0113 k\u0101 nesm\u0113\u0137\u0113t\u0101jus, v\u0113l pirms vi\u0146i patie\u0161\u0101m ir s\u0101ku\u0161i atmest sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. M\u0113s kop\u0101 ar kol\u0113\u0123i El\u012bni Maijeri (Eline Meijer) \u0161obr\u012bd veicam p\u0113t\u012bjumus, kuros sm\u0113\u0137\u0113t\u0101ji izt\u0113lojas, par k\u0101diem cilv\u0113kiem vi\u0146i k\u013c\u016bs, ja atmet\u012bs sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu, un par k\u0101diem \u2012 ja turpin\u0101s sm\u0113\u0137\u0113t. P\u0113t\u012bjuma dal\u012bbnieki raksta par \u0161iem pa\u0161t\u0113liem un mekl\u0113 att\u0113lus \/ fotogr\u0101fijas, kuras vi\u0146iem asoci\u0113jas ar \u0161iem pa\u0161t\u0113liem. T\u0101da intervence pal\u012bdz rad\u012bt da\u017e\u0101das ainas, piem\u0113ram: &#8220;ja es atmet\u012b\u0161u sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu, es k\u013c\u016b\u0161u par gudru sievieti ar sp\u0113c\u012bgu raksturu&#8221; vai &#8221; k\u013c\u016b\u0161u par l\u012bdzsvarot\u0101ku, bezr\u016bp\u012bg\u0101ku t\u0113vu un m\u012b\u013c\u0101ko&#8221;, un pret\u0113ji: &#8220;ja turpin\u0101\u0161u sm\u0113\u0137\u0113t, es k\u013c\u016b\u0161u par klepojo\u0161u, elsojo\u0161u un no\u017e\u0113lojamu vecu sievieti&#8221; vai &#8220;b\u016b\u0161u antisoci\u0101ls, smird\u012bgs, v\u0101j\u0161 v\u012brietis, kas mok\u0101s s\u0101p\u0113s&#8221;. Pirmais p\u0101rsteidzo\u0161ais secin\u0101jums ir t\u0101ds, ka liel\u0101kajai da\u013cai no iesniegtajiem att\u0113liem \/ fotogr\u0101fij\u0101m ir simbolisks raksturs un tajos nav att\u0113loti sm\u0113\u0137\u0113jo\u0161i cilv\u0113ki vai tabakas produkti. Starp asoci\u0101cij\u0101m par att\u0113liem ir gan t\u0101di v\u0101rdi k\u0101 &#8220;bezr\u016bp\u012bba&#8221;, &#8220;piepild\u012bjums&#8221; un &#8220;izl\u0113m\u012bba&#8221;, gan &#8220;atkar\u012bgais&#8221;, &#8220;depresija&#8221;, &#8220;bezcer\u012bba&#8221;. Mums v\u0113l ir j\u0101izp\u0113ta, vai \u0161\u012b intervence sp\u0113j main\u012bt uzved\u012bbu, ta\u010du mums ir pamats dom\u0101t, ka \u0161o pa\u0161t\u0113lu pieejam\u012bba vajadz\u012bbas gad\u012bjum\u0101, piem\u0113ram, ja uzn\u0101k stipra k\u0101re uzsm\u0113\u0137\u0113t, var pal\u012bdz\u0113t notur\u0113ties to nedar\u012bt. Ir p\u0113t\u012bjumi, kas par\u0101da, ka iedom\u0101t\u0101s ainas par sevi n\u0101kotn\u0113 patur\u0113\u0161ana pr\u0101t\u0101 ir intervence, kas ir noder\u012bga vesel\u012bbas uzved\u012bbas veicin\u0101\u0161anai, piem\u0113ram, <\/span><a href=\"https:\/\/www.ncbi.nlm.nih.gov\/pubmed\/17385955\"><span style=\"font-weight: 400;\">k\u0101 motiv\u0101cija, lai vingrotu<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><b>M\u0113s uzplaukstam grup\u0101s, kur m\u0113s j\u016btamies pieder\u012bgi<\/b><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">Ikdien\u0101 preto\u0161an\u0101s alk\u0101m vai k\u0101rdin\u0101jumiem var b\u016bt \u012bpa\u0161i sare\u017e\u0123\u012bta soci\u0101laj\u0101s situ\u0101cij\u0101s. Sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas p\u0101rtrauk\u0161anas gad\u012bjum\u0101 cilv\u0113ks var baid\u012bties no soci\u0101las atstumt\u012bbas, jo vi\u0146\u0161 vairs ner\u012bkosies t\u0101pat k\u0101 vi\u0146a draugi un radi. Vi\u0146\u0161 var izjust ilgas p\u0113c iecien\u012bt\u0101 kop\u012bg\u0101 ritu\u0101la. Proti, diezgan liela da\u013ca m\u016bsu pa\u0161uztveres ir balst\u012bta uz soci\u0101laj\u0101m grup\u0101m, kur\u0101m m\u0113s piederam. Ir zin\u0101ms, ka <\/span><a href=\"https:\/\/www.ncbi.nlm.nih.gov\/pubmed\/17385955\"><span style=\"font-weight: 400;\">liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku, kuri sm\u0113\u0137\u0113 vai lieto narkotikas, ir saist\u012bti ar cilv\u0113kiem, kuri ar\u012b dara to pa\u0161u<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\">. Apreibino\u0161o vielu lieto\u0161ana vi\u0146iem ir svar\u012bga uzved\u012bbas norma, kas defin\u0113 pieder\u012bbu grupai. Tas savuk\u0101rt ir saist\u012bts ar cit\u0101m vi\u0146iem noz\u012bm\u012bg\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m. Piem\u0113ram, <\/span><a href=\"https:\/\/www.tandfonline.com\/doi\/abs\/10.1080\/16066359.2018.1493462?journalCode=iart20\"><span style=\"font-weight: 400;\">jaunie\u0161i p\u0113c rehabilit\u0101cijas<\/span><\/a><span style=\"font-weight: 400;\"> var atsk\u0101rst, ka vi\u0146u draugi, kas sm\u0113\u0137\u0113 marihu\u0101nu, joproj\u0101m ir cilv\u0113ki, ar kuriem vi\u0146i j\u016btas sader\u012bgi vislab\u0101k, pat tagad, kad vi\u0146i pa\u0161i ir p\u0101rtrauku\u0161i lieto\u0161anu. Savuk\u0101rt citi, kuri nelieto, var tikt uztverti k\u0101 t\u0101di, ar kuriem nav kop\u012bgu v\u0113rt\u012bbu, \u0161\u0137ist garlaic\u012bg\u0101ki vai t\u0101di, kuriem tr\u016bkst aspr\u0101t\u012bbas, lojalit\u0101tes un noteikta veida brieduma. \u0160is piem\u0113rs ilustr\u0113 to, ka vesel\u012bga dz\u012bvesveida atbalst\u0101 ir j\u0101risina \u013coti svar\u012bgs izaicin\u0101jums, proti, j\u0101atrod atbilde uz jaut\u0101jumu, k\u0101 pan\u0101kt, lai cilv\u0113ks p\u0113c uzved\u012bbas mai\u0146as sp\u0113tu saglab\u0101t sevis k\u0101 nov\u0113rt\u0113ta locek\u013ca statusu sav\u0101 soci\u0101laj\u0101 grup\u0101.\u00a0<\/span><\/p>\n<p><span style=\"font-weight: 400;\">T\u0101d\u0113j\u0101di, lai pan\u0101ktu ilgsto\u0161as p\u0101rmai\u0146as, nepiecie\u0161ams, lai cilv\u0113ki form\u0113tu t\u0101dus pozit\u012bvos pa\u0161t\u0113lus, kuros vi\u0146i sevis n\u0101kotnes versiju redz vesel\u012bgi izturamies t\u0101d\u0101 veid\u0101, kas atbilst gan vi\u0146iem noz\u012bm\u012bg\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m, gan soci\u0101lajai videi.<\/span><\/p>\n<p><b>Praktiski ieteikumi<\/b><\/p>\n<ol>\n<li><span style=\"font-weight: 400;\"> Uzved\u012bbai ir tie\u0161s sakars ar pieredzi un pa\u0161t\u0113lu. Mudiniet cilv\u0113kus rado\u0161i dom\u0101t par to, k\u0101di vi\u0146i var\u0113tu k\u013c\u016bt, izmantojot, piem\u0113ram, noska\u0146as kol\u0101\u017eas, kas par\u0101da gan ide\u0101lo n\u0101kotnes versiju, gan bied\u0113jo\u0161o.<\/span><\/li>\n<li><span style=\"font-weight: 400;\"> Atrodiet pa\u0146\u0113mienus, k\u0101 pa\u0161t\u0113ls, kas saist\u012bts ar jauno uzved\u012bbu, var\u0113tu tikt izmantots kritiskos br\u012b\u017eos \u2012 kad uzn\u0101k alkas vai k\u0101rdin\u0101jumi. Piem\u0113ram, var piel\u012bm\u0113t mazas noska\u0146as kol\u0101\u017eas pie datora darbvirsmas vai viedt\u0101lru\u0146a s\u0101kuma ekr\u0101na k\u0101 atg\u0101din\u0101jumus par to, ko cilv\u0113ks patie\u0161\u0101m v\u0113las main\u012bt.\u00a0<\/span><\/li>\n<li><span style=\"font-weight: 400;\"> Pal\u012bdziet cilv\u0113kiem iek\u013caut jauno uzved\u012bbu vi\u0146iem svar\u012bg\u0101 soci\u0101laj\u0101 kontekst\u0101, piem\u0113ram, pal\u012bdzot saskat\u012bt t\u0101dus jaunas uzved\u012bbas veidus, kas grup\u0101 liktos pie\u0146emami, par sp\u012bti at\u0161\u0137ir\u012bbai no uztvert\u0101s normas. Piem\u0113ram, iem\u0101ciet atbild\u0113t uz pied\u0101v\u0101jumu iedzert ar piekl\u0101j\u012bgu: &#8220;Es to patie\u0161\u0101m nov\u0113rt\u0113ju, bet n\u0113, paldies, man \u0161odien pietiek&#8221; vai p\u0101rvirz\u012bt sarunu, uzsverot saikni ar draugu: &#8220;Paldies, ka iedom\u0101jies par mani. Zin\u0101ju, ka uz tevi var pa\u013cauties! K\u0101 tev pa\u0161am iet, kas jauns?&#8221;<\/span><\/li>\n<\/ol>\n<p><i><span style=\"font-weight: 400;\">Tulkoju\u0161as And\u017eela Ber\u0137e un Krist\u012bne M\u0101rtinsone<\/span><\/i><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>By Winifred Gebhardt, Leiden University, The Netherlands About nine years ago, I became a vegetarian overnight. In a novel I was reading, the main character explained how he could not eat anything \u201cin which at some time a heart had [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":1595,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_et_pb_use_builder":"","_et_pb_old_content":"","_et_gb_content_width":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"_uf_show_specific_survey":0,"_uf_disable_surveys":false,"footnotes":""},"categories":[18,27],"tags":[],"class_list":["post-1572","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-mental-imagery","category-motivation"],"translation":{"provider":"WPGlobus","version":"3.0.2","language":"lv","enabled_languages":["en","id","my","bg","zh","hr","cz","da","de","es","fr","gr","he","it","ja","kr","lv","lt","hu","nl","no","pl","pt","ro","ru","sk","fi","sv","tr","uk"],"languages":{"en":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"id":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"my":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"bg":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"zh":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"hr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"cz":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"da":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"de":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"es":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"fr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"gr":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"he":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"it":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ja":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"kr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"lv":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"lt":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"hu":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"nl":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"no":{"title":false,"content":false,"excerpt":false},"pl":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"pt":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ro":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"ru":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"sk":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"fi":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"sv":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"tr":{"title":true,"content":true,"excerpt":false},"uk":{"title":true,"content":true,"excerpt":false}}},"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1572","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1572"}],"version-history":[{"count":32,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1572\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4600,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1572\/revisions\/4600"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1595"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1572"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1572"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/practicalhealthpsychology.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1572"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}